Sarkanā tualete
Ģimene skaidri zināja, ka vēlas dzīvot netālu no Rīgas, lai
visapkārt zaļotu daba un būtu kāda peldvieta, tomēr tālu nebūtu arī
satiksme. "Tas viss te tik tiešām ir," novērtē Viola, verot vaļā
vārtiņus. Pie tiem piestiprināta zīmīte: "Uzmanību, nikns
saimnieks!" Pagaidām tā šķiet lieka, jo jaunajā Pierīgas ciematiņā
joprojām turpinās māju būvniecība. Tomēr humoristiskā zīmīte pie
sētas nav nejauša - pretim draudzīgi tipina mazais Žafrēns, un
Viola pajoko: "Jo lielāks vārds, jo mazāks sunītis!"
Ienākot mājā, uzreiz uzmanību piesaista neliela spilgti sārta telpa. "Mamm, visas trakās idejas ir tavas," Viola smaida. "Trakas?" mamma neticīgi pārjautā. "Nu, protams, ka šī tualete ar zelta tapetēm ir traka," nosmej meita. Izrādās, pie vainas ir nejauši veikalā pamanīta sarkana izlietne. Kad tā noskatīta, dzimusi ideja par "sarkanu tualeti ar podu kā troni". Viola šo mammas domu atbalstījusi, tomēr smaidot piebilst - viņas krustmāte gan noteikusi, ka tik spilgtā tualetē nevarētu ieiet. Taču ģimenes sievietes ik katrā istabā mēģina piešķirt pa kādam zeltītam akcentam.
Kontrastu istaba
"Mēs pārvācāmies šeit, kad te vēl nebija nekā - sienas baltas,
betona grīdas, un gulējām uz matračiem. Tāpēc pirmais, ko savedām
kārtībā, bija trīs guļamistabas otrajā stāvā," atceras Viola. Arī
viņas guļamistabā gar tumši bordo tapetēm vijas smalks zelta krāsas
rakstiņš. "Man ļoti patīk tumšā un gaišā kontrasts - tāpat kā šeit,
istabā - ja man ir tumša apakša, tad uz tās vienmēr būs gaiša
gulta. Tāpat arī uz gaišajām sienām - būs kontrastējoši tumši
plauktiņi," Viola atklāj istabas iekārtošanas pamatideju, kuru viņa
izsapņojusi jau sen - vēl tad, kad doma par savu māju nebija
dzimusi un kad viņa ar brāli dzīvoja kopīgā istabā. Arī tagad Viola
nereti aizejot brāļa blakusistabā kopīgi paskatīties filmas. Te
iekārtojums pavisam cits - gaišs lamināts, gaišas sienas, tumši
zili griesti un oranža gulta centrā kā galvenā nots. "Viņa istabā
es arī jūtos labi, tomēr, kad ieeju savā istabā, - jūtos vēl
labāk," saka Viola.
Otrā stāva guļamistabas savieno gaišas tapetes, kuras Viola uzlīmējusi pirms pāris dienām. Šajā ģimenē katram ir sava remonta veikšanas niša - mamma liek flīzes, brālis atbildīgs par vīriešu darbiem, piemēram, elektrības ievilkšanu. Savukārt Viola atbildīga par lamināta likšanu un tapešu līmēšanu. "Es biju piemirsusi, kā pareizi jālīmē tapetes. Arī jaunajā mājā visas sienas nav ideālas - un beigās stūrī tapete aizgāja šķībi. Mamma saka - ai, raujam nost! Bet es izlaboju - izgriezu nepieciešamo zīmējumu."
Katra istaba - pasaulīte
Pilnīgi pabeigta ir arī virtuve. Te mamma gudri izdomājusi, kā
ģimeni pieradināt ēst tieši virtuvē. "Kad dzīvojām dzīvoklī, mums
ļoti patika ēst lielajā istabā, jo tur bija ļoti ērti baltas ādas
dīvāni. Vot, tagad mamma uztaisīja tā, lai mēs tiešām ēstu
virtuvē!" Viola novērtē ērtos, mīkstos teju biroja krēslus, kas
ripinās virtuvē. Vēl viens knifiņš slēpjas virtuves iekārtā - tās
stikli aizklāti ar tādām pašām tapetēm kā uz sienas - praktiski un
saskanīgi. Arī šī bijusi mammas ideja.
"Mums patīk plašums, tāpēc pirmā stāva lielajā istabā, kas vēl gaida remontu, neliksim durvis - būs tikai arkas," plāno Viola. Viņa arī atklāj ideju par glancētiem "plēvju griestiem" - hallē pilnīgi melniem un lielajā istabā gaišākiem. Jau pasūtīta zeltītas krāsas vanna. Savukārt telpas savstarpēji atdala ķiršbrūnas durvis. Te mamma ar meitu izdomājušas - katrai istabai jābūt kā mazai pasaulītei, kas nav saistīta ar pārējām telpām.