Varbūt šoziem sāli uz ielām bērs mazāk, tomēr atgādinu par sāls maisījuma negatīvo ietekmi uz dzīvnieku ķepām, tās kļūst jēlas, iespējami ķepu ķīmiski apdegumi.
Lai pasargātu četrkājainā kompanjona maigās ķepas, pēc katras pastaigas, it īpaši pilsētu ielās, noteikti jāveic ķepu apkope. Tās jānomazgā, jānosusina un jāieziež ar kādu kopšanas līdzekli. Zooveikalos nopērkami dažādi higiēnas līdzekļi ķepu aprūpei, sākot no krēmiem un beidzot ar ķepu vasku.
Arī pirms katras pastaigas vajadzētu sasmērēt ķepas ar krēmu vai vasku, lai sāls maisījums pēc iespējas mazāk nonāktu tiešā saskarē ar ādu.
Uzmanību! Iekaisušās ķepas nedrīkst apstrādāt ar joda spirta vai briljantzaļā spirta šķīdumu, tas iekaisušajai ādai radīs lielu kairinājumu.
Labāk izvēlēties bērnu krēmus, piemēram, Bepanthen vai krēmus, kuru sastāvā ir kliņģerīšu vai kumelīšu ekstrakti. Tiem piemīt pretiekaisuma un ādu nomierinoša iedarbība. Ja suns sāk klibot vai intensīvi laiza ķepas, apmeklējiet veterinārārstu, lai noteiktu nepieciešamo papildu ārstēšanu.
Ļoti bieži gadās, ka suņi pastaigas laikā savaino ķepas. To spilventiņi ir ļoti apasiņoti, tāpēc savainojums intensīvi asiņo. Pirmkārt, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk asiņošanu apturēt un pārsiet brūci, lai to pasargātu no netīrumiem, un, otrkārt, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta situācijas izvērtēšanai. Tā kā ķepu spilventiņu struktūra ir līdzīga švammei un, sunim staigājot, ķepas visu laiku tiek pakļautas spiedienam, bieži vien brūci sašūt nav iespējams un nav arī vēlams.
Ja brūce nav dziļa un esat pārliecināti, ka konkrētā gadījumā veterinārārsts nebūs nepieciešams, tad, aizejot mājās, savainotā ķepa jānoskalo siltā ūdenī. Nekādā gadījumā brūcē nelejiet kodīgus šķīdumus – jodu vai briljantzaļo šķīdumu, jo tie apdedzina audus un kavē dzīšanas procesus. To vietā dezinfekcijai iesaku ķepu pāris reižu dienā mērcēt zilo graudiņu viegli rozā šķīdumā vai no aptiekā nopērkamā Furasol pulvera pagatavotā šķīdumā. Uz brūces nav vēlams smērēt ziedi, kas arī var kavēt dzīšanas procesus.
Dīvaini, bet aukstā laikā bieži apaukstējas kaķi. Teorētiski, ja kaķis radis diendienā iet ārā, nevajadzētu rasties nekādām veselības problēmām, ja vien dzīvnieks nav samircis lietū vai vējā uz balkona pavadījis vairākas stundas. Kaķiem un arī citiem mājdzīvniekiem, kuri ikdienā uzturas ārā, organisms ir pielāgojies dažādiem temperatūras režīmiem, arī ziemas aukstajam laika periodam. Problēmas rodas, ja kaķis pa nakti aizmirsts uz balkona un visu nakti nekustīgi nosēdējis salā vai vējā. Tādā gadījumā dzīvnieka organisms zaudē siltumu un kaķis saaukstējas.
Kaķa vārīgā vieta ir urīnizvadsistēma. Dzīvniekam ilgstoši nekustīgi sēžot aukstumā, šie orgāni ir vistuvāk zemei, tātad arī aukstumam. Tas var radīt urīnpūšļa apsaldējumus un cistītu (urīnpūšļa iekaisumu), bet smagākos gadījumos arī orgānu apsaldējumus.
Pirmās pazīmes urīnpūšļa problēmām ir biežāka tualetes apmeklēšana, kur čurāšanu, iespējams, pavada sāpju ņaudieni. Tāpat kaķis var sākt čurāt ārpus kastītes, jo savas sāpes viņš saista nevis ar iekaisumu, bet ar nejauko kastīti, kas dara pāri. Tāpat dzīvnieks, ilgstoši guļot uz zemes, var iegūt pneimoniju – plaušu iekaisumu. Dzīvnieks sāk smagāk elpot, šķiet apātisks, parādās klepus.
Pamanot jebkādas izmaiņas sava mājdzīvnieka veselības stāvoklī, noteikti apmeklējiet veterinārārstu!