Daudz postošākas sekas radījusi dzīvu radību pieradināšana, aprūpe, savairošana un jo īpaši pārvietošana ārpus to dabiskās izplatības rajoniem. Neiedziļinoties šāda rīcība šķiet nevainojama, cilvēciska un atbalstāma. Turklāt ne vienmēr tā bijusi tik lietišķa kā stāstos par jūrasbraucējiem, kuri uz salām nogādājuši trušus, aitas vai kazas, kas vēlāk nopostījušas krāšņu augu valsti un no tās atkarīgos vietējos dzīvniekus. Pirmās ondatras uz Eiropu no Aļaskas pārveda kāds austriešu firsts. Pieciem zvēriņiem augstsirdīgi tika dāvāta brīvība kādā ezerā tagadējās Čehijas teritorijā. Tā aizsākās Ziemeļamerikas grauzēja Eiropas ieņemšana, kas līdz zināmam laikam priecēja kažokādu cienītājus, bet tad noveda izmisumā hidrotehnisku būvju uzturētājus. Izrādījās, ondatras spēj katastrofāli sacaurumot dambjus un uzbērumus... Amerikas ūdeles, jenotsuņi, karpas, signālvēži - cilvēka apzināti izplatīto sugu skaits sniedzas tūkstošos un turpina augt. Zinot, cik daudz Latvijai svešu dzīvnieku «treknajos gados» nebrīvē sākuši turēt kolekcionāri, briežu dārzu īpašnieki, kažokzvēru audzētāji, alternatīvie zemnieki un citi vienkārši dzīvnieku mīlētāji, rodas bažas, kas būs ar mīļiem dzīvniekiem, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem. Iespējams, šis brīdinājums ir novēlots. Tad atliek viens mierinājums - varbūt pati vēlme atbrīvot, nevis likvidēt nebrīvē turētu dzīvnieku cilvēces izdzīvošanai noder vairāk par neskartas dabas saglabāšanu.
Vismaz sirdij
Stāsti par kaitējumu dabai sen vairs nevienu nepārsteidz, bet tomēr - vai jūs zināt, ka viena no vērienīgākajām un neatgriezeniskākajām cilvēces radītajām pārmaiņām dabas procesos ir nevis mežu izciršana, piesārņojums vai globālā sasilšana, bet tiešās manipulācijas ar citām sugām? Turklāt ne jau dzīvnieku apēšana vai pārstrāde ir pārvērtusi pasauli.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.