Peldināt drīkst un vajag, īsspalvainus un garspalvainus suņus, bet vēlāk jāizžāvē ar jaudīgu fēnu, kas "izsit" ūdeni no apmatojuma. Piemēram, var izmantot arī kompresoru vai kādu citu jaudīgu ierīci, kas izpūš gaisu. Āda dzīvniekiem iekaist zem savēlumiem, un, ja dzīvniekiem ir nieze un tas sakasa to vietu, var ienest infekciju. Ir garspalvainie suņi, kuriem nekad neiekaist āda, bet ir tādi, kam iekaist, jo ir imunitātes problēmas, iedzimti defekti, hroniskas saslimšanas. Katrs gadījums ir unikāls un jāizskata atsevišķi.
Kā kaķim palīdzēt karstumā, ja tas dzīvo tikai dzīvoklī, kur visi logi vērsti uz dienvidu pusi? Jāiegādājas pārvietojamais kondicionieris, tas būs labs risinājums pret karstumu ne tikai kaķim, bet visam un visiem, kas ir telpā. Logiem ir speciāla pretsaules plēve, kas aiztur siltumu. Tagad ir modē kaķus frizēt, manuprāt, tas nav īsti pareizi. Ja kaķim krīt mati, tad tos sākotnēji izķemmē, arī pavilna jāizķemmē un tad var to noskūt. Ja ir savēlušies mati, tad arī var noskūt kaķi vai izskūt savēlumus un nav jāgaida karstās dienas, tas jādara jau pavasarī. Nobarotam kaķim traucē nevis mati, bet liekais svars, tāpēc jāpadomā arī par vājēšanu
Cik vērtīgs kucēnam ir biezpiens ar krējumu, it īpaši, ja tas gatavs biezpienu ēst pilnām mutēm? Varu teikt – ja no biezpiena nav gremošanas sistēmas traucējumu, lai ēd, cik grib. Mazam sunim var iedot 1–2 tējkarotes, lielam pusi paciņas. Izvēlieties krējumu un biezpienu ar mazāku tauku procentu. Starp citu, maniem kaķiem arī garšo biezpiens ar krējumu.
Bet kā tikt galā ar sudrabkaijām – tās zog ēdienu no palodzēm, pat ielido istabā un, vēcinot spārnus, izdemolē visu, kam pieskaras. Kāpēc šie putni ir tik bezkaunīgi, uzbrūk pat mazam suņukam un bērnam?
Ēdienu atstāt uz palodzēm nav laba prakse, jo ir citi putni, kas var baroties, izplēšot caurumu maisiņā. Turklāt jāparūpējas par apkārtējiem, lai maisiņš un tā saturs neuzkrīt kādam uz galvas. Logos var ielikt sietu. Par to, ka putni uzbrūk vājākajiem, ir redzēts un dzirdēts, pārsvarā putni grib atņemt ēdienu, tāpēc jāizvairās atklātās vietās ēst pašiem un barot citus. Jāseko sanitārajām normām, it sevišķi pie sadzīves atkritumu konteineriem, tiesa, ļoti grūti tās ievērot, jo diemžēl ne visi grib dzīvot tīrā un sakoptā vidē. Jāšķiro atkritumi, jāmet slēgtos konteineros ēdiena paliekas un maisiņi, kam bija saskare ar ēdienu. Nav jābaro kaķi atklātās vietās. Nepieradiniet putnus, jo tiem zūd dabiska tieksme meklēt sev pārtiku un tāpēc viņi to meklē viegli pieejamās vietās. Barošanu saskaņojiet ar vides dienestu un kaimiņiem.
Suns dārzā pats ēd teju visas ogas – zemenes, upenes, pat zemākos ķiršu zarus aplasa. Vai tas nekaitē dzīvnieka veselībai? Ogas ir fantastisks antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu avots. Augļi un dārzeņi ir vairāk šķiedrvielu avots. Dzīvnieki vispār jūt, cik daudz jāapēd un – tāpat kā mēs – no ogām vien nepārtiek. Iepazīstiniet ar ogām un augļiem dzīvniekus pakāpeniski un mazām porcijām. Esiet uzmanīgi ar pirktajām un svešzemju ogām, bet sava dārza ogas būs visveselīgākās mūsu mīļdzīvniekiem un grauzējiem.