Felis silvestris catus jeb vienkārši kaķi piesaista ikviena patversmes Dzīvnieku draugs teritorijā ienākošā uzmanību. Minči rotaļājas ar vēsa vēja pūstajām krāsainajām lapām vai sildās saulītē. Patversmes pārstāve Laura Karnīte saka: "Iepazīsties ar mūsu kaķu hosteļa iemītniekiem. Pašlaik viņu te ir ap četrdesmit." Lai kā cīnītos dzīvnieku aizstāvji un labdari, klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētās un laukos nesamazinās tik ātri, kā sabiedrība vēlētos. Pēdējā laikā vērojams, ka aug kaķu glābēju pulks, tomēr problēmas risinājums nāk lēnām. Patversme Dzīvnieku draugs arvien meklē jaunus veidus, kā labiekārtot dzīvi esošajiem un mazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu, viņu ciešanas un sāpes.
Lietas iet uz labo pusi
Pašaizliedzība, uzupurēšanās nelaimīgo dzīvnieku labā ir galvenais, kas raksturo dzīvnieku glābējus. Nenovērtējama ir viņu iniciatīva, plašās zināšanas un spēja meklēt atbalstu darbam gan savā zemē, gan citu valstu pieredzē, labi kontakti ar sadarbības partneriem, dažādiem labdarības fondiem un konkrētiem cilvēkiem. Laura Karnīte stāsta: "Jau divus gadus patversmē Dzīvnieku draugs mīt tikai kaķi. Tas tāpēc, ka ēkai ir vairāk nekā divdesmit gadu un suņu uzturēšanās telpas ir sliktā stāvoklī. Diemžēl uzņemt suņus nevaram arī finansiālu iemeslu dēļ. Reorganizējot patversmi, pieņēmām lēmumu mainīt darbības stratēģiju un izveidojām pirmo un pagaidām vienīgo Latvijā sociālo veterināro klīniku." Tās mērķis ir attīstīt un veikt ielas kaķu sterilizācijas programmu un sniegt palīdzību bezpajumtes dzīvniekiem vai tiem, kuru īpašnieki paši nevar pilnā mērā apmaksāt veterināros pakalpojumus. Ielas kaķu sterilizācija ir bez maksas, savukārt trūcīgiem cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja veikt veterināros pakalpojumus, kā to dara jebkura klīnika, taču par salīdzinoši mazākām cenām.
Laura Karnītre uzsvernav izgudrots velosipēds: "Modeli, kā vēlamies attīstīties un darboties, esam paņēmuši no Lielbritānijas Karaliskās dzīvnieku aizsardzības biedrības (Royal Society for the Prevention of Cruelty to Animals/ RSPCA) un Dogs Trust, kuru sociālās veterinārās klīnikas darbojas visā Lielbritānijā. Realizēt mūsu ieceri palīdz atbalstītāji. Starp tiem jāmin Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas jau ilgtermiņā piešķir finansējumu bezpajumtes dzīvnieku ārstēšanai un sterilizācijai, un Brižitas Bardo (BB) fonds Francijā, kas sniedz atbalstu ielas kaķu sterilizācijai."
Kā atradāt Brižitu Bardo? Laura pasmaida: "Palīdzēja gadījums. Rīgā bija ieradies kāds pāris no Francijas, viņi priecājās par jūgendstila ēkām klusajā Rīgā un tur ieraudzīja ielas kaķu koloniju. Atgriezušies Francijā, viņi aizsūtīja informāciju BB fondam, tā darbinieki atrada mūs, izvērtās dialogs, un jau trešo gadu fonds piešķir naudu ielas kaķu sterilizācijai Rīgā."
Pagājušajā gadā sterilizēts 1500 kaķu. Šogad būs vairāk, un pieprasījums pēc šādas palīdzības aug: "Galvenokārt sterilizējam ielas kaķus. Pasaules prakse liecina, ka valstīs, kur darbojas sterilizācijas programmas, tikai tad jūtams pozitīvs rezultāts, kad nosterilizē aptuveni 70% no populācijas. Es šajā jomā darbojos jau desmit gadu un varu teikt, ka mums vēl liels darbs priekšā, taču lietas iet uz labo pusi. Mēs nebraucam kaķus ķert, bet konsultējam, aizdodam aprīkojumu – lamatas, tīklus un būrus. Kaķu glābēji visu izdara paši, un nedēļas laikā kāda kaķu kolonija atkal ir sakārtota. Izrēķinājām, ka ar mūsu veterinārārstu un medikamentiem kaķa sterilizācija izmaksās piecas reizes lētāk nekā komercklīnikās. Pašlaik rinda uz kaķu sterilizāciju izveidojusies līdz novembra beigām. Klīnikā ielas kaķiem sniedzam arī veterināro palīdzību."
Baltijā pagaidām vienīgie
Katru mēnesi vidēji patversmē nonāk aptuveni piecdesmit kaķu un dzīvo te līdz brīdim, kad dodas uz jaunajām mājām. Laura Karnīte palepojas: "Esam laikam vienīgie Baltijā, kuriem pie patversmes iekārtots kaķu hostelis. Tas ir labs risinājums, ko ne visas patversmes var atļauties, kaut vai vietas apsvērumu dēļ. Par laimi, mums ir nošķirta teritorijas daļa, kur ir atsevišķa mājiņa un šķūnis."
Kas ir hosteļa iemītnieki? Laura skaidro, ka ne visi kaķi var dzīvot patversmē būros. Kaķis, kurš uz ielas dzīvo jau trešajā vai ceturtajā paaudzē un kuram dārga brīvība, patversmē teju vai jūk prātā. Tādi ir jāsterilizē, jāvakcinē pret trakumsērgu, jāapārstē un jālaiž atkal uz ielas. Lai dzīvo, kur dzīvojuši: "Individuālie kaķu glābēji dažkārt nesaprot, ka ne visi minči jāstiepj uz mājām. Hostelī dzīvo ap četrdesmit veselu un labi barotu kaķu, kuri ilgu laiku nav tikuši adoptēti gan sava rakstura, gan vecuma, gan arī ieradumu dēļ. Dzīvnieku skaits gan mainās. Kaķu hosteļa mājiņa ir labiekārtota. Ziemas laikā tā ir apsildāma, iekārtotas kaķu guļvietas. Apartamentos ir brīva ieeja un izeja caur kaķu durvīm. Līdzīgi apstākļi ir arī šķūnī. Tur labprātāk dzīvo kaķi, kuriem siltums nemaz nav vajadzīgs, arī tur viss iekārtots – guļvietas, kastes, trauki. Katru dienu kaķu kolonijā norit tāds pats darbs kā patversmes telpās – barošana, tīrīšana un kaķu aprūpe. Reizi nedēļā telpas uzkopjam pamatīgāk. Sausā barība gan šķūnī, gan mājiņā kaķiem pieejama cauru diennakti. Esam ievērojuši, ka to nāk kraukšķināt arī eži. Minčiem šeit ir īsta, neatkarīga kaķu dzīve. Dienā viņi iet savās gaitās, kopā sarodas barošanas reizēs un uz naktsguļu. Cilvēki arī viņus lutina, kāds vienmēr kaut ko garšīgu atnes. Apkārtējo māju sievietes ēdienreižu starplaikos pie mūsējiem nāk ar gardumiem. Dažādi kaķu likteņi, dažādi raksturi. Ir mīlīgāki, ir šerpie, bet visi sadzīvo."
Kaķu Kaķu hosteļa uzturēšanu īpaši atbalsta uzņēmēji Dāvids un Valērija Monbaroni. Kad viņi ir Rīgā, nāk sarunāties ar savējiem četrkājainajiem. Laura turpina: "Mūsu hosteli esam atzīmējuši arī starptautiski. Patversme Dzīvnieku draugs ir Eiropas Patversmju veterinārmedicīnas platformas (European Animal Shelter Veterinary Platform) dalībnieks. Nesen mēs prezentējām savu hosteli kā risinājumu kaķu ilgsēdēšanai patversmēs un guvām starptautisku atzinību – esot laba, vērā ņemama doma."