"Abi, protams, būtu priecīgāki, ja viņu "mammas" draudzene būtu desu veikala saimniece, nevis suņu friziere. Bet viņi pie manis nāk regulāri, ir pieraduši, zina, kā tas process notiek," grūmere un Rīgas suņu frizētavas Ķepu SPA īpašniece Diāna Līce mūs iepazīstina ar speciāli intervijai sarunātajiem fotomodeļiem – Jorkšīras terjeriem Čilli un Rodžeru. Visiem saviem astainajiem klientiem Diāna ļoti pieķeras, jūt līdzi, pārdzīvo, ja kāds saslimt. Un suņus viņa neliek zemāk par cilvēkiem, arī viņu vajadzības nedrīkst būt otršķirīgas. "Ja man kāds pasaka: "Ai, tas taču ir tikai suns…", tālāk varam nekomunicēt. Uztveru suni kā līdzvērtīgu būtni," Diāna apliecina un teic, ka nevar izturēt, ja soctīklos redz gadījumus, kad cilvēki par suņiem nav pienācīgi rūpējušies. Pat ja daudziem suņu veterinārās aprūpes vai grūminga izmaksas šķiet pārlieku augstas, viņasprāt, mūsdienās ir jārēķinās – ja tu ņem suni, tev ir jābūt finansiālai iespējai viņu uzturēt. "Ar "es gribu sunīti" vai "es mīlu sunīti" nepietiek. Un kopšana nav tikai suņa skaistums, bet arī veselība. Man sāp sirds, ja sunim apzināti vai neapzināti dara pāri – ja viņam ir sapuvuši zobi, negriezti nagi, bet cilvēki neliekas ne zinis, jo "agrāk neviens neko tādu nedarīja". Nesaku, ka visiem ir jāved suns uz salonu, bet elementāras lietas var izdarīt mājās. Ar ķemmi vien var daudz ko paveikt," zina teikt suņu friziere.
Skūt vai neskūt
Ja suns frizētavā ierodas ļoti netīrs, pirmais solis ir vannošanās, bet kopumā Diāna sāk ar četrkājaiņa nagiem – tos ar speciālām knaiblītēm apkniebj, ar vīli apvīlē. Tad ar trimējamo mašīnīti izskuj spalvas ap ķepu spilventiņiem un starp pirkstiem. "Tas ir svarīgi, lai nekrājas mitrums, ziemā sāls, netīrumi. Tā suns arī ienesīs mājās mazāk smilšu," Diāna komentē un rāda, kā suni pareizi satvert, lai viņam ķepu apkopes laikā būtu komfortabli, bet lai viņš nevarētu spirināties. Vizuāli process līdzinās zirga apkalšanai pie kalēja. Rodžers ir pacietīgs, ļaujas un uzvedas kā paraugpuika.
Kā safrizēt suņa kažoku – tas lielā mērā atkarīgs no saimnieka izvēles, ja vien suns nedodas uz izstādi, kur jāievēro šķirnes izskata standarti. Tiesa, izstāžu suņus īpašnieki biežāk uzņemas sapucēt paši. Taču ir šķirnes, attiecībā uz kurām suņu frizieris saimnieka iegribām nepakļausies. Diāna raksturo: "Piemēram, špicus nekādā gadījumā nedrīkst skūt ar mašīnīti, tāpat arī samojedus un līdzīga tipa suņus, kam ir vilna un pavilna, jo tas viņiem sabojās kažoku un termoregulāciju." Jorkiem, kam spalva ir kā mati, skūšana der ļoti labi. Šķirnēm, kam aizaug acis, jāapgriež sejas spalvas, lai netraucē redzamību.
Frizēšanas biežums atkarīgs gan no tā, ko un cik daudz mājās ir gatavs darīt astaiņa saimnieks, gan no tā, cik daudz un kādām procedūrām suns vispār ir gatavs ļauties. "Es savu suni pati vairs nevaru frizēt, jo viņš uz vecumu kļuvis cimperlīgs, – es viņu drīkstu tikai mīlēt. Mums sakopšanās vienā brīdī sagādāja tādu stresu, ka nolēmu atrast Tomijam citu frizieri. Atradām, un viņiem ir fantastiski labas attiecības, vedu Tomiju pie viņas reizi mēnesī," Diāna stāsta.
Obligāti pie grūmera suns būtu jāved tad, ja ir stipri kažoka savēlumi un saimnieks netiek galā saviem spēkiem. Frizētavā spalva tad tiek mērcēta, miekšķēta ar dažādiem kondicionieriem, maskām, serumiem un, vienlaikus fēnojot un ķemmējot, savēlumi tiek pamazām šķetināti vaļā. Izskūt mazus savēlumu laukumiņus suņa padusēs vai pie dupša Diāna atļaujas vien bezizejas gadījumos. Bet principā – jo regulārāk ar suņa kažoku kaut ko dara, jo mazāk ar to problēmu. Mūsdienās ikviens par samērīgu naudu var iegādāties pašus nepieciešamākos instrumentus suņa spalvas un nagu apkopšanai.
Ko var paveikt mājās
Ķemmēt, ķemmēt un vēlreiz ķemmēt – tāds ir Diānas galvenais padoms, kā suņu saimnieki savu mīluli var kopt ikdienā, arī nenākot pie grūmera. Jo biežāk suns tiek ķemmēts, jo mazāks būs savēlumu risks, zem kuriem veidojas sasutumi, dermatīti, ādas iekaisumi. Testējot jāpiemeklē atbilstoša ķemme, jo pat vienas šķirnes suņiem vajadzības var būt atšķirīgas, un ar šo izvēli var palīdzēt su-
ņu frizieris.
Diāna īsti nepiekrīt uzskatam, ka suns vispār nav jāmazgā, lai gan atzīst, ka te izšķirošs ir konkrētā suņa kažoks, dzīvesveids, saimnieka spējas un iespējas. Vienu suni var mazgāt reizi gadā, cits prasās vannojams katru mēnesi. Ja četrkājainis tiek laists iekštelpās, dīvānā un gultā, tas ir arī higiēnas jautājums. Svarīgs ir piemērots šampūns. Pie biežas un regulāras mazgāšanas tam nevajadzētu būt agresīvam, ļoti dziļi attīrošam, drīzāk vieglākam un vienkāršākam. "Šampūni ir piemeklējami atkarībā no spalvas tipa un suņa šķirnes. Bet, pat ja sunim ir nevis spalvas, bet mati kā jorkiem, nevajag mazgāt ar cilvēku šampūnu," saka Diāna un uzsver: cilvēkiem domāti cilvēku produkti, suņiem – suņu. Šampūnu no kažoka ir svarīgi kārtīgi izskalot, bet vēl svarīgāk ir kažoku pēc vannas izžāvēt ar fēnu, citādi āda sasutīs.
Saimnieki pašrocīgi var sunim reizi mēnesī arī apgriezt nagus. Ja tie pāraug un sāk durties pret zemi, sunim deformējas pirksti, un tas sāp. Lai gan ir uzskats, ka laukā dzīvojošiem suņiem nagi nodilst paši, tas tā nav visiem astaiņiem. Katrs suns ir individuāls. Tieši tāpat ir ar ausu tīrīšanu – vienam četrkājainim to vajag biežāk, citam nevajag vispār. Tāpat ir šķirnes, kurām vēlams izplucināt ausu spalvas, lai ausīs neturētos lieks mitrums.
Ja nu ir tā, ka saimnieks sava mīluļa sakopšanā kaut ko baidās darīt vai par darāmo šaubās, grūmeris palīdzēs ar padomu. Jebkurā gadījumā mājas apstākļos der vadīties pēc viena principa, Diāna formulē: "Labāk nesākt darīt, ja nezini, vai izdarīsi līdz galam. Nekad nesaziepē suni, nezinot, vai tu viņu varēsi izskalot. Neslapini suni, pirms neesi pamēģinājis, vai varēsi viņu izžāvēt. Es pati salonā to daru kā pirmo – ieslēdzu fēnu un skatos, kā suns reaģē." Tāpat jārēķinās, ka viss šis process nozīmē spalvas visur un ilgu, pacietīgu darbu. Ja pašam to negribas, tam domāti profesionāļi. Uz sūkstīšanos, ka grūmeris var būt dārgāks par cilvēku frizieri, Diāna atbild: "Bet cilvēku frizieris jums negriezīs nagus, netīrīs ausis, nemazgās dibenu. Un diez vai jūs lēkāsiet pa vannu, purināsieties vai mēģināsiet pagaršot ķemmi vai vēl kaut ko."
Četrkājaiņi pie suņu friziera uzvedas dažādi – atkarībā no iepriekšējās pieredzes, suņa temperamenta, individuālā jutīguma pret kādām darbībām vai pat garastāvokļa konkrētajā dienā. Ir suņi, kam nākšana uz salonu kopumā ir pārāk stresains pasākums, un ir gadījies, ka Diāna klientam atsaka, ja redz, ka suns aiz stresa ir uz fiziska nelabuma robežas. Tāpat atsaka, ja suns izrāda agresiju arī pēc tam, kad uzlikts uzpurnis. Tajā pašā laikā gadās arī, ka saimnieks, atvedot suni, saka: "Nezinu, kā tiksiet galā…", jo suns mājās neko neļauj ar sevi darīt, taču pie frizieres astainis ir sadarboties gatavs saulstariņš. Nākamajā reizē, jau atskārtis, ka nekas slikts viņam te nedraud, suns var arī atļauties izrādīt patieso attieksmi. Daļa suņu pirmajās reizēs par frizēšanu galīgi nepriecājas, bet pamazām viņus izdodas pieradināt pie šī procesa un panākt, ka viņi to pacieš vai pat izbauda. Te bez laika un pacietības neiztikt, turklāt gan frizierim, gan saimniekam jāsaglabā miers, nedrīkst dusmoties līdzi suņa diskomfortam vai uztraukties, jo tad augs arī suņa uztraukums. "Ar lielajiem suņiem pirmajā reizē mēs vienkārši iepazīstamies. Pasēžam, iedodam kārumiņus, paskatāmies, kā suns reaģē uz fēnu vai vannu. Agrāk es lūdzu lielo suņu saimniekiem pirmajās frizēšanas reizēs palikt salonā, bet tagad es uz to uzstāju. Ja suns nekad nav bijis pie friziera, tu nevari viņu atvest un atstāt, suns nesaprot – ko šī svešā tante man darīs?! Tas ir gan suņa labsajūtai, gan manai drošībai. Es atzīstu tikai labas metodes. Viss jādara lēnām, mierīgi, sunim netraumējoši," Diāna stāsta. Pret bailēm no fēna talkā nāk speciāls, uz ausīm uzmaucams "hūdijs", kas slāpē skaņu. Savukārt kārumi novērš suņa uzmanību, rada viņam pozitīvas asociācijas un palīdz pie jebkuras veicamās procedūras.
Klienti un Tomijs
To, ka viņas Ķepu SPA būs atvērta tipa salons, kur klātesoši var būt arī četrkājaiņu saimnieki un kur suņi tiek cienāti ar kārumiem (protams, saskaņojot ar saimnieku), Diāna zināja jau, salonu pirms gada atverot. Viņai nav žēl ziedot vairāk laika, lai ar suni nodibinātu kontaktu un lai viņam nāciens uz frizētavu kļūtu par patīkamu pieredzi. "Ļoti mīlu savus ilgstošos klientus, sevišķi tos, kam redzams progress, kas sākumā bijuši bailīgi, piesardzīgi, bet tagad jau ir priecīgi satikties," Diāna saka.
Ar cilvēkiem gan viņa ir tieša un neslēpj, ka dažkārt sadarbību atsaka, ja jūt, ka ar suņa saimnieku nevar saprasties vai ka tas neņem vērā vairākkārtējus ieteikumus, ka sunim vairāk par grūmeri būtu nepieciešams ārsts, jo dzīvniekam, piemēram, ausis vai zobi ir sliktā stāvoklī. Cilvēku uzskati par suņu kopšanu un veselību ir ļoti atšķirīgi, joprojām ir jūtama stereotipu ietekme. "Tāpēc varbūt sava tiešuma dēļ nepatīku visiem suņu saimniekiem. Bet nevaru klusēt. Par tiem pašiem zobiem – ja man sunim, trimējot spalvu, jāaiztiek seja, bet viņam ir bojāti zobi vai iekaisušas smaganas, viņam tas fiziski sāp. Tad ir grūti, viņš bļauj, raujas. Un man ir ļoti žēl to dzīvnieku, es fizioloģiskā līmenī nepanesu viņu sāpes un ciešanas," Diāna saka. Viņai nav saprotams, kā suns var būt tikai ķēdes galā piekabināta būtne pagalmā, nevis ģimenes loceklis. Lai izpratne par suņiem un viņu vajadzībām uzlabotos, pēc grūmeres domām, ir jānomainās kādām divām cilvēku paaudzēm. Jauniešiem jau tagad ir cits skatījums, viņi arī vairāk ieklausās speciālistu padomos.
Diānai pašai suņi ir patikuši vienmēr. Bērnībā mājās bijis taksis, bet laukos Diāna bieži dzīvojusies pa kaimiņu kūti pie visādiem lopiņiem. Veterinārārsta profesija būtu par smagu, jo regulāri izturēt dzīvnieku eitanazēšanu vai cilvēku ļaunuma vai vienaldzības izpausmes viņa nespētu, taču "taisīt suņus smukus" gan Diānai ļoti patīk. Līdz grūmingam viņa nonāca nejauši, iepazīstoties ar kādu jauku suņu frizieri. Izgāja kursus, un nu hobijs ir pārtapis uzņēmumā. "Mīlu savu darbu, un vēl nevienu rītu nav bijis tā, ka negribu nākt uz salonu. Kā man reiz teica viens cilvēks: atrodi kaut ko, kas tev patiesi patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā. Ar mani tā arī ir," Diāna smaida.
Kopš ieguvusi grūmeres sertifikātu, viņa regulāri dodas uz dzīvnieku patversmi Ķepu ķepā, lai kā brīvprātīgā bez maksas safrizētu turienes iemītniekus. Diāna sadarbojas arī ar citām dzīvnieku aizsardzības biedrībām un mēdz piedāvāt savus pakalpojumus, nejauši ieraugot Facebook kādu izglābtu, bet pagalam nolaistu sunīti.
No patversmes nāk arī Diānas pašas suns Tomijs. "Vienā reizē gadījās šī mīlestība no pirmā acu skatiena. Es nezinu, kas man toreiz notika, jo es negribēju suni, mans dinamiskais dzīvesveids ar to negāja kopā. Bet tas bija kaut kas tur, augšā, zvaigznes tā sagriezās. Nu Tomijs pie manis dzīvo jau vairākus gadus. Es viņu apzināti paņēmu tādu – jau senioru, slimu un kašķīgu, ar sarežģītu raksturu. Viņš tiešām bija tāda pinkaina nelaimes čupiņa. Tomijs noteikti lika man turpināt grūmera profesiju, jo, kad viņu nofrizēju, man likās – ja es ar viņu tiku galā, tad tikšu galā ar jebkuru suni," Diāna stāsta. Tomijam ir veselības problēmas, taču saimniece atzīst, ka suns viņu ir padarījis par labāku cilvēku. Abiem ir lieliska saskaņa, abi mīl mieru un klusumu, un labākais atvaļinājums ir divatā meža namiņā pie ezera sēdēt uz terases un lasīt grāmatas.