Ja apavi spētu runāt – pirmais iespaids par 13. jūnijā atvērto Viktorijas un Alberta muzeja jaunāko ekspozīciju Shoes: Pleasure and Pain. Rēķinoties ar potenciālu milzīgu apmeklētāju pieplūdumu, izstāde skatāma līdz 2016. gada 31. janvārim. Visos britu galvenajos kultūras un izklaides ceļvežos šo piecus gadus gatavoto izstādi dēvē par blokbasteru ar īpašo atzīmi "jāredz". Tulkosim brīvi: izstāde – tūristu ķērāja. Jau 20 minūšu pirms muzeja atvēršanas desmitos muzeju kompleksa tunelī pie slēgtajām Viktorijas un Alberta muzeja durvīm mīņājas solīds pūlītis. Ir laiks pavērot mūsu visu kājas. Nu teiksim tā. Neviens te neizskatās kā no britu dizainera Aleksandra Makvīna – izaicinošā tumsas prinča, mežonīgā skaistuma pielūdzēja – kolekcijas. Šo lielisko izstādi šajā pašā muzejā diemžēl slēdza jau 2. augustā.
Mums, kas, Makvīna vārdiem sakot, esam "vairums no ielas", visiem kājās ir kaut kas līdzīgs – neskaitāmas "sporta čību" variācijas, stilīgākas un mazāk stilīgas, no dārgā un no lētā gala. Bigbens sit desmit, vārti veras, gāžamies iekšā, un mūsu acīm paveras kaut kas pilnīgi cits – dažādu gadsimtu amatnieku un dizaineru sacerējumi cilvēku pēdām, kas liek aizrauties elpai savā pārgalvībā, nepraktiskumā, skaistumā, elegancē, eksotikā, slavenumā, spīdzināšanas koeficientā, seksīgumā, kinematogrāfiskumā, dārdzībā utt. u. t. jpr. Guardian modes redaktore Džesa Kartnere Morlija uzskata, ka izstāde atklāj arī perverso aspektu cilvēku attiecībās ar apaviem.
Skatoties uz tikai septiņus un sešus cm garajām t. s. lotosa kurpītēm, kas paredzētas ķīniešu sieviešu sakropļotajām kājām, un "pornošiku" – sarkanām un melnām laka laiviņām ar izaicinošiem papēžiem – līdzās brutāli raupjiem armijas zābakiem, šķiet, viņai ir taisnība. Modes redaktorei arī taisnība, ka Deivida Bekhema 80. gadu Adidas botas līdzās lotosa kurpītēm izskatās kā piederīgas zilonim, nevis cilvēkam.
Kājās – sapņi
"Cik cēla ir tava gaita tavās kurpēs, tu, valdnieka meita!" – izstādi ievada citāts no Zālamana Augstās dziesmas, skatītāja uztveri iegremdējot aizlaikos un ļaujot apzināties, ka kurpju dievinātājai Kerijai Bredšovai no seriāla Sekss un lielpilsēta vis nepieder pirmtiesības būt apsēstai ar kurpju iracionālo valdzinājumu. "Lai arī mēs nezinām, kāpēc, mēs visi mīlam kurpes," saka izstādes kuratore Helēna Pērsone, Viktorijas un Alberta muzeja Āzijas nodaļas Ķīnas tekstila speciāliste. 250 apavu pāru no visas zemeslodes viņa izkārtojusi trīs lielās tematiskās sadaļās – Pārvērtības, Statuss, Kārdināšana. Amplitūdā no īstā zeltā rotātām ēģiptiešu sandalēm (I gs. p. m. ē.) līdz šodienas slavenību iekārotajiem Kristiāna Lubutēna veidojumiem. Ekspozīcija sniedz pārliecinošu pārskatu par apavu attīstības un to valkāšanas paradumu vēsturi, uzlūkojot apavus kā objektus, kuros krustojas dizains, tēlniecība un inženierija. "Apavi ir viens no visvairāk runājošajiem apģērba aspektiem. Būdami skaisti, skulpturāli objekti, tie spilgti signalizē arī par dzimti, statusu, identitāti, gaumi un pat seksuālo piederību," saka kuratore Helēna Pērsone.
Krāšņajai un izzinošajai izstādei ir potenciāls uzrunāt visraibāko publiku. Vienīgais traucēklis ir tie paši jau minētie tūristi, kas pirms brīža tika aprakstīti kā māsas un brāļi, vienoti demokrātiskajās kedās. Patiesībā nākas izstāvēt vēl vienu rindu, lai piekļūtu pie vitrīnas un varētu pie katra apavu pāra izlasīt diezgan zemu novietotos aprakstus. Savā tempā pētīt vitrīnas gan īsti nav iespējams, jo rinda jau tevi pieklājīgi, bet pārliecinoši bīda tālāk. Burzma diemžēl ir nenovēršama šī lieliskā satura un vizuālā piedzīvojuma blakne. Tomēr to ir vērts pieciest, ja vien nav nopietnas klaustrofobiskas problēmas.
Vienā rindā – nezināmu amatnieku roku darbs un funkcionāli apavi līdzās pasaulslavenu dizaineru veidotiem futūristiski kosmiskiem siluetiem dažādām ekscentriskām, piemēram, Lēdijas Gāgas, pēdām. Ekspozīciju atklāj Pelnrušķītes kristāla kurpīte – kā viens no spilgtākajiem apavu fetišizācijas paraugiem folklorā. Ideja, ka apavos slēpjas burvju spēks, kas liek mums lidot ar septiņjūdžu ātrumu vai izskatīties daiļumdaiļi kā princesēm ballē, ko nu kurš kāro, turpinās arī modernajā folklorā, maksājot par kurpēm astronomiskas summas. Kā teicis dizainers Rožē Vivjē: "Varbūt sapņi kājās ir sākums īsto sapņu īstenošanai." Apskatāma Marijas Antuanetes "sapņu" kolekcija, karalienes Viktorijas, Maharadžas, Merilinas Monro, Džesikas Pārkeres, Kailijas Minogas un daudzu citu slavenību iecienītie apavi.
Ja runājam par augstākā papēža rekordu izstādē – tās vis nebūs Vivjenas Vestvudas platformenes, kas 1993. gadā Naomi Kempbelai modes skatē sagādāja slaveno kritienu (arī apskatāmas), vai Japānas augstākās klases geišu Oiran kurpes uz nieka 20 cm augstiem papēžiem, bet gan 28,5 cm augstie 1800. gadā darinātie ēģiptiešu vannas apavi no vilnas, inkrustēti ar čaumalām, lai neslīdētu.
Kolekcionāru defilē
Ekspozīcijas 2. stāvā atdots gods kolekcionāru pienesumam. Piemēram, britu dizainers Roberts Bruks sakrājis ap 800 pāriem Adidas botu. Kolekcija izseko slaveno sporta apavu dizaina un tehnoloģiskajām inovācijām laika gaitā. Skatāma arī bijušā Filipīnu prezidenta Ferdinanda Markosa kundzes Imeldas kurpju kolekcija un vēl kāda, kurā eksponēti apavi no 1914. līdz 1969. gadam.
Ekspozīciju papildina arī zīmīgu filmas kadru izlase, jo ne jau tikai Marlons Brando ar saviem krekliņiem ietekmējis modes vēsturi un skaistuma ideālus. Būs interesanti papētīt, kādās tieši kurpēs Džīns Kelijs filmā Dziesmiņa lietū lēkā pa peļķēm, kad ir tik laimīgs, tik laimīgs, cik vien var būt, kad ir iemīlējies un kājās – šikas kurpes.
Izstādes laikā notiks arī dažādi pavadošie pasākumi – modes dizaineru un teorētiķu lekcijas. Plašāk par programmu: www.vam.ac.uk
Izstāde Shoes: Pleasure and Pain/Kurpes. Bauda un sāpes
Viktorijas un Alberta muzejā
Līdz 2016. gada 31. janvārim