Visi pie darba!
Nokļūstot kādas valsts galvaspilsētā, labprāt iztēlojos, kāda dzīve šeit ir vietējiem iedzīvotājiem. Un, runājot par Ungārijas galvaspilsētu, būsim atklāti — vietējie noteikti nesteidz baudīt Budapeštas nakti uz kuģīša klāja vai katru nedēļas nogali pirts priekus Svētā Gellerta viesnīcā vai Sečēņi pirtī Budas daļā. Viņiem visdrīzāk jāsamierinās ar tūristu pūļiem savās ikdienas gaitās, daudzo festivālu skaļajiem ritmiem, diezgan augstām cenām, kas orientētas uz iebraucējiem, pārsvarā rietumu tūristiem. Un neliegsimies — Budapešta visā pasaulē labi zināma arī kā pornotūrisma un stomatoloģiskā tūrisma citadele.
Iepazīstot šo pilsētu arvien vairāk, rodas priekšstats, ka pastāv divas Budapeštas — tā viena sakoptā un pievilcīgā, kas galvenokārt paredzēta ceļotājiem, un otra — kur mitinās bezpajumtnieku pūļi, kuras tuneļos un metrostacijās jābūt uzmanīgam, jo tur nereti mētājas narkomānu atstātas šļirces. Taču šoreiz ne par to.
Februāra pēdējā piektdienā, nākot no darba, acu priekšā pavērās savdabīga aina — centrālās Budapeštas ielas nedaudz atgādināja izgāztuvi! Izrādās, katru gadu šai laikā no dzīvokļiem, veikaliem, birojiem un citām iestādēm uz ielas tiek iznests viss nevajadzīgais un liekais — veci, salauzti datori, mēbeles, grāmatas, sadzīves tehnika, santehnika un citas savu mūžu nokalpojušas lietas, ko vēlāk savāc un aizved speciālas mašīnas. Šīs grabažas pat visiecienītākajās tūristu ieliņās mētājas līdz vēlai vakara stundai, turklāt vietām sakrautas tā, ka, ja vēlies tikt garām, jāiet uz ielas, jo uz trotuāra nav vietas. Taču, līdz to visu aizved uz izgāztuvi, šīs mantas vairākkārt tiek izšķirotas. Jā, protams, galvenie šķirotāji ir sabiedrības zemākie slāņi, jo kārtīgs, sevi cienošs ungārs ko tādu neatļautos. Godīgi sakot, skats nedaudz komisks. Ejot garām vienai no šīm mantu kaudzēm, dzirdu dīvainu, nepatīkamu, caur kauliem ejošu troksni. Tiem, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, cirkā smiekli nenāk, taču kas tāds vēl nebija redzēts! Kāda pavecāka sieva izmesto mantu kaudzē bija pamanījusi un iekārojusi veca datora monitoru, kuru aiz vada (!) pa asfaltu vilka prom!
Gribi eksotiku? Ej uz tirgu!
Viena no visiespaidīgākajām ēkām Peštas daļā, kas atrodas netālu no Brīvības tilta pār Donavu, ir Budapeštas tirgus. Nē, tas nav tik grandiozs kā Eifeļa tornis Parīzē, lai gan šo tirgus namu projektējis neviens cits kā slavenais franču inženieris Gistavs Eifelis, taču ievērības cienīgs gan.
Ieraugot to pirmoreiz, var rasties jautājums, kā pilsētā ar teju vai diviem miljoniem iedzīvotāju tirgus var būt tikai vienā paviljonā, ja Rīgā tam atvēlēti veseli pieci? Bet, izrādās, var gan! Paverot ko līdzīgu gumijotam aizkaram, kas aizklāts visu ieeju priekšā, un ieejot paviljonā, skatāma iespaidīga aina. Lai gan paviljons ir tikai viens, tas veidots pēc ļoti sarežģīta projekta un iekārtots vairākos stāvos. Uz katru nākamo stāvu var tikt, vai nu uzkāpjot pa kāpnēm, vai arī uzbraucot ar eskalatoru. Turklāt ēku no iekšpuses apgaismo neskaitāmas senatnīgas lampiņas, kas neikdienišķo, senisko noskaņu tikai pastiprina, bet kuras gluži par laternām dēvēt nevarētu vis.
Skaistais, senlaicīgais Budapeštas tirgus gan vairāk paredzēts tūristiem nekā budapeštiešiem ikdienas pirkumu veikšanai. Tirgotāji spēcīgi "spiež" uz tiem stereotipiem, kas par Ungāriju radušies lielākajai daļai ceļotāju. Ungāru virtuves meistarstiķis jau nav tikai gulašs un deserta vīns Tokaji!
Tirgū par diezgan dārgām cenām var nopirkt neskaitāmas garšīgas un, galvenais, ungāriskas lietas — bez milzīgajiem augļu un dārzeņu stendiem, kam jābūt katrā tirgū, te atsevišķos stendos var iegādāties tradicionālos visu novadu vīnus un arī stipros alkoholiskos dzērienus, tai skaitā ungāru degvīnu jeb palinku. Saldummīļus vairāk interesēs lielais marcipāna klāsts (neaizmirsīsim, ka daudzās Ungārijas pilsētās ir marcipāna muzeji) un dažādu ziedu medus. To var iegādāties līdzvešanai arī īpaši skaistos, ziliem ornamentiem apgleznotos trauciņos.
Vēl šeit ir milzīgs gaļas izstrādājumu klāsts. Vairākos stendos pārdevēju pirmajā mirklī nemaz nevar pamanīt, tik piekrauti ar gardajām ungāru salami desām un citiem gaļas izstrādājumiem tie bija! Vienu no gaļas stendiem pat greznoja liellopa galvaskauss ar visiem ragiem! Tātad pat visdumjākajam tūristam top skaidrs, ka te var nopirkt desu un gaļu!
Taču viens no viskolorītākajiem šai tirgū noteikti ir paprikas stends,
kur pārdod asās garšvielas. Stends, līdzīgi kā leģendārā paprikas
namiņa fasāde Tihoņas pussalā Balatona ezera krastā, izrotāts ar garām
žāvētas paprikas virtenēm. Un visbeidzot — Budapeštas tirgū varat
iegādāties arī neskaitāmus marinējumus (gurķi, tomāti, zaļie zirnīši,
pupiņas ar visām pākstīm, kāposti utt.) un ievārījumus burciņās.
Vāci iela
Stāstot par iepirkšanos, būtu grēks nepieminēt slaveno tūristu iepirkšanās ieliņu, kas sākas tieši pie Budapeštas tirgus — Vāci. Šīs ieliņas šarmu veido seni laternu stabi un pulksteņi, kādus var redzēt vai nu vecās filmās, vai arī filmās par aizgājušajiem laikiem. Trūkst vienīgi smalku dāmu garās, skaistās kleitās ar saulessargiem. Tā paredzēta tikai gājējiem, un iepirkšanās iespējas te patiesi ir ievērojamas.
Viens suvenīru veikals pie otra, mijoties ar neskaitāmām bankām, kafejnīcām un restorāniem. Jā, protams, arī vislabākā stomatoloģijas klīnika Budapeštā, kā vēstī izkārtne. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā veikalu visas cenas norādītas divās naudas vienībās — forintos un eiro.
Runājot par veikalniekiem, nenopriecāties par mārketinga triku izmantošanu klientu vai pircēju piesaistīšanā. Daudzu veikalu skatlogos izlikti uzraksti, kas vēstī par grandiozām atlaidēm, starp kuriem ieraudzīju kādu norādi angļu valodā: "Tikai šodien, pērkot preci par 100 eiro, jāmaksā pieci eiro!" Citā veikalā ar 30% atlaidi varat tikt pie jaunām kurpītēm uz papēža, samaksājot 50 000 forintu (Ls 150).
Savukārt pie kāda smalka restorāna šveicars, es nepārspīlēju, uz ielas ķēra klientus, aicinot ienākt, jo viņu restorānā, dzerot divas glāzes vīna, būs jāmaksā tikai par vienu! Vismaz tā viņš angļu valodā apgalvoja vai katram pretimnācējam.
Jā, iepirkšanās iespējas pilsētā pie zilās Donavas nav sarukušas par spīti ekonomiskajām problēmām. Bet — ja ir pieprasījums, tad vienmēr būs arī piedāvājums.