Iebraucot Lūšu māju pagalmā, uz patversmes ēkas lasu uzrakstus "Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrība" un "Madonas dzīvnieku patversme".
2014. gadā Lazdonas pagasta pamestajā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā Mirko iekārtoja Madonas dzīvnieku patversmi. Tā bija iedzīvotāju ļoti gaidīta, un Mirko ķērās pie darba. Taču viss beidzās, cerētos apgriezienus lāgā neuzņemot. Mirko vārdiem runājot, viņš saskārās ar Madonas novada toreizējās domes nesapratni. Hēnišam bija nepieņemams domes noteiktais 14 dienu termiņš, pēc kura atvestie, bet no patversmes nepaņemtie pat jaunie dzīvnieki obligāti jāiemidzina. Strīdi bija arī par katram patversmes iemītniekam atvēlēto aprūpes summu. Domes un Mirko ceļi šķīrās. Dzīvniekus mīlošais vācietis nenolaida rokas un izveidoja patversmi Lūšos.
Nepalikt malā
Mirko Hēnišs kopš bērnības mīl visas četrkājainās radības. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus un joprojām viņš ir Vācijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas biedrs, tagad arī Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītājs. Komunikablais vīrietis nevienam nav gatavs piekāpties tikai vienā – dzīvnieku aizsardzības autājumā: "Mājdzīvniekiem nevajag daudz, tikai mīlestību, barību un labu cilvēku līdzās. Nelaimē nonākušai radībai patversme ir pagaidu mājas pirms jauna dzīves sākuma, nevis gala stacija. Manā patversmē pa šiem gadiem eitanizēti tikai divi neglābjami slimi suņi."
Mirko Hēniša pārziņā ir Lazdonas, Cesvaines un Ļaudonas bezsaimnieku suņi. Patversmes īpašnieks atzīst, ka pirms gadiem klaiņojošu suņu bijis daudz vairāk. Mirko cer, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki, tāpēc klīstošo skaits samazinājies. Taču viņš uzsver, ka būtiski atšķiras cilvēku attieksme pret dzīvniekiem Latvijā un Vācijā. Labi situētajā rietumu valstī par pamestajiem un patversmēs nonākušajiem suņiem, kaķiem, putniem un citām radībām cilvēki rūpējas ar sirdi un dvēseli, dāsni ziedo patversmēm. Latvijā dzīvniekus mīl, taču daļa cilvēku pret mājdzīvnieku izturas kā pret lietu, kuru var sist, bezatbildīgi vairot un no tiem nežēlīgā veidā atbrīvoties. Lai lemtu atsavināto suņu likteni, tiesu darbi ilgst gadiem, dzīvnieku patversmes ir pārpildītas, bet vainīgie staigā nesodīti. Kamēr likumi netiks sakārtoti, nekādi sodi situāciju nemainīs, bet cietēji vienmēr dzīvnieki. Tieši tāpēc Mirko Hēnišs nolēma rīkoties pats.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!