Nama sienas ietekmē mitrums, radot šaubas, vai tam būs ilgs mūžs. Projekta attīstītājs SIA G.R.B. Investīcijas patvaļīgi saīsinājis būves garantijas termiņu, turklāt arī to vairs nevēlas ievērot, meklējot formālu ieganstu izvairīties no defektu novēršanas.
Ledus caurulēs
Pērn rudenī Ozolnieku nomalē topošajā mājokļu teritorijā līdzās mežam iekārtotās Valaiņu ģimenes ligzdas vainas uzreiz nav pamanāmas. Arī iemītnieki par tām bija neziņā līdz aizvadītās ziemas pirmajam salam, kad aukstums sastindzināja gan ūdens plūsmu, gan kanalizāciju. Firmai G.R.B. Investīcijas īpašnieka Daiņa Liepiņa vadībā tekošās sistēmas izdevies atdzīvināt pēc pāris dienu pūliņiem, tomēr ar to nedienas nebeidzās. Mājas saimnieks, pats pēc izglītības inženieris, sācis meklēt iemeslu teju vai telts cienīgajai jaunā nama aukstuma caurlaidībai. Viņš konstatējis, ka vairākās vietās pie ārsienām telpu temperatūra nepārsniedz 10 grādu.
Pieaicinātais būveksperts inženierzinātņu doktors Juris Biršs savā atzinumā uzskaitījis sešus būtiskus ar siltuma un hidroizolāciju saistītus defektus mājas ārsienās un pamatos, norādot, ka sienām izmantotie fibo bloki nav apdarināti saskaņā ar ražotāja instrukciju, tāpēc tos var bojāt mitrums un sals, saīsinot ēkas mūžu. Aukstuma caurlaidība arī bijusi par iemeslu gar ārsienām novietotā ūdensvada aizsalšanai.
Mēģina izlocīties
D.Liepiņš sarunā ar Mājokli ir vārdos skops — viņš pēc negadījuma ar ūdensvadu piedāvājis V.Valainim māju atpirkt par līgto cenu, bet tas neesot piekritis. Tagad tas vairs neesot iespējams, jo jaunais saimnieks namu patvaļīgi pārtaisījis. "Ja kādam kaut kas nepatīk, lai iet uz tiesu," uz Mājokļa vaicājumu par eksperta konstatēto trūkumu novēršanu atcērt D.Liepiņš. Mājas pārdošanas līgumā minēto viena gada garantijas termiņu, kaut arī normatīvie akti tā minimumu paredz divus gadus, viņš Mājoklim nevēlas komentēt pa telefonu un pēcāk atsaka arī tikšanos.
Tikmēr V.Valainis saņēmis G.R.B. Investīcijas pārstāvošā advokātu biroja Rozentāle&Salmiņš vēstuli, kurā norādīts viņa "pārkāpums" — patvaļīga skapja iebūvēšana starp priekšnamu un virtuvi. Tā dēļ attīstītājs atsakoties no garantijas saistību izpildes. Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons Mājoklim to vērtē kā formālu iemeslu. Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts norāda, ka skapis uzskatāms par patvaļīgu būvniecību, ja tā iebūvēšana saistīta ar iejaukšanos būvkonstrukcijās vai siltumizolācijā. Tas, visticamāk, šajā gadījumā nav noticis, tomēr galīgo atzinumu var dot eksperti.
Vienīgā cerība — patērētāju sargi
Ozolnieku būvvaldes vadītājs Arvīds Račinskis Mājoklim teic, ka ir informēts par šo konfliktu, tomēr iestādes pilnvaras esot vien konsultatīvas, jo ēka nav nodota ekspluatācijā. Ja
saimnieks varēšot pierādīt, ka konstatētās kļūdas radušās būvniecības procesā, tad, visticamāk, tiks vērtēta attīstītāja algotā būvuzrauga darbība, kurš varot zaudēt licenci.
V.Valaiņa vienīgā cerība patlaban ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kura eksperti var vērtēt situāciju un prasīt atbildību no attīstītāja. Tomēr centra sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sanita Biksiniece uzsver, ka mājas īpašniekam uzreiz bija jānodrošinās ar dokumentāciju, visas pretenzijas iesniedzot rakstiski projekta vadītājam. Arī šobrīd tas vēl neesot nokavēts, un, ja attīstītājs nepilda saistības, patērētājs var rakstīt sūdzību PTAC, pievienojot visus dokumentus.
Kā uzlabot jauno būvju kvalitāti?
EM Būvniecības departamenta būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts:
Būves garantijas termiņš viens gads ir nelikumīgs. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka tas nedrīkst būt īsāks par diviem gadiem. Līgumā būtu vēlams noteikt garāku garantijas termiņu, turklāt diferencētu pa būves daļām, piemēram — nesošajām konstrukcijām 10 gadi, inženierkomunikācijām — pieci gadi, apdarei — divi utt. Lai būvuzņēmējs nevarētu izvairīties no atbildības vēlāk atklāto defektu novēršanai, līgumā jāparedz vai nu uz garantijas laiku aizturēt līdz 5% līgumcenas, vai arī bankas garantijas finansēt atklāto defektu novēršanu. Uz kā pleciem gulsies šī garantijas nauda, jāvienojas līgumā starp attīstītāju un būvuzņēmēju.
Valsts Būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons:
Par būvvaldes apstiprinātā projekta ievērošanu atbild būvuzraugs, kurš nedrīkst ražot brāķi. Ir kritēriji, pēc kuriem vērtē jaunos namus — noturība, atbilstība paredzētajām funkcijām, ugunsdrošība, skaņas izolācija un siltumnoturība. Ja kaut viens no tiem neatbilst normatīviem, nama pircējam ir tiesības prasīt trūkumus novērst tā būvētājam, šajā gadījumā — attīstītājam. Svarīgi, lai visi darbi būtu precīzi fiksēti būvdarbu žurnālā un lai segto darbu aktos fiksētais atbilstu īstenībai. Iespējams, ka šajā gadījumā pircējam būs jāpierāda sava acīmredzamā taisnība tiesā, jo attīstītājs meklēs formālus iemeslus, lai atkratītos no garantiju izpildes.