"Pēc būtības suņa ēdināšana ir ļoti vienkārša. Man liekas, ka dažreiz saimnieki tik ļoti grib parādīt savu labestību pret dzīvniekiem, ka pārcenšas ar barību un gardumiem – viens kārums, otrs, tad tāds našķis zobiņiem, tad cits, tad pacienā ar gaļas gabaliņu utt. Tas viss ir par daudz! Suņa gremošanas traktam patīk vienveidība un vidēji trekns ēdiens, turklāt vienmērīgi trekns bez izlēcieniem," saka Anete Freiberga, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas un Dino Zoo veterinārārste, LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēja. Sarunā ar viņu skaidrojam, kam pievērst uzmanību, izvēloties barību savam mājdzīvniekam.
Kas rakstīts uz etiķetes
Nopērkamās dzīvnieku barības klāsts ir tik plašs un bagātīgs, ka tajā ir viegli apjukt. Taču galvenais, uz ko skatās veterinārārste un ko iesaka arī suņu saimniekiem, ir proteīna jeb olbaltumvielu daudzums barības sastāvā. Kā arī – kas nav mazsvarīgi – kādas izcelsmes proteīns tas ir. "Nereti uz barības iepakojuma tiek rakstīts "paaugstināts proteīna daudzums", bet lielākā daļa no tā ir augu izcelsmes, nevis no dzīvnieku muskuļu vai orgānu gaļas. Augu izcelsmes proteīns suņiem un vēl jo vairāk kaķiem ir grūtāk sagremojams un var radīt dažādus gremošanas trakta traucējumus," skaidro A. Freiberga un piebilst, ka daļa ražotāju uz barības etiķetēm precīzi norāda proteīna izcelsmes avotus un daudzumu. Konservos proteīna daudzums ir lielāks. Procentuāli proteīnam pieaugušu suņu barībā jābūt ap 26–30%, bet augošu kucēnu, tāpat kā kaķu, barībā – ap un pāri 30%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00