1. mīts. Kartupeļi veicina aptaukošanos.
Patiesība. Paši par sevi kartupeļi aptaukošanos neveicina. 100 gramos svaigu kartupeļu ir tikai 75–80 kilokalorijas. Tas ir maz, piemēram, tādā pašā daudzumā vārītas vistas filejas ir ap 150 kcal, maizes – ap 250, bet šokolādes batoniņi satur 450–500 kcal. Taču kartupeļi ļoti labi uzsūc taukus, tāpēc lielā taukvielu daudzumā pagatavotu kartupeļu enerģētiskā vērtība strauji pieaug. Piemēram, 100 g klasisku frī kartupeļu satur 250–300 kcal. Te arī mīts rodas, taču īstenībā aptaukošanos veicina nevis paši kartupeļi, bet pagatavošanas veids – ar pārmērīgi lielu tauku daudzumu.
Vārīti, tvaicēti, krāsnī vai uz ugunskura (piemēram, folijā) cepti kartupeļi ir lielisks ogļhidrātu avots, kas turklāt nodrošina patīkamu sāta sajūtu. Kartupeļi uzturā ir pat ļoti ieteicami. Ja rūpējaties par figūru un veselību – vienkārši regulējiet kartupeļiem pievienoto tauku daudzumu. Cepot kartupeļus krāsnī, tikai nedaudz apslakiet tos ar eļļu, bet fritēšanai izmantojiet karstā gaisa friteri, un kartupeļus varēsiet baudīt bez bēdu!
2. mīts. Kartupelis ir nakteņu dzimtas augs, tāpēc indīgs.
Patiesība. Atbilstoši bioloģiskajai klasifikācijai kartupeļi, tāpat kā tomāti, paprika un baklažāni, tiešām pieder pie nakteņu dzimtas. Šīs dzimtas augos tiešām ir augu glikozīds solanīns, kas lielās devās var būt indīgs. Taču arī jebkuros citos augos un pat gaisā, ko elpojam, ir vielas, kas ļoti lielā koncentrācijā var būt kaitīgas.
Tumsā glabātos, nesazaļojušos kartupeļu bumbuļos esošais solanīna daudzums ir tik niecīgs, ka ar to saindēties nevar. Sazaļojušos kartupeļos solanīna līmenis paaugstinās, un ļoti lielās devās tas var būt kaitīgs. Tāpēc kartupeļus nedrīkst uzglabāt gaišā vietā, bet, ja tomēr tā noticis un tie kļuvuši zaļi, tādus nedrīkst ēst.
3. mīts. Kartupeļos nav vērtīgu uzturvielu.
Patiesība. Jā, nomizotos, eļļā fritētos vai ilgi ceptos kartupeļos tiešām vērtīgo uzturvielu nebūs daudz, taču pareizi pagatavoti kartupeļi ir vērtīgi. Jevgēnija Jansone skaidro, ka kartupeļi ir lielisks kālija avots, satur kalciju, magniju, mangānu un B6 vitamīnu. Kartupeļi satur arī C vitamīnu. Viens krāsnī cepts vidēja izmēra kartupelis ar mizu var nodrošināt piekto daļu no pieaugušam cilvēkam nepieciešamās C vitamīna dienas devas.
Kartupeļus neuzskata par šķiedrvielu avotu, taču ar mizu gatavotos kartupeļos ir arī šķiedrvielas, turklāt kartupeļi satur rezistento cieti, kas organismā iedarbojas līdzīgi šķiedrvielām. Tā ir nepieciešama veselai zarnu mikroflorai un palīdz regulēt cukura līmeni asinīs.