Ierašanās Sogn og Fjordane apgabalā pašos Norvēģijas rietumos vien ir ko vērta. Pēc stundu gara lidojuma no Oslo, kad zem spārna slīd aizgrābjošas sniegotu kalnu ainavas, divmotoru lidmašīnīte burtiski iespraucas miniatūrā lidlaukā starp divām klinšu grēdām. Sandanes lidosta ar tikai 800 metru garu skrejceļu ir otrā mazākā pasaulē. Pirmā esot kaut kur Peru. Drošības prasības apdraud tik mazu civilo lidlauku nākotni, taču Andas mazpilsētai piederošo lidostu nav kur paplašināt. Signālugunis jau tā uzslietas pa pusei ezerā, pa pusei pļavā. Pilotam jābūt varen izveicīgam, lai trāpītu uz šaurās asfalta strēmeles. Tomēr izeja ir. Skrejceļu var pagarināt uz tuvējā autoceļa rēķina, vienkārši ierokot šoseju tunelī. Ne mirkli nešaubos, ka norvēģi tā arī darīs, jo var to atļauties. Norvēģija ir trešā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju atpaliek tikai no pundurvalstiņas Luksemburgas. Un vēl Norvēģijā ir dabasskati, no kuriem aizraujas elpa un kut pakrūtē, tāpēc britu luksusauto ražotājs šeit rīko Bentley Grand Tour Norway.
Krona pie kronas
Seši spoži bentliji pie Sandanes lidostas mājiņas izskatās mazliet
neiederīgi. Tas vēl ir maigi teikts. Norvēģija ir slavena ne tikai
ar fjordiem un troļļiem, bet arī nenormāli lieliem nodokļiem,
sevišķi automobiļiem, un - kas ļoti neparasti naftas valstij - arī
degvielu. Pa īstam dārgi luksusauto šeit ir ļoti reta parādība, un
pussalā starp Nordfjordu un Glopenfjordu jo sevišķi. Atlīdzība par
nelielo automobiļu skaitu valstī ir neticami tīrs gaiss, lieliski
ceļi un valsts pārvaldīts pensiju fonds, par kuru varētu nopirkt
Volkswagen koncernu ar visām filiālēm. Taču lai VW paliek
vāciešiem, bet miljardi pašiem norvēģiem nebaltām dienām - kad
beigsies nafta un būs izķerti visi laši. Bet dzidro fjordu gaisu
komplektā ar gandrīz tukšiem ceļiem palīdzēs izbaudīt kabriolets
Bentley Continental GTC.
Ūdenskritums tieši klēpī
Līdz 610 zirgspēku kupejas GT Speed izlaišanai Bentley GTC bija
dārgākais no Volkswagen ēras Continental modeļiem. Tas ir loģiski,
jo vaļējas automašīnas allaž prasa rūpīgu virsbūves pastiprināšanu.
Ja automašīnai ir 6 litru W12 motors ar diviem turbokompresoriem,
560 ZS jaudu un pastāvīgu visu riteņu piedziņu, tas kļūst par ļoti
dārgu uzdevumu, bet kas tad Bentley vispār ir lēti? Nolaižamais
jumts paver ceļu tiešam kontaktam ar dabas elementiem. Ledusauksti
ūdens putekļi no krāšņajiem ūdenskritumiem ceļmalās tiek iepūsti
arī skaisti iztapsētajā salonā, matos un aiz apkakles. Mežonīgo
ūdensstrāvu šalkoņa kļūst par Bentley GTC skaņu celiņa trešo
sastāvdaļu. Pirmās divas ir Grīga Rītausma (Morgenstemning no Pēra
Ginta) un 12 cilindru motora baritons. Jauda uz papīra ir tikai
formalitāte, jo Bentley joprojām turas pie vecā principa, ka jaudai
jābūt "atbilstošai". Ko tas nozīmē? Ja liels kabriolets spēj
paātrināt tajā iekārtoto kabinetu ar četriem pasažieriem līdz 60
jūdzēm stundā mazāk nekā piecās sekundēs - jauda ir atbilstoša.
Tikpat atbilstoša acīmredzot ir izpildmehānismu nesteidzīgā
darbība. Jumta, priekšējo sēdekļu un bagāžnieka vāka elektropievadi
darbojas ar karalisku cēlumu, kas prasa veselu mūžību. Senatne
līdzās modernajām tehnoloģijām. Bentley ventilācijas lūciņu
regulatori ērģeļu reģistru kloķu formā jau ir klasika. Tajā pašā
laikā vieglāk būtu iemācīties Braila rakstu nekā apgūt Bentley
navigācijas sistēmas noslēpumus. Droši vien visam tā arī jābūt.
Tiem, kas var nopirkt Bentley, laika ir atliku likām.
Skatīties nav aizliegts
Norvēģijā nav pieņemts plātīties ar naudu. Pat ja norvēģis ir
turīgs, viņš diendienā brauc ar savu Peugeot, bet brīvdienās kāpj
motorlaivā, kuru ieraugot dažam acis paliktu apaļas kā pogas. Par
spīti tam, ka ar visiem nodokļiem GTC kabriolets Norvēģijā maksā ap
3,2 miljoniem kronu (teju 400 000 eiro*), attieksme pret Bentley
parādi ir diezgan vēlīga. Skaistām un dārgām mašīnām ir liels
pievilkšanas spēks, un Bentley kavalkādi visur pavada skatieni.
Fjordu izrobotajā apvidū īsākais ceļš nereti ir pa ūdeni. Britu
autobūves lepnuma izstāde uz prāmīša tā samulsina biļešu pārdevēju,
ka viņš atlikumā izdod vairāk naudas nekā paņēmis. Pie pirmās
izdevības zēns ķeras pie mobilā, lai tā atmiņā iemūžinātu neparasto
parādību, pirms prāmja deguns atkal atveras un spožā gran turismo
pērļu virtene rūkdama izgaist Trollstigen virzienā.
Ceļš drosmīgajiem
Tas ir kaut kas neaprakstāms. Šaurumšaura asfalta mēle vienpadsmit
līkumos aplaiza mežonīgu nogāzi, līdz ievijas visīstākajā bezdibenī
un droši vien beidzas paša Kalnu karaļa alā. Tērauda barjeru vietā
- asi akmens bluķi, kāpums 9%, iespējas izmainīties ar
pretimbraucošo - tik mazas, ka gandrīz nekādas. Trollstigen, saukts
arī par Troļļu kāpnēm (nejaukt ar Troļļu ceļu pie Bergenas!), ir
viens no trakākajiem, taču vienlaikus skaistākajiem autoceļiem, ko
gadījies redzēt. No augšas rēkdams gāžas milzu ūdenskritums, kas
šķērso serpantīnu vairāk nekā 300 metru kritumā. Tiltiņš pāri tā
dusmīgākajai vietai šķiet tizls un neuzticams, kaut būvēts no
kaltiem akmeņiem. Autobusiem un "motormājām" ceļš uz Trollstigen ir
liegts, bet no oktobra līdz maijam tas vispār ir slēgts. Reizēm pat
ilgāk. Bentley ļaudis norūpējušies stāsta, ka dienu pirms mūsu
ierašanās piebraucamo ceļu nosprostojusi lavīna. Lavīna - tas taču
nozīmē sniegu? Nu jā, tur augšā tās mantas vēl ir papilnam! Lai gan
augstkalnu mainīgums nav nekas jauns, pirmajā mirklī tam grūti
noticēt, jo tālu lejā termometrs pie koka viesnīciņas Strīnā rāda
26 grādus ēnā.
Ātrums apsteidz meistarību
Un tomēr sniegs tur ir! Baltas, svēdrainas sienas kā pasakā ieskauj
rūpīgi notīrīto ceļu un nemaz negrasās padoties vasaras saulītei.
Vietām asfaltam pielipis nodevīgs sniedziņš, kas to vien gaida, lai
kāda dumja 20 collu vasaras riepa uz tā paslīdētu. Taču Bentley ir
pilnpiedziņa, un tā kopā ar elektroniskām palīgierīcēm ļauj
pasmieties par aizejošās ziemas nedarbiem. Tomēr Trollstigen
pirmajā taisnē uz mirkli karsti gribas, kaut šajā "dopā" pie rokas
būtu kas mazāks, lētāks un izveicīgāks, piemēram, Mini Cooper. Mans
liktenis pat nav atkarīgs no manis paša, jo pie stūres sēž
pašpārliecināts kolēģis no Ukrainas. Šīs valsts žurnālisti prot
nepatīkami pārsteigt pie auto stūres, un šis subjekts nav izņēmums.
Uzdodas par baigo rallistu, braucis pat Dakarā (kā vēlāk izrādās,
ar smago mašīnu), taču acīm redzami nejūt prāvā bentlija gabarītus,
nesas kā negudrs pa pašu ceļa vidu, līdz - bladāc! Uz troļļu takas
izbirst gan Bentley, gan pretimbraucošā Nissan spogulis. Tādā brīdī
pat nenāk smiekli par joku, ka visa vācu tūristu Micra droši vien
maksā tikpat, cik Bentley spogulis. Toties nāk dziļš un pamatīgs
atvieglojums - labi, ka tas speķagalva neizkaisīja pa ceļu labo
mašīnas pusi kopā ar spoguli, durvīm un mani.
Tikai viens trūkums
Atlikušos desmit līkumus Bentley GTC veic eleganti, ātri un ar tādu
kā ievainotu pašcieņu. Var pa īstam novērtēt, ko spēj 40,5
centimetrus lieli bremžu diski. Līdz Brooklands iznākšanai tie bija
lielākie, kādi jebkad uzstādīti vieglajai automašīnai. Regulējamie
pneimoamortizatori piedāvā cietāku režīmu līkumotiem ceļiem, taču
tas ne vienmēr ir labākais. Bieži vien pašas automašīnas svars, kas
pārsniedz divarpus tonnas, kalpo kā balasts gaitas uzlabošanai un
stabilizēšanai. Bentley principiāli nevar būt viegls, kaut tehniski
tas būtu iespējams. To, vai Bentley ducina omulīgi kā vietējais
prāmis vai nikni rēc kā krasta apsardzes helikopters, nosaka tikai
un vienīgi braukšanas stils. Bentley plūdenais dizains pat spēj
nonākt neparastā harmonijā ar skarbo Norvēģijas dabu, un
pārliecība, ka tik izšķērdīgai automašīnai īstā vieta ir vien Jomas
ielā kopā ar Novaja volna "zīmuļiem", sāk kust. Vēlāk kopā ar
zviedru kolēģi nonākam pie vienota slēdziena: "Bentley vienīgais
trūkums ir tas, ka mēs abi to nevaram nopirkt."u
*Bentley Continental GTC orientējošā cena Latvijā ir 139 000 latu