Pistolkorsa mīla
"Ja godīgi, gribētu šeit apmesties uz dzīvi," gribas piekrist kādam Bīriņu pils viesu grāmatas ierakstam. Vieta tiešām skaista. Tāda maza Rundāles pils. Uzcelta 1860.gadā neogotikas un pusloka stilā pēc Augusta fon Pistolkorsa pasūtījuma. Traģisks stāsts saistīts ar Augusta dēla Aleksandra ģimeni, kura dzīvojusi pilī. Aleksandram bija trīs bērni — meita Renāte un divi dēli. Viens no viņiem, Maksis, gājis bojā armijā. To ļoti pārdzīvojis otrs brālis Ēriks. Pilī viņu aprūpējusi jauka kalpone, un abu starpā radušās jūtas. Ēriks gribējis precēties, taču tolaik tā nebija pieņemts. Cerot, ka kalpone no pils aizies pati, māte uzrakstījusi viltus vēstuli it kā no Ērika, kurā bija teikts, ka viņš nolēmis precēt savai kārtai piederīgu sievu. Māte nav zinājusi, ka kalpone gaida bērnu. Aiz pārdzīvojumiem meitene pakārusies. Kad pilī atgriezies Ēriks, bijis jau par vēlu. 1912.gada ziemā viņš nošāvās muižas parkā.
Kādu laiku pilī bija sanatorija, līdz neatkarības gados to iegādājās Vimbu ģimene, kas ir pašreizējie saimnieki. Pēdējā pils mantiniece esot pārdevusi zemi, kas bija piešķirta kā kompensācija nacionalizācijā. Pistolkorsu attālās radinieces no meitas Renātes puses, kuras dzīvo Vācijā, katru vasaru brauc ciemos uz Bīriņu pili un, kāpjot pa kāpnēm, paceļ acis augšup, lai redzētu uzrakstu virs durvīm "Atstāju mantojumā Tēvzemes mīlestību". Tā autors ir Augusts fon Pistolkorss.
Mazzirdziņu attiecības
Pils bez zirgiem nav pils. Bīriņos zirgi ir, un ar tiem var jāt un braukt droškā. Tos var arī glāstīt un cienāt ar maizi. Vismazākajiem pils ciemiņiem paredzēti poniji Pepija un Barteks. Mūs ieraudzījuši, viņi aulekšo uz aploka malu. Biezās krēpes saceļas gaisā. Visvairāk mani izbrīna 12 un 16 gadu veco mazzirdziņu attiecības. Barteks ir ar visām mantām un varošs, Pepija arī, taču viņi izvēlējušies palikt vienkārši draugi un aploka biedri. Cita aina ir otrā aplokā, kurā ganās Astorija, Likarda, Safrāns un gadu vecā Dālija. Melnā Dālija. Kad tuvojos ar maizi, Safrāns šūpo galvu, it kā norādīdams, ka viņš ir tas, kurš labprāt saņemtu maizi. Kad cienāju arī Likardu, Safrāns uzgriež baltu aci un metas virsū konkurentei, baksta tai kaklu.
Sasildīties uz restorānu. Tas darbojas teju gadu. Pils pagraba velves ir mājīgas un klusas. Tikai viens mīnuss — skats pa logu ir nekāds. Pagrabs tomēr. Skats ir citur: kādā no viesnīcas numuriņiem aiz loga ir stārķa ligzda. Tur jāpaliek bērniem, jo nekādu citu viņiem paredzētu nodarbju te nav vai arī mums tās neparādīja.
Ēdienkarte izskatās kārdinoša: sama steiks, cūkas fileja īpašā timiāna marinādē, tīģergarneles ar pikanto šokolādes mērci. Pavārs Kaspars katru dienu šurp dodas no Rīgas. Agrāk strādājis Emīla Gustava kafijas bārā Vecrīgā, Latvijas vēstniecībā Maskavā un citur. Kaspars stāsta, ka īpašs ir viņa gatavotais ingvera saldējums. Arī karstais šokolādes dzēriens Kvēlais skūpsts ar čili vai piparmētrām (Ls 1,90) ir dabūjams. Gards, tumīgs, karsts. Asums uz mēles sākotnēji nav jūtams, taču pēcāk tas sāk kutināt un sildīt kaklu. Un silda ilgi, visus 55 kilometrus līdz Rīgai.
***
Bīriņu pils
Limbažu rajons, Bīriņi, tālr.64024033;
Katru dienu 10—17, taču vēlams iepriekš piezvanīt, lai uzzinātu, vai notiek kāds pasākums
Ieeja teritorijā Ls 1, teritorijā un pilī Ls 2, gida pakalpojumi Ls 8, automašīnas novietošana pils teritorijā Ls 2
Nakšņošana Ls 55—90
Pils restorāns strādā katru dienu 14.00—22.00
Izjādes ar zirgiem 1 h/Ls 10, aplis — Ls 1
Brauciens ar drošku vai kamanām 30 min/ Ls 8; 1 h/Ls 15