Ja šādi "ūdens geizeri", kura izsviestajam ūdens tvaiku mākonim cauri izlidoja zonde, Jupitera pavadonī Eiropā ir bieži sastopami, NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras izpētes misiju ietvaros vēl citas zondes varētu izlidot cauri šādiem tvaiku mākoņiem un meklēt savāktajā materiālā dzīvības pēdas.
Zonde Galileo ap Jupiteru orbītā riņķoja astoņus gadus, un 1997. gada 16. decembrī atradās vistuvāk pavadoņa Eiropa virsmai. Šajā dienā zondes sensori reģistrēja signālus, kurus tobrīd pētnieki nespēja atšifrēt. Nu jaunā pētījumā aplūkojot toreiz ievāktos datus pētnieki secinājuši, ka tie izskaidrojami ar pēkšņu "ūdens izvirdumu" no pavadoņa. Jāpiezīmē, ka 2016. gadā Habla teleskopa uzņemtos Eiropas attēlos jau manīts kas līdzīgs geizeru izvirdumiem.
"1997. gada decembra zondes lidojumā garām Eiropai bija dažas anomālas parādības, kas iepriekš nebija līdz galam izprastas. Atgriezāmies pie toreiz ievāktajiem datiem un izpētījām tos rūpīgāk. Secinājām, ka sensoru uzrādītais atbilst tam, ko varētu sagaidīt, ja zonde lielā ātrumā izlidotu cauri ūdens tvaiku mākonim," norādīja Mārgareta Kivelsone, Galileo misijā iesaistītā pētniece.
"Mūsu atklājums pavisam noteikti pierāda nepieciešamību turpināt pavadoņa Eiropa izpēti," norādījusi astronome Sjaņdze Dzja no Mičiganas Universitātes. Plānots, ka pēc pāris gadiem NASA misijas Europa Clipper ietvaros palaidīs zondi ar tieši šādu mērķi - pārbaudīt, vai uz Eiropas ir dzīvība.