Lai atbildētu uz šo jautājumu, es ieteiktu pavērot savu suni – kādi ir viņa gulēšanas paradumi. Vai viņam patīk izstiept kājas guļot, vai varbūt suns guļ saritinājies kamoliņā? Citiem patīk palīst zem segas. Ja sunim patīk apņemošā sajūta, guļot kamoliņā, jāizvēlas gultiņa ar malām, kur suns jutīsies pasargāts un apņemts. Ir pieejamas gultiņas ar iestrādātu segu, zem kuras palīst kā aliņā. Ja suns guļ izstiepies visā garumā ar izstieptām kājām, piemērotāks būs matracis bez apmales, lai suns varētu justies brīvi un neierobežoti.
Kāds var būt iemesls, kāpēc divi suņi – viens piecus gadus vecs, otrs divpadsmit gadu vecs seniors – pēkšņi vairs nevar sadzīvot un jaunākais sāk uzbrukt vecākajam? Turklāt tas notiek arvien biežāk, un šādas situācijas regulāri atkārtojas.
Šādā situācijā svarīgi būtu zināt suņu šķirnes, dzimumu, vai ir kastrēti vai nekastrēti. Iespējams, ka šāda situācija veidojas, jaunākajam sunim sākot just, ka vecais suns vairs nav spēcīgs, un mainās līdera pozīcijas viņu starpā. Tā teikt, barā veidojas jauns līderis, kurš parāda savu pārspēku ar agresīvu uzvedību pret vecāko. Parasti, ģimenē ienākot jaunam sunim, vecais un pieaugušais veido lomu sadalījumu un ir bara vadonis, savukārt novecojot jaunais pārņem šo pozīciju un to demonstrē ar uzbrukumu. Jāizvērtē arī dzīvnieku veselības stāvoklis – agresiju mēdz novērot, ja, piemēram, kāda slimība dzīvniekam izraisa sāpes, tādēļ vispirms jāizslēdz veselības problēmas. Šādu situāciju var veicināt ļoti daudzi faktori, un noteikti jāsazinās ar veterinārārstu vai uzvedības speciālistu, lai izvērtētu individuālo gadījumu un izvairītos no traumām savu mīluļu starpā.Vēl suņu saimnieki vaicā: ir suņu šķirnes, kas veiksmīgi medī grauzējus. Arī viņu lauku mājās uz rudeni jo īpaši saviesušās žurkas. Suns ļoti medīgs, dara savu darbu. Bet vai tas sunim nav bīstami, ņemot vērā, ka grauzēji pārnēsā slimības?
Suņi, kas apveltīti ar labiem mednieka instinktiem, nudien veiksmīgi mēdz medīt arī tādus grauzējus kā žurkas, tomēr te ir jāapzinās vairāki riski. Viens no tiem ir tas, ka nereti suņi nomedī kādu lēnīgāku žurku, kura varbūt jau ir apēdusi žurku indi, kas izlikta pašu vai kaimiņu mājās. Turklāt suns var ne tikai grauzēju nomedīt, bet ar medījumu arī pamieloties – apēdot žurku, kas uzņēmusi žurku indi, suns var pats ar to saindēties. Laikus nepiefiksēta, šī saindēšanās sunim var būt pat letāla.
Otrs risks, sunim medījot grauzējus, ir saslimšana ar infekcijas slimībām, no kurām aktuālākā ir leptospiroze. Inficēties suns var ne tikai apēdot grauzēju, bet arī caur ādas un gļotādu bojājumiem. Sunim inficējoties tipiski novēro paaugstinātu temperatūru, nogurumu, vemšanu, apetītes zudumu, smagos gadījumos veidojas aknu un nieru bojājumi, saimnieki var pamanīt dzeltenīgas gļotādas un tumšu urīnu. Šo risku dēļ mans ieteikums būtu iespēju robežās pasargāt suni no grauzējus medīšanas un veikt regulāru deratizāciju (deratizācija – grauzēju iznīcināšana, red.) lauku mājās. Jāmin, ka leptospiroze ir bīstama arī cilvēkiem un saslimt var, piemēram, ēdot nemazgātus un termiski neapstrādātus produktus, kuri var būt bijuši kontaktā ar grauzējiem.