Sapni par debesīm nomaina mitrāki prieki
Šī ir vieta, kur savulaik nacistu gaisa spēki rīkoja treniņnometnes pilotiem, bet vēlāk padomju armija izveidoja vienu no savām karabāzēm Austrumvācijā. Pirms gadiem desmit šo tukšo un pamesto klajumu nopirka vācu firma CargoLifter ar nodomu uzbūvēt milzīgu angāru. Tajā tiktu ražoti lidaparāti, kas spētu pārvadāt iespaidīgas kravas, piemēram, 120 tonnu smagu vilciena lokomotīves dzinēju un 40 tonnu smagu vali. Vismaz šāds piemērs minēts grāmatā International Logistics. Tiesa, nav paskaidrots, kuram būtu vēlēšanās vienlaikus pārvest gan dzinēju, gan lielo zīdītāju.
Paradīze džungļos
"Oho!" — tāda bija mana dēla pirmā reakcija, kad autobuss izgriezās no līkuma un tālumā parādījās tik tiešām iespaidīgs doms. "Jā — oho!" piebalsoju arī es ar zināmu godbijību un neslēptu mulsumu. 14 000 tonnu smagas metāla konstrukcijas tur 70 000 kvadrātmetru plašo jumtu, un tas viss slejas 32 stāvu ēkas augstumā.
Uzņēmums CargoLifter no šī milža atvadījās 2002.gadā, paziņojot par bankrotu. Pāris gadu vēlāk šeit jau ievācās ūdens parks, izvēloties sev anglisku nosaukumu Tropical Islands jeb Tropiskās salas. Izskatās, ka vismaz berlīniešiem tas patika — viņi labprāt te brauc ziemā, kad aiz angāra sienām sasnidzis sniegs, bet iekšā temperatūra visu laiku turas ap +26 grādiem un pēdas patīkami silda plašo telpu siltā grīda.
"Oho!" man pirmajam izspruka, kad atgāzu galvu, lai izpētītu metāla ribas no šī milzīgā lietussarga apakšas. "Jā — oho!" atkārtoja mans astoņus gadus vecais puika, ieraugot visapkārt zaļojošo palmu dārzu.
Tūlīt pat aiz ieejas ir tilts pāri purvam, kuru pārņēmis mangrovju mežs. Līdzās sastādīti kafijas krūmi un banānkoki, lai radītu diezgan reālu džungļu atmosfēru, ko ik pa brīdim sabojā tikai samirkušu iešļūceņu soļi.
Kad zaļumu zari beidzot pašķīrās, parādījās zilas debesis ar skaistiem mākoņiem (zīmētiem). Zem tiem ņirbēja Tropu jūra. Tās smilšu krastā rosījās dažāda vecuma ļaudis, daži no tiem bija pārlaiduši nakti turpat saslietajās teltīs (aptuveni 15 latu no personas).
Mākslīgajā jūra ar nerūsējoša tērauda dibenu peld divas salas, kas vakarā pārtop par divām skatuvēm. Līdz šim populārākais ir bijis Dienvidjūru mītu šovs, kas "stāsta par cilvēka smago cīņu par izdzīvošanu un vēlmi iegūt nemirstību".
Ap izrādes sākuma laiku blakus esošajā restorānā Paradiso var pasūtīt vakariņas ar putnu medījumu, zobenzivi un melleņu uzputeni. "Cosmo vai kādu citu kokteili varu pasniegt jau tagad," piedāvāja aiz bāra letes stāvošs iezemietis no Samoa salām.
Jāatzīst, ka labs martīni man palīdzēja ātrāk iemīlēt šīs Tropiskās salas, kurās ir gan Borneo salas stilā celtas garās mājas, gan baliešu būdiņas. Uz tām var noraudzīties pat no gaisa balona — jā, arī tam te atradusies vieta.
Tomēr, kā izrādījās, vienas martīni glāzes bija par maz, lai es kļūtu par savējo ūdens parka saunā, kurai atvēlēta trešdaļa telpas. "Te izskatās kā pliko pilsēta," ātri un ar jūtamu pārsteigumu balsī secināja dēls.
Pliko pilsētā
"Tas nav nekas slikts," es it kā vienaldzīgi atbildēju, maskēdams pats savu amerikānisko puritānismu. Tieši mūsu acu priekšā kāds 75 gadus vecs kails vācietis iesoļoja tvaiku pirtī, kas veidota kā Indijas Ziloņu tempļa kopija.
"Tad kāpēc mēs nedarām tāpat?" nepacietīgi jautāja dēls.
"Tāpēc, ka mēs to vienkārši nedarām."
Tieši tajā mirklī ieraudzīju kādu pusmūža kundzi, kuras skatiens nepārprotami izteica tikai vienu: velc taču tās nost! Neparko, es sajutos lepns savos košajos šortos ar hibiskrozes apdruku.
Pašpārliecināti tuvojāmies templim. Garām aizspurdza trīs pliku bērneļu dibeni. Stop! — mūs apturēja pie pašām durvīm. Ieiet apģērbā nav atļauts un tas nav higiēniski, norādīja parka darbinieks.
Lūk, tas jau bija nūdistu šovinisms! Kopš kura laika kaunēšanās par savu kailo ķermeni publiskā vietā kļuvusi par šķērsli labsajūtas gūšanai saunā?
"Mēs uzskatām, ka spa jābauda tāda izskatā, kādu jūs ir radījusi daba," maigā balsī skaidroja jaunais vīrietis.
"Kādu radījusi daba?"
"Jā."
Pēc atkārtota apstiprinājuma mēs ar dēlu atgriezāmies džungļos, kāri noskatoties uz Ankorvata akmens saunu un jaunzēlandiešu karstajām vannām.
Zem mākslīgajām debesīm rietēja saule. Šai romantiskajai noskaņai gan nedaudz traucēja viegli zumošie prožektori.
***
Praktiski
Tropical Islands ir atvērts visu diennakti 365 dienas gadā. Saunas un spa strādā no 9.00 līdz 1.00 naktī.
Viena apmeklējuma cena ir 25 eiro pieaugušajiem un 19,50 eiro bērniem.
No Berlīnes stacijas Hauptbahnhof jābrauc ar reģionālo ekspresi 50 minūtes līdz Brand (Niederlausitz). Tālāk bez maksas aizved autobusi.
Mājaslapa: Tropicalislands.de
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.