Izstrādātie plāna pasākumi paredz aktivitātes trijos virzienos:
1) Tūrismam paredzēto ES finanšu līdzekļu pārdalīšanu, novirzot tos investīcijām, kas tiešā veidā saistītas ar mārketinga pasākumiem, kā arī starptautiska mēroga pasākumu organizēšanai Latvijā;
2) Vīzu izsniegšanas sistēmas vienkāršošana un liberalizēšana atbilstoši Šengenas zonas valstu labākajiem un efektīvākajiem piemēriem;
3) Uzņēmējdarbības vides uzlabošana tūrisma nozares uzņēmējiem. Aktivitātes, kas paredz samazināt PVN likmi, sakārtot taksometru un naktsklubu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, paātrinot kvalitātes zīmola -Q ieviešanu, vienkāršojot ārvalstu viesu reģistrācijas kārtību.
Jāsaka, ka visi sagatavotie priekšlikumi ir teorētiski izpildāmi salīdzinoši īsā laikā. Vajadzīga tikai vēlme un griba to darīt, kā arī svarīgu būtu minēt, ka papildus līdzekļi no budžeta netiek prasīti.
Vienīgais jautājums, kurš varētu prasīt ilgāku laiku, ir PVN likmes samazināšana no 21% uz 11%. Ņemot vērā vispārējo ekonomisko krīzi visā pasaulē, strauji ir mainījušies tūristu uzvedības modeļi. Patreiz cilvēki nav gatavi atteikties no ceļošanas, bet ir skaidri redzams, ka galvenais faktors, kas nosaka cilvēku izvēli, uz kurieni doties, ir viennozīmīgi cena, cena un tikai cena. Ņemot vērā apstākli, ka tikai 5 Eiropas Savienības valstis pielieto pilno PVN likmi attiecībā uz naktsmītņu pakalpojumiem, Latvija uz šī fona ir izteikti nekonkurētspējīga ar 21% PVN.
Tāpat ir jānorāda, ka diez vai PVN ieņēmumi dos plānotos un cerētos ienākumus. Ir zināms, ka lielajām viesnīcām, kuras ir starptautiskajās viesnīcu ķēdes, būs liels vilinājums ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā novirzīt uz kādu no viesnīcām Igaunijā, kur PVN likme ir 9%. Savukārt pārējām viesnīcām būs kārdinājums piekrist nodokļu konsultantu kompānijām, kuras piedāvā nodokļu optimizācijas shēmas ar tās pašas Igaunijas iesaistīšanu.
Jāpiekrīt ir tūrisma nozares profesionāļiem, kuri aprēķināja, ka, ja tiek veiktas visas nepieciešamās darbības, tad Latvijas ekonomikā papildus var iegūt vairāk nekā pusmiljardu latu ieņēmumus, tādējādi tūrisma nozare no glābjamā varētu kļūt par Latvijas ekonomikas glābēju.