Savulaik tiku sabaidīta, ka zīdaini jau nu pie ģimenes ārsta nevajag vest, es tomēr "riskēju" un paralēli dārgajam bērnu ārstam vedu zīdaini arī pie ģimenes ārsta. Man par lielu pārsteigumu vizītes pie ģimenes ārsta tagad izvērtušās par ļoti patīkamu pasākumu. Ar smaidu ieeju - smaidu un dažādus padomus saņemu pretī.
Cits piemērs. Kad mans mīļš cilvēks gulēja komā un mediķi pret viņu, kā man šķita, izturējās kā pret tādu, kas nekad vairs nepiecelsies, gribējās vai visas slimnīcas uzspridzināt. Tagad, kad kopā svinam jubilejas, domāju - ārsti taču visu izdarīja! Cilvēks ir dzīvs un vesels! Pašu galveno viņi izdarīja! Un tas ir svarīgākais! Varbūt varam pieciest visas nelaipnās attieksmes un citus "niekus"!"