Tomēr par kokteiļiem mūsdienu izpratnē var sākt runāt tikai kopš XIX gadsimta otrās puses – tad ASV radās īstenā kokteiļu kultūra. Kokteiļu attīstību sekmēja daudzie imigranti, arvien pieaugošā labklājība un tas, ka produkti no visas pasaules ASV kļuva arvien pieejamāki.
XX gadsimta sākumā kokteiļu bāri kļuva par neatņemamu ASV kultūras sastāvdaļu. Drīz vien to paraugus sāka atdarināt arī Eiropā.
Pirmā rakstiskā liecība
"Izdzēru glāzi kokteiļa – tas nāk par labu galvai," tā 1803. gada aprīlī laikrakstā Farmer’s Cabinet rakstīja kāds autors. Ārpus konteksta pati par sevi šī frāze nebūtu nekas nozīmīgs, taču vēsturē tā tiek uzskatīta par pirmo rakstisko jēdziena "kokteilis" liecību.
Vēl trīs gadus vēlāk, 1806. gadā, kāds Ņujorkas štata pilsētas Hudzonas laikraksts vēstīja, ka kokteiļi lieliski noder arī priekšvēlēšanu kampaņās: "Ikviens, kurš norijis glāzi šī dzēriena, norīs arī visu pārējo."
Izcelsme – miglā tīta
Vārda "cocktail" izcelsme gan ir tīta bāru vēstures miglā. Visbiežākais skaidrojums ir, ka gaiļa astes spalvas (cock’s tail) senatnē lietotas šī dzēriena samaisīšanai. Otrs skaidrojums ir norāde, ka dzērienam pievienots alkohols. Taču, ņemot vērā alkohola visur esošo klātbūtni agrāko laiku ikdienā, šī versija izklausās visai maz ticama.
Valodas vēsturnieki norāda, ka vārds "kokteilis" varētu būt latīņu vārda "decoctus" (novārīts, tvaicēts) sagrozīta versija.
Citi pētnieki vārda izcelsmi mēdz meklēt arī savulaik franciskajā Ņūorleānā, kur jau kopš pirmsākumiem kokteiļi ir bijuši lielā cieņā. Iespējams, tie tika pasniegti mazās glāzītēs, tāpēc šie pētnieki spriež, ka vārda pamatā ir franču apzīmējums olu trauciņam coquetier.
Vēl kāds lingvistiski iespējams skaidrojums nāk no koloniālisma laikmeta krogu vēstures – krodzinieki mēdza saliet kopā ruma un brendija pārpalikumus no dažādām mucām. Tā kā šie alkoholiskie dzērieni, ilgi stāvot, bija zaudējuši gan garšu, gan stiprumu, tos pārdeva par zemāku cenu. Pastāvīgie apmeklētāji, kuri gribēja ietaupīt, pasūtīja dzērienu tieši no tā krāna (stopcock), no kura tecināja dzēriena atliekas (tailings).
Uzplaukst Sausā likuma laikā
1862. gadā profesors Džerijs Tomass publicēja pirmo kokteiļu recepšu grāmatu Bartender’s Guide or How To Mix Drinks. Jau tajā ir minētas tādas dzērienu grupas kā sours, slings, flips. Amerikāņiem arvien vairāk sāka iepatikties bāros piedāvātie krāsainie dzērieni.
ASV Sausā likuma laikā no 1920. līdz 1933. gadam jebkura veida alkohola tirdzniecība bija aizliegta, tāpēc, lai maskētu alkohola klātbūtni, pagrīdes krogos bārmeņi veidoja sajaukumus pēc sava prāta un patikas. Dažādu dzērienu – arī bezalkoholisko – jaukšana vienā kokteilī vienlaikus arī ļāva optimāli izmantot niecīgos alkohola krājumus. Tādēļ kokteiļu bāri tieši Sausā likuma laikā piedzīvoja vislielāko uzplaukumu.
Kokteiļu kultūra Eiropā
Pēc Otrā pasaules kara kokteiļi parādījās arī Eiropas bāros. Sākotnēji tie bija pieejami tikai lielākajās viesnīcās, bet vēlāk jau katrā mazpilsētā radās vietas, kur pasūtīt kokteiļus.
Pakāpeniski kokteiļu bāri kļuva pārspīlēti ekstravaganti. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās tie pamazām izgāja no modes.
Bet vēl pēc pāris desmitgadēm kokteiļu kultūra sāka atdzimt. Tropisko sulu, dažādu alkoholu un sīrupu savstarpējās attiecības piedāvāja gandrīz neierobežotas iespējas – joprojām talantīgi un radoši bārmeņi rada izdomas bagātas kokteiļu kombinācijas.