Pirms došanās būtu ieteicams pārbaudīt kaķa vakcinācijas apliecību vai dzīvnieka pasi, lai pārliecinātos par vakcinācijas derīgumu. Tāpat būtu nepieciešams veikt atblusošanu un attārpošanu, ja tas nav izdarīts. Ja dzīvnieks nav kastrēts, varbūt jāapsver doma par ķīmisko vai ķirurģisko kastrāciju, lai samazinātu dzīvnieka tieksmi klejot projām. Tāpat būtu vērtīgi dzīvniekam ievadīt mikroshēmu un reģistrēt Lauksaimniecības datu centrā, lai pazušanas gadījumā dzīvnieku varētu nogādāt atpakaļ īpašniekiem. Kaķim jaunajā vietā jāļauj adaptēties un pašam apgūt jaunās teritorijas.
Četrus gadus vecai kaķenei, kas nav sterilizēta, pie astes pamatnes sākusi izkrist spalva, bet citādi mīlule jūtas labi. Apmatojuma izkrišana var notikt vairāku iemeslu dēļ. Tas var notikt paštraumatizācijas, hormonālu izmaiņu, stresa, alerģijas vai infekcijas gadījumā. Paštraumatizācija notiek, ja dzīvniekam ir nieze, kas var būt pie ārējiem parazītiem, piemēram, blusām, kam tipiska niezes lokalizācija ir astes pamatne, tādēļ būtu nepieciešams dzīvniekus regulāri atblusot. Kaķiem sastopams arī neirodermatīts jeb hiperestēzijas sindroms, kas saistīts ar stresu. To kaķim var radīt tādi faktori kā pārvākšanās, mēbeļu pārbīdīšana, grafika izmaiņas, citu dzīvnieku uzrašanās teritorijā vai, piemēram, kāda apslēpta slimība. Lai noskaidrotu konkrēto cēloni šādai klīniskajai pazīmei, būtu nepieciešams vērsties pie veterinārārsta, lai rūpīgi izmeklētu dzīvnieku un noskaidrotu cēloni, jo katram cēlonim ir sava ārstēšanas metode.
Saimnieki lielveikalā iegādājušies kaķu zāli, bet pēc neilga laika pamanījuši, ka kaķim pie ausīm āda apsārtusi, ar sārtiem maziem punktiņiem. Vai ir iespējama alerģija, un vai tā var būt no kaķu zāles?
Katram dzīvniekam alerģijas slieksnis ir individuāls. Aprakstītās pazīmes varētu būt alerģija, bet nevar izslēgt arī autoimūnas saslimšanas vai ausu parazītus – ausu ērces, kas dzīvniekam izraisa niezi un kasot rodas apsārtums un traumas. Būtu ieteicams kaķu zāli nedot un vērot, vai iekaisums mazinās, ja tas nemazinās vai paliek izteiktāks, būtu nepieciešams meklēt citu cēloni un ārstēt saslimšanu. Biežāk kaķi nav alerģiski uz šīm kaķu zālēm. Taču nevar izslēgt, ka mājās nav bijuši citi alergēni: ziedoši pūpoli, puķes vai koki.
Kādas ir pirmās pazīmes sunim, ja tas saslimis ar ērču encefalītu? Suņi var inficēties ar ērču encefalīta vīrusu, bet tie ir nejauši definitīvie saimnieki, kas ir vairāk rezistenti saslimšanai. Inkubācijas periods var būt 1–2 nedēļas. Klīniskās pazīmes ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un izmaiņas uzvedībā, piemēram, dzīvnieks atsakās no barības, palielinās agresivitāte, apātija. Var parādīties arī neiroloģiskas pazīmes kā motoro funkciju zudums priekškājās vai pakaļkājās. Bet šī saslimšana ir reta suņiem. Biežāk suņiem ērču izraisītas saslimšanas ir babezioze, anaplazmoze, erlihioze. Babezioze dzīvo eritrocītos, tādēļ suņiem rodas drudzis, tie kļūst anēmiski, sāk urinēt tumšas krāsas urīnu. Babezioze ir letāla saslimšana, ja dzīvnieks laikus nesaņem ārstēšanu.
Lai izvairītos no ērču izraisītām saslimšanām, nepieciešams lietot līdzekļus pret ektoparazītiem, kas var būt pilienu, tablešu vai kaklasiksnu veidā. Ir būtiski atcerēties arī par līdzekļa darbības ilgumu.