Attiecību teātra aizkulisēs

Šķiet, ka Latvijas sabiedrībai "šovu"(pēdiņās tāpēc, ka tas vārds patiesībā nozīmē rēvijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām) kultūra, bez kā mierīgi varētu iztikt, ir kaut kā mākslīgi uzkrauta(laikam centieni nopelnīt reklāmas pauzēs pie vainas) un sevišķi tāpēc, ka pašmāju "šovi" lielāko tiesu ir visai vāji atdarinājumi.

Psiholoģe turas tā neko. Patīk viņas profesionālie un korektie jautājumi. Arī valoda eleganta kā kleitas, kas katrā raidījumā ir cita. Vispār šovs kā anekdotē: "Vai tu gribi par to parunāt?" No sirds parunā vienīgi psiholoģe. Pārējie varoņi aizņemti ar lomas spēlēšanu nevis problēmas norunāšanu.

Nu tas gan ir tik stulbs sviests, ka kauns skatīties.Īpaši jāatzīmē pilnīgi zemu intelektu apveltītie dalībnieki.Kur tādus izrok?

Man liekas, ka ziņas, ko sniedz plašsaziņas līdzekļi par notikumiem valstī, vairumā ir tīrākais šokšovs - spļāviens ģīmī. Sarunu šoviņi kā šis, labākajā gadījumā izsauc vien greizu smīniņu.

Zemē nomests laiks un nauda. Ja jau laiž muļķi,i tas jādara uz visu banku. Krieviem bija "Okna" jeb "Logi". LNT varētu to nosaukt "Aknas". Tur vajadzīgs viens mačo - aktieris, kurš ieraksta laikā grābājas sievietēm gar kājām,divi dīvāni, pa vidu galds, kam finālā viena puse lec pāri un sit otru pusi. Kā tik tur nebija - studijā apčurātas vijoles, izbērti vectēva pelni, rakstnieki, kuri raksta romānus lasīšanai atejā, striptīzs, vecis, kurš ar slēpēm vālē no 9. stāva pa kāpnēm u.c. brīnumi. Lūk, tas ir šovs. Nevis šī tukšā muldēšana.:))