Grāfs - Barona līdzinieks
Vācu doga Grāfa saimnieki aizbrauca no savām lauku mājām, bet
spēcīgo un uzticīgo aptuveni četrus gadus veco suni "aizmirsa"
paņemt līdzi. Kaimiņi aizveda suni uz Talsu dzīvnieku patversmi.
Iepriekšējo saimnieku nemīlēts un varbūt arī sists (Grāfam viena
kāja ir traumēta, viņš pārvietojas tikai uz trim), dogs sirdī
saglabājis lielu labsirdību. Divas reizes par Grāfu rakstījām
Dienā, un atsaucās Ivo Zass. Viņa mājā Tukumā reiz jau dzīvoja vācu
dogs Barons, kurš nomira 2002.gadā. Ivo saka: "Pirmajā tikšanās
reizē Grāfs deva ķepu un maigi nolaizīja man roku. Nodomāju -
varbūt Barons atgriezies? Grāfs pie mums jau iedzīvojies, ir mīļš
trakoti gudrs un mēs jau plānojam viņa traumētās kājas
operāciju."
Grēka auglis Rūdis
Filmu režisors Arvīds Krievs nenovaktēja savu suneni Ernu, un
šovasar filmas Dancis pa trim uzņemšanas laikā Jaunpilī viņa
zaudēja nevainību. Rudens pusē pasaulē nāca vienpadsmit jauki
kucēni. Ar norunu, ka pēc bērnu atdošanas Erna tiks sterilizēta,
Diena palīdzēja Arvīdam iekārtot viņa mīlules pēctečus laukos, kur
ir brīve un plašums. Vienu no kucēniem - Rudi - paņēma Dienas
kolēģe Māra Miķelsone. Viņas mājā Rudis pārtapa par Rūdi. Kā
audžutēva stipri palutināts puišelis, viņš visiem grib diktēt savus
noteikumus. Māra mazuli mīļo, bet gluži sev uz galvas kāpt neļauj.
Šķiet, ka Rūdis to ir sapratis.
Pļavnieku resgalis Grejs
Mūsu laikraksta karikatūriste Ludmila Bulikina aprīlī pie savas daudzstāvu mājas Pļavniekos atkritumu tvertnē atrada pāris stundu vecu kucēnu. Paņēmusi viņu mājās, Ludmila piedzīvoja īstu zīdaiņa kopšanas periodu. Drīz kļuva skaidrs, ka Grejs izaugs par spēcīgu suni. Viņam bija vajadzīgs plašums un brīvība. No mutes mutē nodotā ziņa, ka Pļavnieku resgalim vajadzīgi labi saimnieki lauku mājās, nokļuva pie Lilijas Dzalbes-Ozoliņas Bauskas rajona Stelpes pagastā, un Grejs nokļuva īstajā vietā! Lilija apmierināta: "Grejs man ar vīru Andri jūlijā tika uzdāvināts uz atkāzām. Beidzot mums ir īsts nepiekukuļojams mājas sargs."
Mazā mežonīte Zika
Dzīvnieku SOS meitenes noķēra kāda pagalma gruvešos mītošo balto kaķu bērniņu. Pēc viņa veselības aprūpes baltuli paņēma Indra Jankovska. Tagad Zika, kā kaķenīti nodēvēja Indras meitiņa Laura, lēnām pierod pie jaunās mājas. No Lauriņas viņa gan vēl mazliet baidās, jo meitenītes mīļuma emocijas un skanīgā balstiņa dzīvnieciņu biedē, bet Lauriņas tētis un māmiņa Indra un Ģirts kaķenītei nozīmē drošību. Naktī pa kluso reizēm pat izdodas ielīst viņu gultā. Mūsu ciemošanās reizē Zika iespruka, viņasprāt, visdrošākajā vietā - veļas mazgājamā mašīnā.
Tairons atgriežas mājās
Dobermanim Taironam liktenis lēma nokļūt Kauguros Artūra Pučes
mājā. Vīrietis piesēja suni pie radiatoriem, ārā neveda un reti
baroja. Kad pēc pusotra gada suni ieraudzīja mājas iedzīvotāju
izsauktie policisti un veterinārārsts, Tairons atgādināja dzīvu
skeletu. Dobermani aizveda uz Slokas dzīvnieku patversmi, kur viņu
atrada dobermaņu audzētavas īpašniece Jeļena Grigorjeva. Tagad suns
atkopies, atguvis stāju, viņam atkal mirdz acis. Valsts policijas
Jūrmalas pilsētas pārvalde ierosināja krimināllietu pret Artūru
Puči.
Purvciemā izmestais Sniedziņš
Pagājušajā ziemā Sniedziņš tika pamests pie daudzstāvu mājas Purvciemā. Nedēļas laikā viņa kuplais baltais apmatojums savēlās lēkšķēs, acis sāka pūžņot, bet mājas iedzīvotāji saprata, ka kaķis ir arī nedzirdīgs. Skaidrs, ka Sniedziņš pats no nelaimes neizkārpītos. Sazinoties ar Dzīvnieku SOS, kluso un mīlīgo radījumu aizveda uz veterināro klīniku Terions, kur Sniedziņam nocirpa kažoku uz nullīti, pieslēdza viņu sistēmai, sadakterēja. Pēc sludinājuma runcīti paņēma kādi cilvēki, taču pēc nedēļas viņi kaķi atkal izmeta pie Teriona. Sniedziņš notikušo ļoti pārdzīvoja. Dzīvnieku SOS deva viņam patvērumu pagaidu mājās. Dienā publicējām runcīša foto un stāstu par dzīvnieciņa nedienām. Šis laikraksta numurs nejauši nokļuva Rudītes Jansones rokās: "Sniedziņš bija ļoti līdzīgs manai vecajai kaķenei, un es sapratu - jāņem. Sniedziņš ir jauks runcis ar raksturu. Mēs viņu ļoti mīlam un cits citu respektējam."
Laimes kaķenīte Žubīte
Trejkrāsu kaķenes esot laimīgas un nesot laimi. Žubīte gan
nebija laimīga. Salijusi un nosalusi, ar traumētu actiņu viņa klīda
ap milzīgās lidostas ēku. Kāds nepagāja garām nabaga dzīvniekam un
paziņoja par Žubīti organizācijai Dzīvnieku SOS. Stāstu par viņu
ievietojām Dzīvnieku lapā, un Žubīte nokļuva Guntas mājās. Tagad
kaķenīte dzīvo laukos un priecē Guntas un viņas vīra Jāņa sirdis.
Rumis Rumpuncels Ozoliņš
Kāda suņu māmiņa Bolderājā pašas izraktā alā laida pasaulē savus
bērneļus. Skarbajos apstākļos izdzīvoja stiprākais - Rumpuncels.
Cilvēki viņu atveda uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi. Dienā
publicējām rakstu par kucēnu, un viņu paņēma Ausma Ozoliņa, kas
dzīvo lauku sētā Limbažu rajona Pāles pagasta Viesturos. Tur
dūšīgais suņuks tika nodēvēts par Rumi Rumpuncelu Ozoliņu. Viņš
kļuvis par krietnu izpalīgu lauku darbos, sadraudzējies ar
cilvēkiem un mājdzīvniekiem un strādā no sirds. Rumis apguvis govju
mājās pārdzīšanas mākslu, piedalās sniega tīrīšanā un iešanā uz
pagrabu un godam pilda Ausmas uzticības personas pienākumus.
Beidzot Puika laimīgs
Agnija Graudiņa dzīvo Mālpils pagastā. Viņai vajadzēja suni, draudzene ieteica aizbraukt uz Slokas dzīvnieku patversmi. Tur ieraugot labsirdīgo Puiku, starp abiem "notika klikšķis". Suņupuikam bija trīs gadi. Divus no tiem viņš bija pavadījis patversmē, turklāt Puika stipri piekliboja. Nu jau trešo mēnesi Puika dzīvo pie Agnijas un ir labs sargs. Agnese saka: "Puika attaisnoja manas cerības. Kad viņš ieliek galvu man klēpī un uzticīgi skatās acīs, laimīgi esam abi. Šie ir mūsu pirmie kopīgie Ziemassvētki, un es zinu, ka Puika bija dzimis mūsu mājām.