Ja vēlaties šo vietu iekļaut sava ceļojuma plānos, ērti turp varat nokļūt ar vilcienu no Austrijas puses vai arī atceļā no kādas lielākas Ungārijas pilsētas — Šopronas vai Sombathejas. Turklāt Kēsegas apmeklējumam īpaši iesakāms izbrīvēt laiku gadījumā, ja ceļojat pa Ungārijas rietumu daļu.
Baznīcas zvana agrāk
Lai arī, pētot Ungārijas karti, Kēsega šķiet kā mazs, nenozīmīgs
punktiņš, realitātē tā vis gluži nav. Stratēģiski un vēlāk arī
vēsturiski visas ungāru jeb madjāru zemes mērogā nozīmīga šī vieta
kļuva jau viduslaikos. Mazpilsētas nosaukums rakstveida vēstures
avotos minēts XIII gadsimtā. Tajā laikā šeit dzīvoja kāda
aristokrātiska dzimta, no kuras uzvārda — Kēsegi — radās vietas
nosaukums.
Savukārt stratēģiski svarīgu nozīmi mazpilsēta ieguva Turku karu laikā XVI gadsimtā. Kad nežēlīgais un asiņainais karš 1532.gadā piedzīvoja trešo fāzi, tieši Kēsega kļuva par placdarmu kaujām. 25 dienu laikā — no 1532.gada 5. līdz 30.augustam — turku lielvezīra Ibrahīma armija 80 000 karavīru sastāvā pilsētiņai uzbruka veselas 19 reizes! Un visas 19 bija neveiksmīgas, jo drosmīgā ungāru armija karavadoņa Mikloša Jurišiča vadībā neskaitāmos uzbrukumus atvairīja un savu pilsētu noturēja. Tādēļ turku karaspēkam nekas cits neatlicis, kā Kēsegu atstāt. Pēdējais karavīrs to pametis tieši pulksten 11 no rīta.
Pāris gadsimtus vēlāk, 1777.gadā, šī fakta dēļ Kēsegā radās tradīcija, ka svētdienu rītos par godu vēsturiskajam notikumam visu baznīcu zvani zvanīs stundu agrāk, tātad pulksten 11.
Ja vēlaties to pārbaudīt, uzmeklējiet mazpilsētas visiespaidīgāko un lepnāko dievnamu — neogotikas stilā celto Jēzus Sirds baznīcu. Tā atrodas Kēsegas centrā, galvenajā laukumā, un uz pārējo viduslaikos tapušo celtņu fona baznīcas tornis gluži kā smails pīķis sniedzas pretī debesīm. Savukārt, ja ir interese ko vairāk uzzināt par šīs pilsētas drosmīgo aizstāvi, ungāru karavadoni Jurišiču, varat uzmeklēt viņa vārdā nosaukto pili, kuras telpās iekārtots muzejs.
Aristokrātija ar mūziku
Kēsega pasaulē zināma ne tikai asiņaino karu un vecpilsētas
vēsturiskās apbūves dēļ. Kad Turku kari bija beigušies, šī vieta
kļuva par slavenās Esterhāzi dzimtas valdījumu vairāku gadsimtu
garumā līdz pat 1931.gadam. Jāpiebilst, ka Esterhāzi ir sena ungāru
izcelsmes grāfu dzimta, kuras pārstāvji vēsturē iegājuši kā lieli
mūzikas cienītāji un talantīgu komponistu atbalstītāji. Piemēram,
viens no Vīnes klasiskās skolas pamatlicējiem, austriešu komponists
Jozefs Haidns, 30 gadus bijis grāfu Esterhāzi kapelas diriģents.
Iespējams, tieši ciešie kontakti ar šīs dzimtas pārstāvjiem bijis
iemesls tam, ka Haidna radītie skaņdarbi tuvi ne tikai austriešu un
vācu, bet arī ungāru tautas mūzikai. Savukārt šodien par to mūzikas
garu, kas Kēsegā virmoja agrāk, kad tā bija slavenās dzimtas
valdījums, neliecina vairs itin nekas.
Paši ungāri mūsdienās Kēsegu dēvē par Ungārijas "greznumlietu lādīti" un uzskata par vienu no valsts skaistākajām pilsētām. Visticamāk, šādi epiteti radušies ne Esterhāzi un viņu saudzētā mūzikas gara, bet gan Kēsegas neieņemamā akmens cietokšņa, kas te ir kā atmiņa no Turku karu laikiem, un dažādu neparastu muzeju dēļ. Piemēram, ejot pa vienu no centra ieliņām — Rajnis utca, kuru mēs, latvieši, jokojot pārdēvējām par Raiņa ielu — var pamanīt lielu, vecmodīgu pastkasti koši sarkanā krāsā. Tā kalpo ne vien kā suvenīrs no senākiem laikiem, bet arī vēstī, ka namā, pie kura atrodas, ir ungāru pasta muzejs. Tepat netālu arī aptieku, marcipāna un pasaku muzeji.
Austriešu brīvdienas
Šī mazpilsētiņa tā pa īstam atdzīvojas tieši vasaras mēnešos, kad
ielās pat vairāk par ungāru ir dzirdama vācu valoda. Kaimiņi
austrieši Kēsegu iemīļojuši un labprāt te pavada savu atvaļinājumu,
dažkārt arī pavisam utilitāru mērķu vadīti, proti, krietni zemāku
sadzīves un dažu medicīnas pakalpojumu cenu dēļ.
Protams, ne Ungārijas galvaspilsētu, ne skaistās kūrvietas Balatona ezera krastā Kēsega neizkonkurēs, taču sava pievilcība šai vietai nenoliedzami piemīt. Kā ikvienu viduslaikos celtu apmetni, arī Kēsegu no ārpasaules norobežoja augsti mūri ar sargposteņiem. No tiem mūsdienās saglabājušies vairs nelieli fragmenti. Savukārt tūrists jūtas, gluži kā viduslaikos nokļuvis, kad iziet caur Varoņu vārtiem, kas pēc ungāru gaumes apgleznoti raibiem ornamentiem un ir ieeja pilsētas visvecākajā daļā, kā arī izstaigā senā cietokšņa labirintus.