Tā kā Nikon S1000pj vispirms jau ir fotokamera, lūk, tās galvenie parametri:
- 12.1 megapikseļu attēla sensors
- 28-140 mm (ekviv., 5x tālummaiņa) optika ar stabilizāciju
- ISO jutība 80 – 6400
- 2.7 collu ekrāns
Skaitļi liecina par spējīgu fotokameru, vai ne? Taču S1000pj mūs interesē tieši projektora dēļ, tādēļ nebremzējam un ķeramies pie ierīces izpētes.
Izskats, ergonomika
Nikon S1000pj izskatās, kā jau sagaidāms – neparasti. Pirmais iespaids – ražotājs nez kādēļ ierīkojis fotokamerai divus objektīvus, jo gan objektīvs, gan projektors iebūvēti korpusā un abi raugās pasaulē pa līdzīgām stikla “actiņām”. Projektoram atvēlēta vieta pašā korpusa vidū, kamēr fotokameras objektīvs aizstumts pašā aparāta priekšpuses stūrī – laikam jau tehnoloģiska nepieciešamība, kurai ar ergonomiku maz sakara, jo tādējādi izvietots objektīvs diezgan droši tiks bieži aizsegts ar pirkstu pašā atbildīgākajā momentā. Labāk stūrī būtu bijis projektors.
Interesanti, ka, fotokameru izslēdzot, ar vāciņu tiek aizsegts tikai
objektīvs, bet projektora stikliņš paliek pakļauts apkārtējās pasaules
pirkstunospiedumainajai ietekmei.
Korpusa aizmugure izskatās visai
tradicionāli, lai arī Nikon izrādījušies sava ceļa gājēji fotokameras
vadības organizēšanā – virzienpogas vidējā poga nedod pieeju ātrajiem
uzstādījumiem, kas ir tradīcija vairumā kompaktkameru; patiesībā šī
poga vispār nedara neko citu, kā vien līdz apstiprināt parametru
izvēli. Tādēļ, lai mainītu jebko citu, kas nav uzzīmēts uz virzienpogas
virzieniem (tas ir, piemēram, sevis bildēšanas taimeris vai zibspuldzes
uzstādījums), nākas doties iekšā izvēlnēs. Izvēlnes, starp citu,
aparātā ir divas – viena fotografēšanas režīmiem (konkurentu
kompaktkamerās parasti realizēta ar ritentiņu), bet otra –
uzstādījumiem.
Visinteresantāk izskatās korpusa virspuse – tur ir ne
tikai ieslēgšanas poga un slēdža poga tālummaiņas gredzena ietvarā, bet
arī atsevišķa projektora ieslēgšanas poga un projektora asuma
bīdslēdzis.
Kopumā šī visnotaļ dārgā fotokamera arī izskatās
atbilstoši glauni – kvalitatīvi nostrādāta un gana skaista, neskatoties
uz dažiem neierasti “liekiem,” bet funkcionāli nepieciešamiem
elementiem.
Fotokameras lietošana
Fotokameras lietošana atstāj dalītas jūtas. Ierīce ir gana piesātināta tehnoloģiskām aktualitātēm – ir arī īpaši kustīgu objektu izsekošanas un “gudrā portreta” režīmi, pēdējais ietver smaida noteicēju, mirkšķināšanas noteicēju un pat subjekta ādas izlīdzinātāju. Tomēr piekļuve visām šīm jaukajām iespējām pamatā notiek caur izvēlnēm. Gribi tikt pie video – aiziet, ejam izvēlnē, braucam līdz galam, ok. Ne visai parocīgi.
Interesantākā iespēja – projektors – realizēta visai vienkārši. Ja gribam skatīties bildes – spiežam projektora pogu, un jau pēc īsa mirkļa no actiņas korpusa priekšpusē atspīd spilgta balta gaisma. Atliek tikai notēmēt gaismas kūli pret derīgu (gana gludu un gaišu) virsmu un ar bīdslēdzi noregulēt asumu. Pirmais iespaids ir – vāāāā! Projektora iespēja tiešām izskatās efektīgi. Projektora gaisma gan nav diži jaudīga un normāli apgaismotā telpā attēls gana kontrastains būs tikai 50 - 80 cm no attēlu rādāmās virsmas, bet aptumšotā telpā spilgtuma ir pietiekami, lai uz sienas projicētu pat divmetrīgus attēlus. Iespaidīgi. Un jebkurā gadījumā ērtāk, nekā lūrēt mazajā ekrāniņā. Vienīgā sūdzība – pārlūkot attēlus ar projektoru no rokā turētas kameras nav sevišķi ērti, bet šeit noderēs komplektā esošais statīviņš un tālvadības pults, ja tie nebūs aizmirsti mājās. Arī akumulatoram projektors ir diezgan naidīgs – ja projektoru bieži lietosiet, lādētāju nāksies turēt pa rokai.