Vārds teleskops ir radies no itāļu vārda “telescopio” saīsinājuma “tele” un sengrieķu “skopein”, kas nozīmē skatīties. Tas ir astronomisks instruments, kas darbojas ar elektromagnētisko starojumu un palīdz saskatīt debess ķermeņus. Teleskops ir svarīgākais izpētes rīks astronomijā, jo ar tā palīdzību var analizēt debesu ķermeņus, kas atrodas ļoti tālās galaktikās.
Senos laikos cilvēki pēc zvaigznēm prognozēja gadalaikus, noteica piemērotāko laiku sējas un pļaujas sezonai. Gadu simtos astronomija strauji attīstījās, un mūsdienās mēs redzam, kā kosmosā palaists visu laiku jaudīgākais Džeimsa Veba teleskops.
No ‘‘Holandiešu caurules’’ līdz astronomijas revolūcijai
Par pirmo lielo notikumu astronomijas attīstībā uzskata 17. gadsimta matemātiķa un filozofa Galileo Galileja (1564 – 1642) izgudroto teleskopu. 1608. gadā viņa redzeslokā nonāca astronomijas pētījumiem domāts aparāts, ko tautā sauca par “holandiešu cauruli”. Galileo to fundamentāli pārveidoja, radot tā laikmeta attīstītāko un jaudīgāko teleskopu.
Tā spējas bija tam laikam nepieredzētas – attēlu palielināšana vairāk nekā trīsdesmit reižu tuvplānā. Galileo revolucionizēja astronomiju, sākot izmantot šo teleskopu ārpus zemes esošo objektu izpētei. Līdz tam palielinošie instrumenti šādam mērķim netika izmantoti.
Galileo veiktie astronomisko pētījumu rezultāti nostiprināja viņa ideju par heliocentrismu, proti, ka Zeme un citas planētas rotē ap Sauli nevis otrādi. Tie arī atklāja daudz jaunu zvaigžņu Piena Ceļā un citur debesīs. Viņš mainīja pasaules uztveri, piedāvājot uzlūkot zvaigznes kā tāla, iespējams pat bezgalīga, visuma daļu.
Keplera variācija par teleskopu
Vācu astronoms, astrologs un matemātiķis Johanness Keplers (1571 – 1630) pielika savu roku ievērojamā astronomijas attīstības virzīšanā. Viņa piedāvātais uzlabojums bija izmantot tikai divas izliektas lēcas, kas gan rādītu otrādi apgrieztu attēlu. Keplers uzskatīja, ka šis uzlabojums nodrošinātu plašāku redzes lauku un detalizētāku palielinājumu.
Par spīti Keplera pārliecībai, sākotnēji viņa viedoklis netika atzīts par labu esam. Tas mainījās brīdī, kad vācu matemātiķis publiskoja saules plankumu pētījumus. Tajos atspoguļotie attēli bija skaidri un gaiši redzami, pateicoties Keplera divu izliekto lēcu teleskopam.
12,19 metrus garais teleskops
Galileo un Keplera atklājumi bija iespaidīgi, taču, laikam ejot, jo lielāku palielinājumu pētnieki centās iegūt, jo sliktāks attēls kļuva. Ģeometriski kropļojumi un neatbilstošas krāsas nudien nepalīdzēja darbā ar debesu ķermeņiem.
Vairākus gadu desmitus teleskopu lēcas tika slīpētas un pulētas, pakāpeniski uzlabojot to kvalitāti un caurredzamību. Lēcas ar samazināto izliekumu un lielāku fokusa attālumu uzlaboja teleskopu kvalitāti, taču padarīja tos fiziski garākus.
17. gadsimta vidū teleskopa garums bija sasniedzis 40 pēdas jeb 12,19 metrus un to izgatavoja Vācijā dzimušais britu astronoms un komponists Viljams Heršels (1738 – 1822). Viņš bija slavens ne tikai ar tā laika lielākā teleskopa izgatavošanu, bet arī planētas Urāns atklājumu.
Pirmais teleskops kosmosā – Habla teleskops
Gadu desmitiem veidotais teleskops ir nosaukts ASV astronoma Edvīna Habla (1889 – 1953) vārdā. Hablam bija būtiska lomu astronomijā, konkrēti starpgalaktikas astronomijas un novērošanas jomu attīstībā. Tieši viņš pierādīja, ka vairāki, iepriekš uzskatīti kā putekļu un gāzu mākoņi, patiesībā ir galaktikas, kas atrodas aiz Piena Ceļa.
Habla radītais likums paredz Visuma paplašināšanos, pamatojoties uz pierādīta galaktiku lejupslīdes ātruma palielināšanos līdz ar attālināšanos no Zemes.
Habla kosmiskais teleskops orbītā tika palaists 1990. gadā, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un neizsīkstošiem tehnoloģiju uzlabojumiem. Tas riņķo zemā Zemes orbītā, tā nodrošinot skaidrus attēlus, kurus nesabojā atmosfēra.
Šī orbitālā observatorija tiek uzskatīta par lielāko cilvēces soli astronomijas attīstībā. Vidēji katrs ceturtais no astronomu zinātniskajiem pētījumiem noticis tikai pateicoties Habla kosmiskajam teleskopam. Starp citu, šis teleskops turpina strādāt joprojām.
Lielākie teleskopi Latvijā
Arī Latvijā atrodami ievērojami teleskopi, turklāt divi dažādi. Lielākais radioteleskops atrodas Ventspils rajona Ances pagasta Irbenē, un tā nosaukums ir RT-32. Tā antenas diametrs ir 32 metri, kas ir lielākais visās Baltijas un Ziemeļvalstīs. PSRS gados tas tika pielietots militāriem mērķiem, taču šobrīd astronomi to izmanto tā radītajam nolūkam – Visuma pētīšanai.
Savukārt lielākais optiskais teleskops novietots Baldones Riekstukalnā. Tās observatorijā izvietots Šmita teleskops, ar kura palīdzību novērotas sarkanās milzu zvaigznes.
Džeimsa Veba teleskops
21. gadsimta varenākais teleskops ir nosaukts par godu Džeimsam Edvīnam Vebam. Viņš, būdams ASV valdības ierēdnis un Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) otrais administrators, pārraudzīja svarīgākās kosmosa izpētes misijas.
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir lielākais jebkad kosmosā palaistais objekts. Tas ir 100 reizes spēcīgāks nekā Habla kosmiskā observatorija. Tā starta masa ir 6161 kilograms, bet paša spoguļa masa 705 kilogrami 25 kvadrātmetru platībā. Uzstādītā spoguļa diametrs ir 6,5 metri, kas dos iespēju detalizēti pētīt Visuma pirmsākumus un pirmo galaktiku veidošanos. Ir plānots, ka šis teleskops būs Habla kosmiskās observatorijas pēctecis.
Jāpiebilst arī, ka, atšķirībā no Habla teleskopa, Džeimsa Veba teleskops neatrodas Zemes, bet gan Saules orbītā - 1,5 miljonu kilometru attālumā mūsu planētas, tā dēvētajā Lagranža otrajā punktā. Šī orbīta ļaujot teleskopam palikt vienā līnijā ar Zemi, kas ļauj satelīta vairogam aizsargāt teleskopu no gaismas un karstuma, ko izstaro Saule, Zeme un Mēness.
Aizraujošs raidījums “Varenākais kosmosa teleskops”, kura pirmizrāde ir gaidāma 14. novembrī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”, pastāstīs par pasaulē sarežģītāko un inovatīvāko kosmosa teleskopu, pateicoties kuram astronomiem ir iespēja ieskatīties vēl neredzētos kosmosa plašumos.