Kā liecina jaunākā statistika, pēdējos trīs gados Lielbritānijā medicīniskā palīdzība ēšanas traucējumu dēļ sniegta vairāk nekā 2000 bērniem, no kuriem 98 bērni bija vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem. Pēdējā gada laikā anoreksijas un bulīmijas sirdzēju vidū bērnu vecumā līdz deviņiem gadiem skaits pieaudzis divas reizes.
Jaunākie pētījumi liecina, ka no ēšanas traucējumiem cieš arī puikas, ne tikai meitenes. Oficiālie dati liecina, ka ēšanas traucējumi diagnosticēti 5000 britu puiku vecumā līdz 16 gadiem, kas pārsniedz no anoreksijas un bulīmijas sirgstošo meiteņu skaitu.
Lielbritānijā ēšanas traucējumi diagnosticēti 1,6 miljoniem cilvēku, taču eksperti norāda, ka reālais skaitlis varētu būt lielāks.
Vidējais ēšanas traucējumu sirdzēju vecums pirms dažiem gadiem bija 15 gadi, taču tagad tas ir 13 gadi un aizvien samazinās, norāda bērnu ēšanas traucējumu ārstniecības iestāde Rodas ferma, kas pirms divdesmit gadiem tika atvērta Londonas ziemeļos kā pirmā bērniem paredzētā ēšanas traucējumu klīnika.
Klīnikā pašlaik ārstējas 32 pacienti vecumā no astoņiem līdz 18 gadiem, bet personāls atzīst, ka reiz starp viņu pacientiem bijusi sešus gadus veca meitene.
Kā laikrakstam "Daily Mail" stāstīja vienas pacientes, 13 gadus vecās Meganas, vecāki, slimības šausminošo nopietnību viņi aptvēruši pirms gada, kad pusnemaņā nonākusī meita ātrās palīdzības mediķim taujāja par kaloriju skaitu glikozes tabletē.
"Tas bija šausminošs brīdis. Kad viņa mājās sabruka, sūdzoties par sāpēm krūtīs, mēs sapratām, ka mums izmisīgi ir vajadzīga palīdzība. Viņa mūsu priekšā ik pa brīdim zaudēja samaņu, un mēs izsaucām ātro palīdzību," stāstīja meitenes māte Džeina.
"Bet, kad mediķis mēģināja viņai iedot viņai pusi glikozes tabletes, viņa pēkšņi bija pietiekami pie apziņas, lai pajautātu viņam, cik daudz tajā ir kaloriju. Tad es sapratu, ka, lai kā arī mēs kā vecāki censtos, mēs nevaram viņu piedabūt ēst. Šī slimība ir daudz stiprāka nekā mēs," atzina Džeina.
"Es redzēju, kas notiek ar manu meitu, bet tas bija kā turēt smiltis rokās, tu vienkārši nevari apturēt to aizplūšanu starp pirkstiem. Tu jūties bezpalīdzīgs," viņa piebilda.
Klīnikas vadošais ēšanas traucējumu ārsts Mārtins Deivīss norāda, ka astoņdesmitajos gados, kad viņš sāka strādāt šajā jomā, viņa uzmanības lokā ļoti reti kad nonāca kāds desmit gadus vecs pacients, bet mūsdienās viņu vairs nepārsteidz pat jaunāki pacienti.
Jautāts par šīs satraucošās tendences iemesliem, ārsts ar nopūtu piebilst: "Laikam tā ir mūsdienu pasaule, sabiedrība, kurā pieaug ikdienas nasta, spiediens uz bērniem ātrāk pieaugt, ģimenes situācijas un retas kopīgas ģimenes ēdienreizes."
Tomēr viņš ir noraidošs attiecībā uz populāro uzskatu, ka ēšanas traucējumus izraisa sabiedrības apsēstība ar ķermeņa izskatu.
"Es nedomāju, ka tas ir izraisītājs. Anoreksija nav tievētāju slimība, no tās ir vislielākā mirstība starp visām garīgajām saslimšanām. Mediju apgalvojumi, ka to izraisa cilvēku vēlme līdzināties kādam citam, padara to triviālu. Tomēr es uzskatu, ka tie attēli nepalīdz situāciju uzlabot," norādīja ārsts.
Ēšanas traucējumi bērna un pusaudža vecumā smagi ietekmē visus ķermeņa attīstības aspektus, ne tikai augšanu, bet arī var ietekmēt auglību un izraisīt pāragru osteoporozi.
Desmit procenti anoreksijas cietēju mirst no šīs slimības izraisītām veselības problēmām, kas to padara par nāvējošāko garīgo saslimšanu.