Bija vajadzīgi vairāki mēneši, līdz manai trīsgadīgajai meitai apnika spēle, kurā viņa bija Pelnrušķīte, bet es - ļaunā pamāte, kas dusmojas, ieraugot, ka pameita ballītē ierodas skaistā kleitā. Ciemojoties pie viņas brālēna, man savukārt jākļūst par ļauno pūķi, ko uzvar jūras pirāti. Teikšu atklāti - kādu pusstundiņu varu šīs rotaļas izturēt, bet vēlāk gribas vismaz mierīgi tēju padzert. Un tie mokošie sestdienas rīti, kad sīkā neļauj avīzē ne rindkopu izlasīt, bet spiež rokās pliku lelli un pieprasa: "Mamma, spēlējies!"! Liels atvieglojums bija vecāku apvienības un TV3 raidījuma Māmiņu klubs veiktā aptauja par rotaļāšanos ar bērniem - tikai katrā ceturtajā ģimenē vecāki uzskata, ka pietiekami daudz laika pavada, rotaļājoties ar saviem bērniem. Bet aptauja līdzi nes arī kādu atzinumu - ar bērniem jārotaļājas. Obligāti!
Tas vajadzīgs attīstībai
Lielākā daļa aptaujāto - 38% - teikuši, ka rotaļām ar bērniem velta
vismaz divas, trīs stundas dienā, 29% - no pusstundas līdz stundai,
bet 3% - tikai 10 minūtes dienā. Aptaujas mērķis bija noskaidrot,
kā mammas un tēti ar bērniem ikdienā spēlējas un kādi ir
iecienītākie rotaļu veidi ģimenēs. Aptaujā piedalījās 500 vecāki,
kuru bērni ir līdz sešus gadus veci.
Pēc aptaujas konstatēts, ka Latvijā bērnu vecāki vēl neapzinās, cik svarīgas ir spēles un rotaļas katra bērna attīstībā. Jo mazāks bērniņš, jo īsāks rotaļāšanās laiks, tas ir tādēļ, ka vairākums vecāku uzskata, ka mazā vecumā būtiskākais ir gādāt, lai mazais ir paēdis, apģērbts, siltumā un drošībā. Savukārt tad, kad bērns iet bērnudārzā, daudzas mammas un tēti uzskata, ka par rotaļām atbildīgi pedagogi.
Bet ar bērnu ir jārotaļājas jau no mazotnes, ja mēs gribam, lai viņš spētu novērtēt attiecības un kopābūšanu, saka psiholoģe Diāna Zande. Tieši vecāki dodot pamatu bērna attīstībai līdz pat skolas gaitu sākumam un pirmo sešu, septiņu dzīves gadu laikā bērna izaugsme atkarīga no rotaļām. "Godīgi sakot, nesaprotu tos vecākus, kuri grib savus bērnus pēc iespējas ātrāk redzēt spēlējamies patstāvīgi. Tas ir brīnišķīgs laiks, ko mēs pavadām kopā ar bērniem rotaļās," saka D.Zande.
Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra Līna un 13.pirmsskolas izglītības iestādes Ābecītis psiholoģe Ilze Pastare uzsver, ka spēlēšanās ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina bērna attīstību. Spēlējoties kopā ar vecākiem, bērns mācās par apkārtējo pasauli, nodrošina vajadzību pēc emocionālā kontakta, mācās koncentrēties, izprast lietu darbību, attīsta valodu un iztēli. Ja vecāki spēlējas ar bērniem, starp viņiem veidojas īpaša tuvība. Pētījumi pierādījuši, ka emociju apmaiņa spēles laikā pozitīvi ietekmē gan bērnu smadzeņu, gan emocionālo attīstību.
D.Zande esot bieži dzirdējusi mammas sakām, ka viņas visu dienu ir kopā ar bērnu. Taču, ja painteresējas par viņu dienas ritmu, nereti atklājas, ka bērns ir bijis mammas tuvumā, kamēr viņa gatavojusi ēst, gludinājusi. Taču attiecībās ar bērnu ir svarīgi, lai vecāki patiešām iesaistās viņa rotaļās. "Ja mēs gribam, lai bērns pieaugušā vecumā atlicina laiku mums, jāatlicina viņam laiks tagad," uzsver D.Zande. Viņa negrib īsti piekrist pārliecībai, ka bērniem labāk rotaļāties ar vecākajiem brāļiem un māsām. "Kad man teica, cik labi, ka par maniem jaunākiem bērniem var parūpēties vecākie, es atteicu - tie ir mani bērni nevis manu vecāko bērnu bērni." I.Pastare uzsver, ka līdz divu gadu vecumam bērni tā īsti nemaz nespēlējas ar citiem bērniem, tikai vēlāk viņiem veidojas iemaņas sadarboties ar vienaudžiem. "Var jau arī spēlēties ar bērnu, fonā skatoties televizoru un paralēli darot citas lietas, bet tad to nevar uzskatīt par bērnam veltītu laiku," saka psiholoģe.
Rotaļlietās - daudzveidība
Vairāk nekā puse vecāku -55% - uzskata, ka labi zina, kādas
rotaļlietas un spēles ir vajadzīgas bērniem katrā vecuma posmā,
taču speciāli interesējušies viņi nav. 32% vecāku padziļināti
interesējoties par to, kādas nodarbes bērnam ir vajadzīgas, lai
veicinātu viņa attīstību.
D.Zande iesaka rotaļlietas izvēlēties tā, lai tās atbilstu bērna reālajam attīstības posmam. "Bieži vecāki saka - bērniem ir daudz rotaļlietu, bet tās ātri tiek saplēstas. Plīst sliktas kvalitātes rotaļlietas, vajag pirkt drošas un kvalitatīvas, lai iemācītu bērnam, ka pasaule ir stabila un droša," uzsver D.Zande. Pēc aptaujas secināms, ka arī bērniem ir teikšana spēļmantiņu izvēlē. Taču es vienmēr apmulstu, kad brāļa puika atkal grib jaunu mašīnu, bet meita veikalā ar izmisīgu sejiņu rāda uz rozā plastmasa fēnu. "Kādam puikam pat 125.mašīnīte var būt svarīga tāpat kā meitenei - rotaļu fēns, jo kopš triju gadu vecuma bērniem rotaļās ir svarīgi imitēt pieaugušo pasauli, izspēlēt lomu spēles."
Pēc I.Pastares vārdiem, bērna istabā ir vajadzīgas gan rotaļlietas, ar kurām var kaut ko iemācīties (burtus, krāsas, ciparus), gan mantas iztēles veicināšanai un jautrai laika pavadīšanai. D.Zande iesaka pievērst uzmanību ne tikai tam, kas bērniem patīk, bet arī - kas viņiem rotaļās varētu pietrūkt. Kādam bērnam, kam ļoti patīk zīmēt, varbūt jāuzdāvina bumba un jāpamudina iziet ārā paspēlēties ar to. Bet citam, kas ar vislielāko azartu nododas rotaļām ar bumbu, vajag grāmatu.
***
13 padomi rotaļām ar bērniem
1.Droša rotaļāšanās! Izvēloties mantiņas, rūpīgi jāizpēta, vai tām
nav asu malu vai sīku detaļu.
2.Droša vide! Vide jāpielāgo bērnam nevis bērns - videi.
3.Uzslavas mazulim! Tas veicina pozitīva pašnovērtējuma veidošanos bērnā.
4.Rotaļas ar ķermeni! Ikdienas rotaļās vecākiem vajadzētu pievērsties arī ķermeņa iepazīšanas rotaļām, kas ir svarīgas, lai mazais nostiprinātu zināšanas par savu ķermeni un to iemīlētu.
5.Atbilstošas rotaļlietas! Ar mazuli līdz sešu mēnešu vecumam jārotaļājas lēnā tempā, lai bērns varētu izsekot līdzi kustībām. Pirmajām rotaļlietām jābūt ar maigu skaņu un sarkanā, dzeltenā vai kādā citā pamatkrāsā.
6. Apziņas attīstība! Rotaļājoties ar bērnu, jāmēģina sabalansēt laiks, ko pavada, rotaļājoties kopā ar bērnu, un laiku, ko bērns pavada, rotaļājoties pats ar sevi vienatnē. 7.Komunicē ar mazuli! Svarīgi sarunāties ar jaundzimušo jau no pašām pirmajām viņa dzīves dienām, lai bērniņš turpmākā attīstības laikā spētu veidot vienkāršākas skaņas, zilbes, vārdiņus un teikumus.
8.Nosauc lietas vārdā! Dodoties kopā ar bērniņu ekskursijās pa dzīvokli vai māju un jāstāsta, kāda lieta kur ir redzama, kas mazulim ļauj izzināt apkārtējo pasauli.
9.Atbrīvo mazuļa ķermeni! Katru dienu mazuļiem jāļauj padzīvoties plikiņam gaisa peldēs. Tās palīdz bērniņam norūdīties un attīstīties.
10. Šūpini mazuli uz bumbas! Izmantojot ikdienas rotaļās lielo bumbu, tiek veicināta līdzsvara sajūtas attīstība, turklāt tiek trenēta drosme nebaidīties no augstuma un uzticēties mammai vai tētim.
11.Drošības sajūta! Drošības sajūtu visbiežāk un visvieglāk ir iemācīties ar paslēpēm, jo tā bērns saprot, ka māmiņa vai tētis var pazust, bet noteikti atradīsies.
12. Piedāvā dažādas rotaļlietas! Kluči, bumbas, mašīnas, grabuļi, aktivitātes centri, grāmatas ir pirmo dzīves gadu rotaļlietas.
13.Dalies emocijās! Ja esi noskumusi, raudi! Ja esi priecīga, smaidi un priecājies! Taču ikvienas emocijas nosauc vārdā. Tas mazulim dos iespēju atpazīt emocijas un vēlāk nosaukt tās vārdā.
Informācija: Māmiņu klubs