Uz ārzemēm lauku darbos!
Jāsargās no krāpšanas
Par darba iespējām Īrijā šovasar Sandra ir noskaņota diezgan skeptiski, jo krīze iestājusies arī tur un sezonas darbos metas strādāt vietējie iedzīvotāji. Tomēr, ja izvēlas braukt, tad lētāk un drošāk ir meklēt darbu internetā caur Īrijas darbā iekārtošanās aģentūrām vai oficiālajā Īrijas Valsts nodarbinātības dienesta (FAS) mājaslapā. Turklāt jābūt gataviem, ka dzīvošana Īrijā ir dārga, un par to vispirms jārunā ar darba devēju. Īrijas valsts likumdošana noteikusi, ka valstī pastāvošā minimālā algas likme no 2007.gada 1.jūlija ir 8,65 EUR stundā. Ja kāds piedāvā maksāt mazāk, tad tā ir krāpšana.
"Nereti ir dzirdēta šāda situācija: caur licencētu (!) darbā iekārtošanas firmu cilvēki aizbrauc uz ārzemēm, kur viņus sagaida kaut kāds Saša vai tamlīdzīgi un pārņem šos cilvēkus it kā tālāk kārtot darbā. Un tad sākas visādi brīnumi. Pases tiek paņemtas it kā dokumentu kārtošanai, bet dokumenti kārtojas ilgi, pat ļoti ilgi, taču dzīvošanas apstākļi diezgan briesmīgi." Sandra domā, ka vajadzētu būt piesardzīgiem ar firmām, kas par savu pakalpojumu pieprasa augstu cenu, jo firmas, kuras Austrumeiropas valstīs vervē darbiniekus, rietumvalstīs par šo pakalpojumu jau saņem samaksu, turklāt ne mazu, no sava ārzemju partnera. "Īrijas darbā iekārtošanas a?entūras, to skaitā privātās, par pakalpojumiem (vakances piedāvāšanu, intervijām, vietas nodrošināšanu utt.) no darba meklētājiem nedrīkst pieprasīt naudu. Arī to nosaka likums. Par a?entūru pakalpojumiem darbinieku piemeklēšanā un atlasē maksā darba devējs. Ja kāda no a?entūrām Īrijā tomēr no jums prasa naudu par iekārtošanu darbā, tad ziniet, ka jūs atkal grib apvest ap stūri un izkrāpt naudu."
Jaunieši nebaidās
Jaunie darba meklētāji tomēr ir vairāk drosmes un apņēmības pilni nekā viņu vecāki, daži jau dodas uz ārzemēm atkārtoti. Rēzeknes rajona Strūžānu pagasta iedzīvotāja Vita (20) pagājušo vasaru nostrādāja par viesmīli kādā Lielbritānijas restorānā. Jāpiebilst, ka viņa uz turieni devās, pateicoties paziņām, kas jau strādāja šajā darbā. Arī tagad viņa vairāk uzticētos paziņām nekā darbā iekārtošanas firmām. "Strādāt tādu mazkvalificētu darbu dažus mēnešus ir pat interesanti, tā ir laba atslodze no studijām. Visu laiku gan es to negribētu," saka Vita. Savukārt Agnese (19) uz darbu Anglijā pirmoreiz devās, kad viņai vēl bija tikai 15 gadu. "Es nenožēloju, jo tur guvu tādu pieredzi, kas man turpmāk daudz ir palīdzējusi! Sākumā bija diezgan grūti, jo vecie darbinieki jaunos sagaidīja bez jebkādas sajūsmas, arī no bosa bija tāda attieksme, ka viņš sākumā man deva grūtākos darbus, kādus es nemaz īstenībā nevarēju strādāt. Es viņam pierādīju, ka esmu spējīga tos paveikt, tāpēc vēlāk ieguvu viņa uzticību."
Dienas aptaujātie Latgales jaunieši pārsvarā uzskata, ka labprātāk savus spēkus un intelektu ieguldītu tepat Latvijā, ja viņu darbs kādam būtu vajadzīgs.
"Līdz šim man šī došanās peļņā uz ārzemēm ir likusies pazemojoša, ne jau tāpēc, ka es būtu kāda baltroce, bet gan tāpēc, ka uzskatu — varu naudu pelnīt ar savu intelektu. Bet šobrīd pieļauju domu, ka varētu darīt jebko, lai tik būtu naudiņa, par ko maizi nopirkt," saka filoloģe Laura.
***
Pirms došanās peļņā ārzemēs
Sandra Bondarevska, Īrijas latviešu avīzes Sveiks redaktore
1.Noskaidrojiet, vai darbā iekārtošanas firmai ir licence.
2. Pieprasiet darbā iekārtošanas a?entūrai savu darba līgumu.
3. Pirms to parakstāt, parādiet to pazīstamam juristam Latvijā un palūdziet izvērtēt. Varat lūgt to izlasīt arī kādam, kuram ir līdzīga pieredze, strādājot ārpus Latvijas, un kas varētu dot jums padomu vai ieteikumus.
4. Uztaisiet šī līguma kopiju un atstājiet Latvijā saviem radiniekiem vai kādai personai, kurai uzticaties.
5. Pārbaudiet mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā jūs varat sazvanīt savus tuviniekus Latvijā un lai viņi var sazvanīt jūs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.