Sirds masāžu dzīvniekiem veic līdzīgi kā cilvēkiem, tikai dzīvnieks jānogulda uz sāniem, un masāžas radītais spiediens jāpielāgo dzīvnieka ķermeņa izmēram. Sirds masāžu suņiem un kaķiem veic krūškurvja apakšējā trešdaļā ar frekvenci 100–120 reižu minūtē. Iespēju robežās skābekļa piekļuvi var nodrošināt ar elpināšanu caur degunu, tajā pūšot gaisu.
Viens no biežākajiem apdraudējumiem mājdzīvniekiem ir sadzīves ķīmija, tādēļ tai jābūt viņiem nepieejamai. "Ja ir norīta ķīmiska viela, izraisīt vemšanu nedrīkst, jo tā var tikt apdedzināts barības vads un augšējie elpceļi. Pirmā palīdzība būs aktivētā ogle un iespējami ātra nokļūšana veterinārajā klīnikā," pamāca A. Kalniņa. Vemšanas izraisīšana pieļaujama tikai tad, ja uzņemti medikamenti vai žurku inde. Vemšanu ierosina ar 3% ūdeņraža peroksīdu vai sālsūdeni caur muti, taču arī tad iespējami ātri jānokļūst vetklīnikā.
Vasarās mājdzīvnieki mēdz pārkarst. Klasiskas pazīmes ir intensīva elšana, ļoti sarkanas vai pat zilganas gļotādas, siekalošanās, grīļošanās, vemšana, samaņas zudums. Dzīvnieku tad nedrīkst strauji atvēsināt, piemēram, strauji iegremdējot aukstā ūdenī. Tas jādara pamazām, iesākumā piedāvājot padzerties, nodrošinot svaiga gaisa plūsmu un atvēsinot ķepas un galvu ar vēsu dvieli vai ūdeni.
Lai arī reti, dzīvnieks var aizrīties ar, piemēram, rotaļlietām un kauliem. Svešķermeni var mēģināt izņemt ar pirkstiem, taču stresā un panikā pie samaņas esošs dzīvnieks var kost. Parasti šādas manipulācijas notiek, dzīvniekam esot bezsamaņā. Nākamais solis ir novietot dzīvnieku uz sāniem un izdarīt spiedienu uz tā krūškurvi. Var pielietot Heimliha paņēmienam līdzīgu metodi – ar dūrēm spiest uz vēdera sienu krūškurvja virzienā. Vēl var pacelt dzīvnieku un paturēt ar galvu uz leju.