Sāras dzīvesstāsts gan nav tik rožains – sunīte uz dzīvnieku patversmi Labās mājas Rīgā atceļojusi no Ukrainas, kur traumējusi pakaļķepu, un tā ir operēta. Tas būtu sīkums, taču nekad neuzzināsim, kā operēts suns, turklāt tik smuks un jauks, kļuvis par no kara glābjamu bezsaimnieku suni. Vai sunīti kā apgrūtinājumu pametuši no kara bēgošie saimnieki? Vai liktenis Sāru ļauni šķīris no viņas cilvēkiem?
Taču svarīgi ir tas, kas ir šobrīd. Sāra nesaņēma nepieciešamo palīdzību pēcoperācijas atveseļošanās periodā, tādēļ suņa pakaļķepa ir stīva un īsti negrib locīties. Viņai nepieciešama ikdienas fizioterapija, ko patversme nevar pilnvērtīgi nodrošināt. "Tāpēc meklējam īstus vai pagaidu māju saimniekus šai fantastiskajai sunītei, kuri būtu gatavi divreiz dienā pa stundai veikt vingrinājumus viņas pakaļķepai, lai Sāra varētu dzīvot pilnvērtīgu suņa dzīvi. Vingrinājumi būs jāveic pēc fizioterapeita norādījumiem, un visus fizioterapijas un veterinārmedicīniskos izdevumus segs patversme," norāda Labo māju pārstāve Līva Romele. Sārai piemērotāka būtu privātmāja ar iespēju pastaigāties pa zālienu. Cilvēki, kas vēlas un spēj Sārai palīdzēt, aicināti zvanīt uz patversmi Labās mājas pa tālruni 26617636 (no plkst. 11.00 līdz 17.00).
Kā patversme parasti rīkojas citās līdzīgās situācijās? "Viss atkarīgs no tā, kāda palīdzība vajadzīga un kāds ir pats dzīvnieks. Kopēji vienmēr maksimāli cenšas veltīt nepieciešamo laiku, darbu un uzmanību ikvienam dzīvniekam. Ja kādam vajadzīga lielāka aprūpe, nedrīkst uz tā rēķina atstāt novārtā citus dzīvniekus, tāpēc tad piesaistām papildu cilvēkus, piemēram, savus ilggadējos brīvprātīgos. Tāpat – ja fizioterapijai ir laba prognoze, meklējam dzīvniekam jaunas vai pagaidu mājas ar atbildīgiem saimniekiem. Lai novērtētu progresu, fizioterapeits regulāri apciemo un apskata dzīvnieku, ja nepieciešams, veic korekcijas fizioterapijas plānā," stāsta L. Romele. Būtiski, ka fizioterapiju veic viens cilvēks/vieni saimnieki, novērtējot, kuri vingrinājumi padodas labāk, kāds ir efekts, un par visām niansēm informējot fizioterapeitu. Arī pašam dzīvniekam ir labāk, ja ar viņu nodarbojas viens cilvēks, ar kuru dzīvnieks veido kontaktu un kuram uzticas. Strādājot ar dzīvnieku, cilvēks iepazīst viņa raksturu un spēj atrast labāko pieeju, L. Romele teic.