Bieži vien cilvēki nemaz nezina, ka viņiem ir kāda vairogdziedzera disfunkcija, jo sākotnēji tas nekādas sūdzības nerada. Tādēļ ārsti nebeidz atgādināt, cik svarīga ir vairogdziedzera slimību savlaicīga diagnosticēšana. Klīnikas Premium Medical endokrinoloģe Kristīne Geldnere uzsver, ka tiem, kam ģimenē ir bijuši vairogdziedzera saslimšanas gadījumi vai ir kādas neskaidras aizdomas par vairogdziedzera veselību, noteikti vajadzētu veikt asinsanalīzes un ultrasonogrāfijas izmeklējumus, lai būtu droši par šī svarīgā orgāna veselību.Par Latviju statistikas datu trūkst, taču, statistika, piemēram, Vācijā rāda, ka 33% pieaugušo iedzīvotāju ir vairogdziedzera funkciju traucējumi. Pētījumi liecina, ka sievietēm risks saslimt ar ļaundabīgu vairogdziedzera slimību ir divas reizes lielāks nekā vīriešiem.Pozitīva tendence vērojama saistībā ar jodēta sāls lietošanu gan pārtikas ražošanā, gan mājsaimniecībās – pēdējos gados Eiropā vairogdziedzera darbības traucējumi kopumā mazinājušies par aptuveni 8%.„Vairogdziera slimības visai labi pakļaujas medikamentozai ārstēšanai, taču ir gadījumi, kad bez ķirurģiskas iejaukšanās neiztikt, saka klīnikas Premium Medical virsārsts, plaša profila ķirurgs Sergejs Kļimčuks, bet ir ārsti, kuri izvairās veikt šādu operāciju, jo pastāv visai liels komplikāciju risks. Te ļoti liela nozīme ir ķirurga meistarībai un pieredzei”. Sergejs Kļimčuks nosauc biežākos iemeslus, kādēļ izskata nepieciešamību vairogdziedzeri operēt:
- Ir izveidojušies viens vai vairāki vairogdziedzera mezgli (visbiežākā vairogdziedzera slimība), kuriem atkārtotās pārbaudēs novēro tendenci palielināties;
- Ja pastāv aizdomas par ļaundabīgu veidojumu vairogdziedzerī;
- Ja kākšļa jeb strumas dēļ ir traucētas atsevišķas organisma funkcijas (piemēram, elpošanas, rīšanas un runas funkcija). Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka elpas trūkums, guļot uz muguras, radies no sirdsdarbības traucējumiem, bet patiesībā vainīgs vairogdziedzeris;
- Cilvēkam ir autoimūna vairogdziedzera slimība, kas izpaužas ar pārlieku aktīvu vairogdziedzera funkciju un nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
Atkarībā no diagnozes operācijas laikā vairogdziedzeris var tikt izņemts vai nu pilnībā vai daļēji, jo mezgli var veidoties vai nu visā vairogdziedzerī vai vienā no daivām. Ja vairogdziedzerī izveidojies viens mezgls vai cista, var veikt tikai vienas puses tireoīdektomiju (vienas daivas izņemšanu) vai subtotālo tireoīdektomiju (daļēju daivas izņemšanu).
Ja cilvēkam ir difūzais toksiskais kākslis (struma) jeb Bazedova slimība, un ir izveidojušies mezgli, visbiežāk tiek izņemts viss vairogdziedzeris (pastāv arī subtotālās rezekcijas iespēja), jo citādi pastiprināta vairogdziedzera darbība var saglabāties arī turpmāk. Bezedova slimības gadījumā pirms operācijas ir jāveic ārstēšanas kurss, lai normalizētos hormonu līmenis. Ja operācija tiek veikta ļaundabīga procesa dēļ, tad tiek izoperēts viss vairogdziedzeris kopā ar palielinātajiem limfmezgliem. Dažkārt to, vai vairogdziedzerī veidojas ļaundabīgs process, var noteikt tikai pēc operācijas, veicot histoloģiskos izmeklējumus. Tādos gadījumos parasti nepieciešma atkārtota operācija, kas jāveic tuvāko nedēļu laikā, ja iepriekš veikta tikai daļēja vairogdziedzera izņemšana. Ja veikta visa vairogdziedzera izņemšana, atkārtota operācija nav nepieciešama. Ja vairogdziedzeris ir izņemts pilnībā, cilvēkam, lai uzturētu dzīves kvalitāti, pēc operācijas visu mūžu jālieto vairogdziedzera hormona aizstājējs - tiroksīns.
Mūsdienās iespējama mazinvazīva operācija, ja vairogdziedzerī izveidojies viens no 1 līdz 2 centimetriem liels mezgls, tādēļ ir ļoti būtiski laikus atklāt šāda mezgla veidošanos, un vajadzības gadījumā veikt operāciju, lai saglabātu daļu no šī svarīgā orgāna un tā funkcijas, un, iespējams, varētu izvairīties no hormonu aizstājēju lietošanas.
Kā pēc jebkuras, arī pēc vairogdziedzera operācijas, iespējamas komplikācijas, taču ir dažas specifiskas komplikācijas, un nevienu no tām nedrīkst atstāt bez ievērības. Nopietnākās komplikācijas ir:
- Vairogdziedzera mugurējā apvidū var tikt bojāts balsenes nervs (1-2mm), jo tas var atrasties netipiskā vietā, kā rezultātā var veidoties neatgriezenisks aizsmakums, grūtības ar augstākiem balss toņiem. Pēc operācijas var būt pārejošs aizsmakums, tas saistīts ar operācijas rezultātā radušos tūsku;
- Var tikt bojāti epitēlijķermenīši vai pasliktināties epitēlijķermenīšu asinsapgāde, (epitēlijķermenīši ir mazi dziedzeri aiz vairogdziedzera, kas regulē kalcija vielu apmaiņu organismā un kas pēc izmēra atgādina lēcu). Epitēlijķermenīšu bojājums var izraisīt muskuļu spazmas un tirpšanu plaukstās un pēdās. Ja šī komplikācija nepāriet, nepieciešama pastāvīga kalcija un D vitamīna preperātu lietošana (piemēram, Calcigran forte).
Lai kontrolētu un uzturētu veselību pēc vairogdziedzera operācijas, regulāri jāapmeklē endokrinologs – ārsts, kurš specializējies iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimību ārstēšanā.