Izvēlos vienu numuru lielāku - drošības pēc, lai nav jāmaina. Saņemot slidas, ķīlā jāatstāj dokumenti. Man studentu apliecības, tiesību vai pases nav. "Var atstāt arī naudu, desmit latu," administratore teic. "Vai tad par desmit latiem var nopirkt slidas?" jautāju. "Nevar," viņa atbild, "parasti prasu divdesmit, šoreiz nezin kāpēc desmit." Vēl samaksāju latu par mantu glabāšanu, un uz stundu man tiek piešķirts arī skapītis. "Kā jūs sauc?" meitene jautā un pieraksta manu vārdu un arī skapīša numuriņu kladē. "Saglabājiet čeku," man piekodina.
Pirmie soļi neiedvesmo
Novērošanas kamera, skapīši, soli un jaunieši garderobē. "Ārprāts," viens vaimanādams cīnās uzvilkt slidas. Cits aizelsies un veselīgi sārts, ledū izvārtījies, tīrās. Tad steidzīgi norauj slidas un drīz vien ir prom. Saprotu, ko nozīmē ārprāts, slidu vilkšana tiešām ir pamatīgs process jeb kājas stūķēšana slidzābakā. Pēc vairākiem neveiksmīgiem piegājieniem pārliecinos, vai tas tiešām ir mans izmērs. Ir. Mazliet vairāk pacietības un izdodas. Pirmie soļi uz melnā seguma līdz skapītim, kur atstāju somu un zābakus, nav iedvesmojoši slidošanai. Kājas neļogās, bet gribas pieturēties. Klumburējot līdz slidotavai, ar slidām aprodu. Pavisam cita sajūta, sperot kājas uz mākslīgā ledus. Žonglierēju, bet pēc pāris minūtēm līdzsvars atgūts. Mulsums, kurā virzienā slidot? Izlemju, drošāk tajā, kurā vairākums slido. Slidotava ir kā tāds spēļu vilciņš bērniem, vidū stacijas egle, un visi pa apli apkārt. Bet ir vismaz vieta, kur slidot, neizbraucot ārā no pilsētas centra.
Skatītāji netraucē
Nenākšu vairs slidot, nosolījos sev pirmajās piecās minūtēs. Eiropas hitu radio fonā un klumburēšana - nekādas harmonijas. Nedrošība pāriet, kad iepazīta ledus struktūra. Vietām ledus vairāk, bet vietām mazāk sašvīkāts, tur slīdēšana notiek bez aizķeres. Līdz ko ledus aptaustīts, var sākties slidošanas bauda.
Aprodu arī ar mūziku, radio skan kāda Mārtiņa piecu mīļāko dziesmu tops, bet, pietuvojoties tuvāk Origo, uz ielas manas simpātijas ar savām melodijām iekaro indiāņi. "Atvainojos, cik maksā slidošana," jautā puiši aiz borta. "Trīs piecdesmit," atbildu, un viņi aizsteidz uz kasi. Slidotāju uzrodas arvien vairāk. Kāds pašnāvnieciski laiž pretējā virzienā. "Āāaa," izmisuma kliedziens, kad, gandrīz aizskarot, kāds notrauc gar degunu. Kā traki slido bērni, izbaudot piruetes un demonstrējot soļu meistarību, bet nedrošākie mierīgi atpūšas un laiku pa laikam parunā ar draugiem slidotavas otrā pusē. Skatītāji te ir, te nav. Slidošana ir romantiska padarīšana, bet daudz vairāk tās burvību izbauda pārīši skatītājos. Brīžiem skatītāju ir pat vairāk nekā slidotāju. Cits pīpējot vēro dūmu zilonīšus, vēl kāds sarunās iegrimis uzmet skatu slidotājiem. Cits piestāj steidzoties uz vilcienu, bet, ja esi iegājis azartā, skatītāji netraucē. Pat tad, ja krīti.
Stunda pagājusi
Stunda paiet nemanot. Dodos atpakaļ uz garderobi. Tur pamanu, ka nepieskatīti mētājas trīs zābaku pāri, cimdi, ģitāra un kāda soma. Slidu novilkšanas procedūra ir vienkāršāka, ne tik sarežģīta kā uzvilkšana.
"Vai jau ciet?" jautāju pulciņam pie kases. Slidotavā ik pa laikam ir tehniskie pārtraukumi, bet tas netraucē slidas nodot arī pārtraukumā. Uz ledus gan netikt.
Slidas atdotas, skapīša numuriņš atrasts, arī čeks. Pretī saņemu drošības naudu un "Paldies!".
***
Slidotava
Stacijas laukumā 2 pie tirdzniecības centra Origo
Plānots, ka slidotava strādās līdz marta vidum vai pat aprīļa sākumam.
Darba laiks no pulksten 10 rītā līdz 4 rītā. Tehniskie pārtraukumi plkst.15 un 21
Slidu noma Ls 2 stundā, ledus laukums Ls 1,50 stundā, mantu glabātuves noma Ls 1 stundā.