Pjemonta tāpat kā Lombardija un Veneti ir nozīmīgākie rīsa audzēšanas reģioni Itālijā, tāpēc te plaši izplatīts ir risoto ar sēnēm. Pjemontas risoto rīsus varat atvest arī uz mājām.
Sarkanvīns. Pjemontas Nebbiolo un Barbera sarkanvīni ir piesātināti, pat nedaudz robusti, taču labi sader ar vietējiem ēdieniem. Lai atrastu savējo, vispirms pieklājīgi jāizdegustējas vīna pagrabos (cantina). To reģionā ir daudz; var neaprobežoties tikai ar Barolo apmeklējumu. Man iepatikās Nebbiolo d’Alba Vigna di Lino (ieguvis atzinību Itālijā) nelielā ģimenes darītavā Cascina Val del Prete Priokas ciemā, bet uz mājām atvedu iedāvināto Barbera d’Alba Carolina, kas nosaukts darītavas saimnieces vārdā.
Crema di Nocciola. Ar lazdu audzēm Pjemonta dižojas tāpat kā ar vīnogulājiem. To riekstiem garšas ziņā konkurentu neesot. Vijīgais riekstu krēms ar šokolādi (nopērkams delikatešu veikalos) ir tik nevainojams, ka burciņu var iztukšot vienā piegājienā. Arī riekstu pasta (Pasta di Nocciola), kurā ir tikai un vienīgi lazdu rieksti, ir labs suvenīrs. Karotēm neēdīsi, toties varēs uzmeistarot Pjemontas riekstu kūku.
Šajā reģionā cēlušies arī grisini – kraukšķīgās maizes standziņas.
Gianduiotto. Apgāztai laivai līdzīgās šokolādes konfektes glītos zelta folijas papīriņos izgudrotas Turīnā pirms 140 gadiem. Tajās daļa kakao pupiņu aizstāta ar Pjemontas lazdu riekstiem (savā laikā to darīja ekonomijas dēļ), piešķirot tām neatkārtojamo samtaini riekstaino garšu.
Albas baltās trifeles. Tās dēvē par Pjemontas zeltu, un tas ir īsts karaļu ēdiens. Nesezonā tās meklēt veikalos nav jēgas, toties septembrī, oktobrī Albas apkārtnē sākas noslēpumainākā no aktivitātēm – balto trifeļu medības. Ņemot talkā suņus (talants trifeļu atrašanā noskaidrojams pāris mēnešos), vietējie dodas uz mežu un, ja paveicas, atgriežas ar kādu dārgo sēni. Tad trifeles atrodamas gandrīz katra restorāna ēdienkartē un dažādos veidos nopērkamas arī līdzvešanaisvaigas, pastas veidā, olīveļļā.
La caffettiera moka. Tā, protams, nav Pjemontas iedzimtā, taču pēc maltītes itāļu gaumē bez tases espreso neiztikt. Un sagatavot to šajā kanniņā ir visvieglāk. Turklāt tieši tajā var uzmeistarot Caffe Alpina (nemeklējiet oficiālajos delikatešu sarakstos). Kanniņas ūdens tvertni pusi uz pusi piepilda ar ūdeni un grapu. Kad kafija uzvārījusies, tai piešauj klāt trīs tējkarotes cukura.
Bagna càuda. Pjemontiešu dialektā karsto mērci gatavo no anšoviem, olīveļļas, ķiplokiem un sviesta. Agrāk to uz galda lika lielā pannā, kurā ēdāji mērcēja dārzeņus (artišokus, burkānus, selerijas, puķkāpostus, papriku). Mūslaikos to pasniedz māla traukā (līdzinās fondī traukam), tā uzturot bagna càuda siltu. Tā kā mērcē ir gana daudz anšovu, neieteiktu izmantot tomātus vai gurķus. Savukārt citus dārzeņus var arī novārīt vai grilēt.