Nekad iepriekš Latvijā nav konstatēts tik liels zosu skaits vienuviet. Caurceļotājas Nīcas laukus izvēlējušās kā atpūtas un barošanās vietu. Šāda koncentrācija, visticamāk, veidojusies tāpēc, ka iekšzemē un arī piekrastē augstāk uz ziemeļiem bija sniegs.
Kopumā gājputni šopavasar ierodas samērā vēlu, jo lielāko daļu
Latvijas joprojām sedz sniegs. "Tie putni, kas ziemo Eiropā,
parasti sāk lidot, tiklīdz nokūst sniegs," saka Mārcis Tīrums,
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) gājputnu atgriešanās
programmas koordinators. Tiesa, pirmie pavasara vēstneši Latvijā
manīti jau februāra beigās - Liepājas apkārtnē redzēti lauku
cīruļi, ķīvītes un meža zosis. 14.martā Vaiņodē manīts pirmais
baltais stārķis. Lielākā skaitā svēteļus redzēsim aprīlī.
Ir arī rekordi
"Šobrīd vēl ir tikai pirmie ziediņi," saka Kaspars Funts, putnu vērotājs ar desmit gadu pieredzi: "Pirmie, kas nāk, ir atsevišķi putni. Lielākā masa sāks gāzties, kad paliks siltāks. Šopavasar tas varētu notikt diezgan strauji, jau aprīļa sākumā. Kopš marta sākuma putnu vērotāju vidū populārā mājaslapa www.putni.lv ievadlapā vairs nepublicē aktuālos putnu vērojumus. Tagad ziņojumus pieņem un reģistrē K.Funts savā mājaslapā http:// kasparsfunts.googlepages.com/kasparsfunts. Te publicēti interesantākie un aktuālākie. Piemēram, 2.martā Liepājas ezerā iepretī Vītiņu pļavām novērota Sāmsalas pīle, kas ir atkārtots agrākais šās sugas vērojums Latvijā. 14.martā reģistrēts agrākais baltvaigu zoss novērojums Latvijā. "Pirmoreiz Latvijā tik agrs" novērojums bija arī Madonas rajona Mētrienas pagastā 18.martā ornitologa Andra Avotiņa dēla redzētā purva pūce. "Gāju pūču uzskaitē, atskaņoju apodziņu ar atskaņošanas iekārtu, skatos - sēž augšā gaišs putns. Binokļa man nav līdzi, putns uzlido augšā. Turpinu atskaņot apodziņu, nolido vēlreiz, uzreiz sapratu, ka tā ir no Asio pūču ģints jeb pūce ar austiņām," Dienai stāsta Avotiņš juniors. Slaidie garie spārni, gaišais vēders, gaišā spārnu apakšpuse, kā arī savdabīgais sejas plīvurs - šīs pazīmes viegli ļāva to atpazīt. Purva pūce visā Baltijas reģionā ir reta suga.
M.Tīrums saka - lai gan LOB kopš 1996.gada veiktā gājputnu atgriešanās pētījuma dati liecina, ka kopumā putniem ir neliela tendence atgriezties nedaudz ātrāk, katru gadu atgriešanās laiks ir ļoti svārstīgs. Gājputnus ornitologi iedala parasti divās grupās - tuvie jeb laika apstākļu migranti, piemēram, mājas strazdi, ķīvītes, zosis, pīles, dzērves, žubītes, un tālie jeb kalendārie migranti - zīriņi, melnie stārķi, svīres, vālodzes, vakarlēpji. Tuvie, kas parasti Latviju atstāj vēlāk un arī atgriežas pirmie, ziemo siltākās Eiropas valstīs. Tie migrē, sekojot laika apstākļiem. Ja atgriežoties, uznāk spējš sals vai sniegputenis, tuvie migranti var pavirzīties atpakaļ uz dienvidiem. "No bērnības atceros - aprīļa vidū uznāca drausmīgs sals uz vairākām dienām. Mēs ar draugiem Zvejniekciemā ap māju vien groziem salasījām ap 50 beigtus strazda, žubītes lieluma putnus un aprakām," saka K.Funts un piebilst - acīmredzot putni nepaspēja atvirzīties uz Lietuvu vai Poliju.
Kalendārie migranti, kas par ziemošanas vietām izraudzījušies Āfriku vai Āziju, savukārt ik gadu pamet Latviju un atgriežas gandrīz vienā laikā, starpība var būt vien līdz četrām dienām, ja migrācijas ceļā gadījušies kādi šķēršļi.