Ne tikai koku cirtēji
Kur vēl vienuviet var sastapt indīgās sēņu vecenes, aļņu bekas, ežus un tārpus zupā? Izrādās, tie ir sēņotāju čempionāta komandu nosaukumi. Cilvēki, kas tērpušies tādos kā karnevāla kostīmos, ir ģimeņes vai domubiedru grupas, kas apvienojušās komandās. Tomes meži ir slaveni ar savām sēņu vietām. Dagnis Dubrovskis datorā rāda pagājušā gada sēņošanas čempionātā fotografētos kadrus un saka - lija lietus, bet bija jautri, aizrautīgi, un šogad būs tāpat! Dekāns sola gan kolēģes Ingas Straupes stāstījumu par sēnēm, gan vērtīgas balvas uzvarētājiem, gan speciālbalvas par skaistāko un par neparastāko sēni. Īpaši godināti tiks sēņotāji, kuri atradīs pēc iespējas vairāk speciāli iezīmēto un mežā paslēpto sēņu. Savukārt saviesīgajā daļā sacensību dalībnieki baudīs Pārtikas tehnoloģijas fakultātes meiteņu lielā katlā vārīto sēņu zupu.
Ideja par čempionātu Dagnim Dubrovskim radusies labi sen. Viņš atceras, ka reiz dzirdējis - Somijā notiekot ogošanas čempionāti. Kāpēc Latvijā nevarētu pulcēties sēņotāji? Jauneklīgais dekāns smej, ka pirms četriem gadiem sacensības latviešu nacionālajā sporta veidā - sēņu lasīšanā - Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti un pasniedzēji ambiciozi nolēmuši nosaukt par sēņošanas čempionātu. Pirmajam čempionātam sekoja otrais, trešais un šogad jau ceturtais. Tagad čempionātu atsaucīgi balsta Latvijas valsts meži, Vidusdaugavas mežniecība un Ķeguma pilsēta ar lauku novadu.
Dagnis, kas sevi ar sēņu grozu un nazīti rokās atceras no bērna kājas, par šādu cilvēku brīvā laika pavadīšanas veidu priecājas no sirds: "Cilvēki izkustas, elpo meža dziedinošo gaisu un redz, ka mežinieki ne tikai izcērt mežus, bet tos kopj un stāda jaunaudzes. Esmu pārliecināts, ka Latvijā vienmēr būs meži un būs arī sēnes."
Vai dekāns zina īpašas sēņu vietas? Dagnis atzīst, ka zinātājam jebkurš Latvijas mežs ir dāsnu velšu pilns, var salasīt gan ogas, gan sēņu pilnus grozus. Dagnis un viņa vienpadsmit gadu vecā meita Andra čempionātā pildīs tiesneša pienākumus, taču dekāns labprāt atceras nesen pielasīto baraviku grozu egļu jaunaudzē, kuru pats pirms piecpadsmit gadiem, vēl studiju laikā, izkopis: "Tagad egles jau garākas par mani izaugušas!" Kādas sēnes ir visgaršīgākās? Dagnis Dubrovskis šajā godā ceļ marinētas beciņas. Viņš sēnes lasa, bet sieva Ilze marinē. Sarunu biedrs cer, ka nepaies ilgs laiks un viņu meža gaitās pavadīs dēls Atis, kuram tagad jau vienpadsmit mēnešu.
Vadātājs arī var piemesties
Dagnis Dubrovskis ieteic sēņotājiem uz Tomes čempionātu ņemt līdzi
grozu, nazīti, kompasu un arī mobilo telefonu. Pirms starta
dalībniekiem tiek izsniegtas organizētāju sarūpētas mežaudžu
kartes, taču citgad gadījies, ka cilvēki nomaldās "trīs priedēs",
un tad mobilais telefons lieti noderēs. Reiz purva malā pat viņam
pašam piemeties vadātājs - iet un iet, un atkal un atkal atgriežas
vienā vietā. Sajūta bijusi īpaša.
Ja atsaucība būs liela, vai sēņotāji nemīs cits citam uz kājām? Dagnis sirsnīgi smej: "Pēc starta pulksten desmitos sēņotāji izklīdīs uz visām četrām debespusēm. Meži ir plaši, un katram sēņotājam ir sava taktika. Pagājušajā gadā Beku aļņi pēc starta šāviena diedza pusotru kilometru, lai atrautos no citiem. Citi neklīst tālu, bet tāpat atnes pilnus grozus. Galvenais - lai pēc divām stundām visi pagūst atgriezties pulcēšanās vietā." Kādi gaidāmi rezultāti? Dagnis teic, ka viņu mazliet baidot aukstums, kas var aizkavēt sēņu augšanu, taču, piemēram, pagājušajā čempionātā dalībnieki salasījuši simts četrdesmit kilogramu sēņu!
Vai var lasīt visas sēnes, kas aug mežā? Meža fakultātes dekāns uzskata, ka tā būtu vienkāršota pieeja lietai. Katru gadu pirms starta galvenais tiesnesis paziņo sēņu sugas, kuras tiks vērtētas uz svara. Kuras? Dagnis nesaka, vien bilst, ka līdz startam tas ir noslēpums. Viņš arī cer, ka sacensības būs godīgas un neviens necentīsies izmantot jau iepriekš salasīto un zem eglēm noslēpto sēņu grozu.