Gribās tomēr normāla izmēra ekrānu, lai var gana ērti ar dokumentiem un internetu darboties, gan arī kādu spēli uzspēlēt. Mazāku datoru? Nekad. Nu diezin vai. Bet te nu bija – piepildījās vecumvecais teiciens „nekad nesaki nekad”, jo aptuveni mēnesi man nācās ierastā 15,4 collu laptopa vietā sadzīvot un strādāt ar 13,3 collu aparātu. Konkrētāk – ar visai lepno biznesa klases Samsung NP-X360. Kompakts izmērs, laba baterija, LED ekrāns – interesants izstrādājums. Kādi ir mani iespaidi par šo datoru? Par to, protams, tad arī lasiet tālāk šajā rakstiņā.
Prātojums – kas tad ir klēpjdators?
Sēžu lidostā, stundu jāgaida, rakstu šo materiālu un prātoju. Redziet, lai arī es klēpjdatorus lietoju jau aptuveni 3 gadus, es tā arī nekad tā īsti nebiju izbaudījis to, ko tad nozīmē iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas. Iemesli? Mani iepriekšēji 15,4 collu datori, protams, nebija no ūber biznesa kategorijas, tāpēc svēra tāpat ap 3 kilogramiem, izmēru ziņā palieli, arī visai bremzīgi (nu te jau tīrs softa un dzelžu jautājums) un sasodītā kārtā vienmēr bijis mazais stress un neapmierinātība saistībā ar bateriju. Attiecīgi vienmēr esmu ar to strādājis mājās vai ofisā. Plašāk stāstīt par nevēlēšanos vilkt laukā no somas palielo „kluci” un iekurbulēt īsti negribas. Labāk pievērsties jaunajām sajūtām. Šī nav reklāma, jo nešaubos, ka arī jebkurš cits tehniski labs dators ar svaigu OS uzvedas tāpat, tomēr tieši šis kompaktais Samsung laptops man atvēra acis uz to, kas tad ir īsta mobilitāte un funkcionāls laptops. Nu tad par visu pēc kārtas.
Dators A4 lapas izmērā
Izrādās, man ir darīšana ar šerpāko Samsung biznesa klases klēpjdatoru, kas izceļas nevis ar baisajiem tehniskajiem parametriem, bet gan ar to, cik tas ir kompakts un saprātīgi izveidots. Lielākais prieks, protams, ir par šī datora niecīgo svaru – 1,29 kilogrami. Šī datora viltīgais reklāmas sauklis “Lighter than air” norāda uz to, ka šis dators ir vieglāks par slaveno MacBook Air. Svara starpība 70 grami...
Biezuma ziņā šis gan nav nekāds MacBook „airis”, tomēr laptops ar korpusa biezumu no viena līdz 3 ar kapeikām centimetru arī nav nekāds lielizmēra monstrs. Tikko izvilku no kabatas lidojuma elektroniskās reģistrācijas lapu – smalki, izrādās dators ir tikai mazliet lielāks par standarta A4 formāta lapu. Tā kā datora komplektācijā nāca līdzi zamšādai līdzīga materiāla mapīte, kurā datoru var viegli ieslidināt, tad ikdienā šāda aparāta līdznēsāšana bija apskaužami viegla un vienkārša. Izmēru dēļ to var ielikt jebkurā normālā dokumentu somā – speciālu datorsomu nemaz nemeklēju. Lūk, to es tiešām saucu par mobilitāti, jo šo laptopu var viegli dabūt laukā no somas, tas ir kompakts un neko īsti nesver. Man patika.
Ar dizaina akcentiem
Kārtīgai biznesa klasei kaut kādi īpaši vizuāli izlēcieni tā īsti neiederas, tomēr Samsung X360 klēpjdatora konstruktori ir mazliet padomājuši arī par estētisko izpildījumu, lai mums nebūtu ik dienu jānolūkojas uz pelēku, garlaicīgu kasti.
Pamatā datora korpuss veidots no melnas, glancētas plastmasas, kas, protams, smērējas un nospeķojas, vienīgi varbūt ne tik traģiski kā tas ir bijis ar manā īpašumā bijušajiem konkurentu spīdīgajiem laptopiem. Datora virsējais vāks ir veidots no sarkana slīpēta metāla, ticams, alumīnija – tas datoram piešķir labu dizaina akcentu, kā arī ļauj kaut nedaudz pasargāt tā vāku no kaudzes ar pirkstu nospiedumiem.
Spiežam un bakstam
Datora tastatūra veidota MacBook stiliņā, vismaz no pirmā skata tādu man tas atgādina. Respektīvi pogas ir līdzenas, bez iedobītēm un starp tām ir atstātas nelielas spraugas, ko nosedz korpusa virsma. Pozitīvi, ka starp šādām tastatūras pogām tik viegli nesabirst drupačas un visādi citādi labumi. Un starp citu – kā lepni vēsta uzlīme uz korpusa, tad pogas ir pārklātas ar sudraba jonu pulveri. Tā ir Samsung labi pazīstamais cīņas līdzeklis ar baktērijām, kas sastopams arī telefonos, veļasmašīnās un pat ledusskapjos.
Par tastatūras ergonomikas tēmu runājot. Pogu izvietojums ir vairāk vai mazāk pārdomāts. Lai arī pirms tam lietoju lielāku datoru, kuram pieejamā virsmas platība plaukstām ir lielāka, te īsti problēmu nebija. Bet ir tomēr arī kādi iebildumi – īsti daudz jau variantu nav, bet, ja no raksti daudz tekstus un no cita datora esi pieradis, ka Home un EndFunction taustiņi ir brīvi pieejami, tad šeit to pieejamība caur pogu ir visai apgrūtinoša. Tomēr visvairāk iztracināja abpus virziena bultiņām izvietotie PgUp un PgDn taustiņi – ārkārtīgi bieži, lai padzītu kursoru uz priekšu vai atpakaļ, gadās nospiest lapas pāršķiršanu... Tiešām kaitinoši. Bet ziniet, ar laiku ne pie tā vien mēs pierodam.
Vēl kāda piebilde – esmu ar šo datoru nostrādājis nepilnu mēnesi. Nenoliedzu, mana rakstošā profesija liek daudz klabināt pa pogām, tomēr mani pārsteidza, ka tik īsā lakā tastatūras pogas jau ir kļuvušas spīdīgas, respektīvi, tās jau ir mazliet nodilušas. Nē, baltais burtu marķējums palicis absolūti neskarts, tomēr pogas sākušas mazliet spīdēt. Uz iepriekšējā datora šāds efekts sāka parādīties vien pēc gada lietošanas ilguma.
Skārienpaliktnis – neliels, matēts, ar scroll zonām gan augšā, gan apakšā. Funkcionē nevainojami un rūdītam klēpjdatora lietotājam pēc peles vairs arī īsti neprasās. Viena būtiska piebilde – šis paliktnītis atbalsta arī multitouch tehnoloģiju, kas gluži tāpat kā slavenajā „āboltelefonā” ļauj bildes un dokumentus pietuvināt ar divu pirkstu palīdzību.
Pieslēdzamies
Palūkosimies, ko varam atrast datoram pa perimetru. Uzreiz ir skaidrs – optiskā disku lasītāja šim datoram nav. Toties kā gana labu plusiņu var minēt labajā sānā atrodam HDMI izeju. Mazliet īpatnēji, ka tupat blakus ir pieejamas divas USB pieslēgvietas, savukārt kreisajā sānā tikai viena USB pieslēgvieta. Teiksim tā, ja mēs lietojam datorpeli, tad labajā sānā labāk būtu bijusi viena ligzda, bet kreisajā divas. Nez, varbūt es te pārāk piesienos, tomēr sava loģika manis teiktajā ir. Vēl turpat labajā sānā atrodama video pieslēgvietam kādam papildmonitoram vai arī projektoram, kā arī atmiņas karšu lasītājs. Savukārt kreiso sānu rotā austiņu un mikrofona pieslēgvieta, kā ari USB un tīkla vada ligzda.
Lakoniski par tehniskajiem parametriem
Samsung X360 ir aprīkots ar glancētu 13,3 collu ekrānu, kura izšķirtspēja ir 1280 x 800 punkti un kuram ir LED aizmugurgaismojums. Piedāvātā attēla kvalitāte, pēc maniem ieskatiem, ir izcili laba. Pateicoties spīdīgajai ekrāna virsmai, kas, protams, mīl smērēties, attēlam ir ļoti augsts kontrasts, spilgtas, piesātinātas krāsas un ļoti laba detalizācija. Lai arī ekrāns neliels, uz tāda ceļojumā filmas skatīties ir forši, jo bilde tiešām neliek vilties.
Kas attiecas uz “iekšām”, to jaudu un veiktspēju, tad šis klēpjdators ir aprīkots ar ultra zemas voltāžas (ULV) SU9300 procesoru ar 1,2 Ghz taktsfrekvenci no Intel Centrino 2 (Core 2 Duo) procesoru paaudzes (FSB 800 Mhz un kešatmiņa 3 MB). Operatīvās atmiņas apjoms – 4 gigabaiti, DDR3 standarts, savukārt par video apstrādi rūpējas mātesplatē integrētā Intel GMA X4500 videokarte. Operētājsistēma – Windows Vista Business. Teikšu tā - šis dators nav nekāds jaudas monstrs, bet tā mērķis nemaz nav tādam būt. Šis ir viegls, kompakts darba zirgs, kuram ir jāspēj tikt galā ar kaudzi ierasto ikdienas ofisa darbu. Un ar šādiem tehniskajiem parametriem Samsung X360 to visu bez problēmām arī spēj pavilkt. Protams, mēs mierīgi uz tā varam arī skatīties filmas, klausīties mūziku un, iespējams, arī kādu ļoti vienkāršu spēlīti uzspēlēt, tomēr primārais tā mērķis – ofisa dokumenti, e-pasts, internets, dažādas ikdienas lietojumprogrammas. Ak jā, piemirsu pieminēt, ka visu mums vajadzīgo labumu glabāšanai datorā iebūvēts 128 GB SSD disks. SSD disks ir drošāks pret “traumām” un ātrdarbīgāks salīdzinājumā ar standarta HDD cietajiem diskiem.
Baterija
Lūk, nobeidzot manu stāstu par šo pievilcīgo datoru, “saldajā ēdienā” varu piedāvāt informāciju par bateriju. Mārketinga teksti, protams, vēsta mums zilus brīnumus – ar šo datoru var strādāt pat 10 stundas no baterijas vien. Izklausās nu ļoti kārdinoši. Viss atkarīgs, ko jūs ar datoru darīsiet – ja lēnam lasīsiet dokumentu ar maksimāli zemu ekrānu spilgtumu un izslēgtu WiFi, tad baterija tiešām pavilks 8-9 stundas. Tomēr darbojoties ikdienišķā formātā ar vairākiem dokumentiem, vairākiem interneta pārlūka logiem, ziņapmaiņas aplikāciju, fonā skanošu interneta radio un, protams, aktivizētu WiFi, es varēju mierīgi bez stresa novilkt aptuveni 5 līdz 6 stundas. Manuprāt, pie tik neliela datora izmēriem izcils rādītājs. Superaktīvisti, protams, datoru varēs nokaut arī divās trijās stundās.
Interesanta lieta ir datora apakšā pie baterijas esošais īpašais baterijas indikators, kuru var arī pie izslēgta datora nospiest un redzēt, cik procenti no baterijas vēl ir palikuši. Noderīgs sīkums.
Secinājums
Samsung X360, manuprāt, ir ļoti labs klēpjdators darbam. Lai arī sākotnēji šķiet, ka šāds 13,3 collu dators varētu būt labs ceļojumu variants, tomēr pārliecinājos, ka arī ikdienā pie ofisa galda var ērti strādāt ar šādu kompaktu klēpjdatoru. Tas, kas noteikti neiepriecina – ir šī datora cena! Bet, ja mēs runājam par vieglāko klēpjdatoru savā kategorijā ar LED ekrānu, SSD datu nesēju un izcili izturīgu bateriju – tad Samsung X360 cena kļūst saprotama – labs darba instruments nemaksā maz.