Kā iemesls šādai rīcībai var tikt minēts nogurums, rutīna, aizņemtība, pienākumi vai daudzās saistības. Taču, ja mēs palūkotos kaut mazliet dziļāk, atklātos kādas nepiepildītas gaidas, vilšanās, neattaisnotās cerības, ko esam uzlikuši otram cilvēkam, savam laulātajam partnerim. Izņēmums var būt vienīgi endogenās (psihiskās) saslimšanas, piemēram, šizofrēnija. Tad „zāģēšana” ir slimības izpausme. Taču citādi šāda taktika ir viennozīmīgi emocionālo problēmu izlāde.
Turklāt vīrietis var nebūt ne ar ko sliktāks vai slinkāks, — gluži vienkārši abiem partneriem vai tikai sievietei ir neizrunātas, „nesagremotas” emocijas, kas grauž un dziļumā kņud. Vīrieši parasti cīnās ar spēku un ekonomiskiem līdzekļiem, sievietes – ar emocionāliem. Un viņām kā visnotaļ emocionālām būtnēm „zāģēšana” ļoti labi padodas, tāpēc tā kalpo kā ierocis un plāksteris.
Nepateiktas jūtas
Katrā ziņā zem zāģējošajiem tekstiem apakšā slēpjas nepateiktas jūtas,
kremtošas lietas. Varbūt ir mēģināts runāt, bet otrs nav sadzirdējis?
Tiklīdz parādās "zāģēšana", tas ir signāls, ka nepieciešams izrunāties.
Un nevajadzētu vīrietim nedz gaidīt sievietes uzaicinājumu parunāt, nedz
sievietei lolot ilūzijas, ka problēmu uztaustīs vīrietis. Nevajag
gaidīt!
Problēma nereti ir tā, ka mēs neprotam formulēt, kas tad trūkst,
identificēt patieso un noslēpto iemeslu. Pat, ja sieviete dažkārt
apzinās, ka viņa "zāģē" un uzbrūkošā tonī nepārtraukti atgādina vīrietim
par neizdarītām lietām, viņa pati sev nevar atbildēt, kāpēc tā dara.
Tātad tas ir tik dziļi jau sāpošs un norakts iemesls, ka jājautā
jautājumu pēc jautājuma, kamēr nonāk līdz patiesajam ērkšķim.
Ļoti bieži apakšā gulst seksuālās dzīves neapmierinātība. Par
seksuālajām attiecībām mēs diemžēl runājam ļoti maz. Pāri runā par
sadzīvi, iepirkšanos, brīvdienām, remontu, bērniem un kaķiem, bet
neizrunā būtiskākās lietas abu starpā. Par to, kas patīk, kas nepatīk,
kas mainījies, ko gribas un ko negribas. Galu galā sekss ir tikpat
svarīga vajadzība kā ēdiens, taču reāli kopdzīvē seksuālās vajadzības
paliek pēdējā vietā, par ko ģimenē runā. Tāpēc — ja vien mums ir
svarīgas mūsu attiecības un kopdzīve, "zāģēšanu" nevajadzētu atstāt
nepamanītu, nevajag to pieciest vai pārlaist kā vētru. Ja mums ir
svarīgs otrs cilvēks, tad nepieciešams panākties pretim.
Ar maziem, kodīgiem zobiņiem var nozāģēt visresnāko baobabu. Un tas,
kurš sāk zāģēt, drīz vien arī nozāģē — savu vīrieti, laulību,
attiecības.
Raksts tacis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv
oma