Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona
Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Ceļš uz nemākslu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

448 komentāri

nu ko
n
raksta autoram atliek tikai pakārties - ārprāc, šitādi jaunieši!
nedzejnieks
n
Avaram Eipuram pilnīga taisnība. To arī parāda še pazemoto un apvainoto diletantu hist''erija. Viens no tādiem "dzejniekiem" ir 50gadus "jaunais" pamuļķis Egils Dambis.
Mērija Popinsa
M
Vairākus gadus atpakaļ abi ar dēlu stāvējām un irgojāmies kādā lampu veikalā. Spriedām, par cik lielu piemaksu no pārdevēja puses būtu ar mieru brā (sienas lampu) ar plastmasas putniņiem, kuri tirinājās spoži "apzeltītu" vārpu galā, turēt savā dzīvoklī. Kastē. Kad jau bijām gandrīz līdz asarām, pienāca padzīvojis pāris, sajūsmā mirdzošām acīm, un nopirka 2 gab. ... Fabula? Ir prece, ir pircējs. Jautājums, manuprāt, ir,- kādēļ? Kādēļ ir šāda prece un šāds pircējs. Atkal, manuprāt, tādēļ, ka gaume, jebkurā jomā - literatūrā, mākslā, mūzikā, neiedzimst. Tā ir jākopj. Lai saprastu un iemīlētu operu, ir jāklausās klasiskā mūzika, lai izprastu, piem., Aijas Zariņas "smērējumus" vai jelko citu pēc jūgenda, ir jāzina un jāizprot mākslas vēsture, utt. Lai būtu vēlme/vilkme/nepieciešamība to darīt, šai, atļaušos to nosaukt par kultūrizglītību, jā, tai jāsākas iespējami agrā vecumā. Manam 2 gadīgajam mazdēlam mīļākais disks ir Andrea Bočelli "Vivere". Tā nenotiktu, ja viņam nebūtu iespējas šo disku dzirdēt. Ko gribu teikt? Mums trūkst kultūrizglītības tautā. Tāpat, kā neaptverama plaisa šķir bagātākos un nabagos, tas ir arī gara bagātības, gaumes, kultūras "patēriņa" ziņā. Manuprāt, būtu lieliski (šķiet gan, ka sapnis utopisks), ja mums būtu vienoti izstrādāta kultūrizglītības politika jau no bērnudārza vecuma. Ja šajā programmā cilvēka ētiskās kvalitātes ieņemtu galveno vietu un vispirms par tām vēstījumu bērns iegūtu no dabas, tautas kultūras mantojuma,tālāk, ļoti pārdomāti un pamatoti,- no Latvijas un pasaules dižgaru veikuma. Pie tam, visā kultūras spektrā. Nevar gribēt, lai cilvēks, kurš pat Staburaga bērnus nav izlasījis, sajūsminātos par Platona vai Aristoteļa tekstiem. Doma, tāpat kā ķermenis, ir jātrenē no mazākas slodzes uz lielāku. Tad šis cilvēks spēs gan sevi, gan jebkura cita autora veikumu novērtēt adekvātāk,- viņam būs pieejams kaut ierobežots, bet pasaules kultūras konteksts.
Gry
G
Terima kasih untuk grosirtaslaptop.com tas pesnaan saya polo homme 219 sudah sampai di tangan saya, Kualitas Tas Ok & Mewah, Harga yang jauh lebih murah & Pelayanan grosirtaslaptop.com OK, Sukses untuk grosirtaslaptop.com
Priscila
P
Huans : Ooo vecīt šitā ir nopietna tēma par Tautas konpectu , turpat pirms ~20 gadiem Ļauno/Labo laiku mijā notika viens zinātniski praktisks Foto pasākums veltīts Tautas konceptam piedalījās gan Foto dzīves stūrētāji gan atzīti un titulēti ART foto speci gan ārsti gan mākslinieki gan varas iestāžu pārstāvji , motīvs bij Noteikt robežas jaunajos sociāli ekonomiskajos apstākļos , pie reizes papētīt KAS NOTIEK vispār ar Publikas gaumi , Kopā piedalījās ~30 visai pieredzējuši dažādu žanru un jomu ļauži. Ap ko grozījās process , proces sevī ietvēra toreiz nekā nereglamentētu bet mūsdienās absolūti aizliegtu vienkārši Neētisku darbību , neatceros precīzi bet no kādiem ~10 Printeriem tika savāktas saucamās Atkritumu kastes tas viss sajaukts un uzlikts vienā kopējā kaudzē , tas viss tika sakārtots vienā lielā Ekspozīcijā kā to dara lomogrāfi pie sienas uz grīdas utt. Nu un Dalībnieki tad nu veica tā visa Apskati un vērtēšanu anonīma tautas Māksla tā teikt tika vērtēta. Te ir apzīmējušies vismaz vēl 2 kas toreiz piedalījās minētā pasākumā ,taka neļaus samelot Rezultāts bija LABAIS visiem bija ko teikt. Galā bija diskusija kuras verdiktu precīzi neatceros bet Kopumā bija tāds ka Publika LV 90 gadu sākumā ir Primitīva aprobežota , primitīvu iztēli un noslieci uz sadzīves erotiku un lomogrāfiju Mūsdienu interpretācijā Karsti konpectuālisma fani :) Finālā jautrība sita aukstu vilni , visa kaudze tika sadedzināta BET Vadlīnijas iezīmējās kas ir PLAŠU MAISU iecienītais stils Tas bija vēl tad kad Skolās kautko mācija un gluži nelasošu un neredzošu kā musdienās vēl nebija vairumā , bet tad jau dominēja Konceptuāla māksla , smieklīgi tas ka pēc pasākuma Daktere psihiatre uzrakstiņa savdabīgu savu skatījumu un uz redzēto , kas MŪSDIENĀS ļoti līdzinātos Koncepta izklāsta ko pievieno lieli mākslinieki , gan dvēseles pārdzīvojumi gan katarses gan grūta bērnība un saulainas atmiņas , lasīju rēcu:):) 0 0
paparaci
p
Nē, Eipura k-gam vispirms pašam vēl jāpamācās - pieklājību, iecietību, laipnību... - elementārāko attiecību kultūru. Lai veicas!
Rīmkale
R
Latvju Dainas, arī tās radīja tauta, ne dzejas meistari, ne atzīti autori, tagad tās ir mūsu Nacionālā bagātība. Eiropas Savienībā, iesniedzot CV, līdzās izglītībai var norādīt arī savas prasmes, ne tās, ko apstiprina iegūtais izglītības diploms, bet prasmes - iemaņas. Kāpēc daudzi autori izvēlas publicēties ar pseidonīmiem? Kāpēc dzejdaris/rīmkalis nevar publicēties? Gluži otrādi - šī sliktā dzeja taču ļauj izcelties profesionālajiem dzejniekiem! Tā nav konkurence... Profesionāls autors vienmēr būs augsts profesionālis savā jomā, tajā, ko dara, vienkāršais rīmkalis tāds paliks, kāds ir, bet, katrā ziņā, rīmkalim ir arī iespējas izaugsmei. Vēlme rakstīt, pati par sevi, nav slikta. Ja runājam par valodu - tagad apkārt ļoti daudzi runā gramatiski nepareizi, varbūt tam arī būtu jāpievērš uzmanība? Visas šīs nianses ir skatāmas kopā, nav atdalāmas. Skaidrs ir viens - amatieri dzeju ir rakstījuši un rakstīs, ir publicējušies un publicēsies. Tāpat, kā ir profesionālie teātri un amatierteātri. Hobija līmenī tas nav aizliedzams. Slikts rīmkalis ļauj izcelties labiem dzejniekiem.
vispār Rīmkalei
v
bet vai tad par ko citu ir runa? kā tad to lasītāju izglītos? vai tad ne bibliotēkas, skolas, kultūras iestādes, Rakstnieku Savienība (kaut vai Eipura personā), popularizējot labu literatūru un tomēr uzdrošinoties norādīt, kurai līdz tādai vēl būtu jāizaug? vai tad ne tā?
  • 2
  • 2
nepareizi > Rīmkale
n
Jūs kļūdāties. "Amatieri ir vienmēr rakstījuši un rakstīs" - tiktāl pareizi. "VIENMĒR publicējušies un publicēsies" - nepareizi. Amatieri pie īstas publicēšanās ir tikuši tikai mūsdienās. Par tautas dziesmām - tajos laikos, kad tās sacerēja, publicēties vispār nebija nekādu iespēju... Tās, kas ir izturējusās laika pārbaudi un nonākušas līdz mums, droši vien arī ir talantīgāko autoru radītas. Pārējās varbūt jau pirms gadsimtiem ir aizmirstas. P.S. Kāpēc daudzi autori publicējas ar pseidonīmiem? Tāpēc ka tā ir foršāk, smukāk un romantiskāk. Tāpēc, ka dzejnieki, mākslinieki u.c. visos laikos Eiropas kultūrā tā ir darījuši.
  • 2
  • 2
Rīmkale
R
Diemžēl, arī lasītājam ir jābūt izglītotam, lai atšķirtu labu dzeju no amatiera, kā rakstā vēl teikts - diletantu, radīta teksta. Varbūt vajag izglītot arī lasītājus? Reālā situācija ir tāda, kāda tā ir. Polemika neko neatrisinās, jo viss tāpat ir pašplūsmā aizgājis...
  • 0
  • 0
vispār
v
tas, ka daudzi runā gramatiski un stilistiski nepareizi, tieši izriet no rakstā minētās problēmas. no situācijas, kur netiek izvērtēts un kvalificēts, kura ir augstas kvalitātes literatūra, bet kura - tikai hobija līmenī. tautai ir pieejama jebkura literatūra, tā arī jābūt. diemžēl - sliktas kvalitātes tekstu ir nesalīdzināmi vairak, tajos arī bieži vien vērojama šīs vārgās gramatikas un stilistikas prasmes. lasītājs uzticas drukātajam vārdam un doma, ka tā ir skaisti, pareizi. neviens jau neaizliedz rakstīt. un arī Eipurs uz to neaicina. vienkārši ir jābūt pieejamiem autoritatīviem viedokļiem par kvalitāti, un oficiālās literatūru uzturošās un popularizējošās iestādēs tomēr vajadzētu kaut kādus kritērijus, pēc kuriem vadīties, lemjot, ko tajās godināt un slavināt, un ko tomēr atstāt draugu un domubiedru pulciņiem.
  • 2
  • 2
Svilpe
S
Tieksme uz attīstību? Ja viņš vēl aizvien neprot spēlēt gandrīz nevienu mūzikas instrumentu, neprot lasīt notis un, šķiet, negrasās arī to mācīties? Kā tad tā attīstība izpaužas? Un profesionāļu novērtējums? Profesionāļu vai savējo?
Svilpe
S
Šis bija zem stāsta par Mielavu, kaut kas nojuka.
  • 1
  • 0
now
n
māksla atspoguļo laikmetu.....
J. Liepiņš
J
Manuprāt, Vilis Seleckis savos komentāros ir perfekti izteicis civilizētu un inteliģentu viedokli. Mūsu sabiedrība kļūs civilizēta, kad cilvēki sapratīs, ka brīvība nav visatļautība, ka indivīda brīvība robežojas ar cita indivīda brīvības robežu. Raksta autoram tas šķiet nav saprotams.
to Real
t
Nav jābūt muļķim, tad neiebaros nekvalitatīvu produktu. Ar varu tak tos dzejolīšus nevienam nespiež lasīt.
  • 1
  • 5
Real
R
Tad, ja viens man iebaro nekvalitatīvu produktu - tā ir viņa brīvības robeža, savukārt mana brīvības robeža šajā gadījumā ir turēt muti, lai nepārkāptu viņa brīvības robežu! BRAVŌ, Liepiņ!
  • 5
  • 3
Inga Audere
I
Un atvainojos par dažām kļūdām iepriekšējā komentārā, pateicoties steigai. Kurš gribēs, sapratīs... :)
Inga Audere
I
Kas attiecas uz rakstu, neteikšu, ka tā autoru nesaprotu, sava daļa taisnības arī tajā ir, taču kritikas metodi neatbalstu, uzskatot, ka tā ir vāja un neefektīga, lai neteiktu vairāk, iepretī citām daudz efektīgākām. Pie kam atceros kādu labi zināmu patiesību, ka kritizējot citus, kritizētāja iekšējā būtība atklājas vislabāk. Tāpēc rakstu uztveru ar sapratni, kā vienkārši emocionālu (kam negadās...), ne konstruktīvu. Bez tam, ņemot vērā, ka autors ir izglītots un savā jomā labi pieredzējis cilvēks, šaubos, vai viņš nezinātu, ka visjūtīgāk uz šādu un līdzīgiem viedokļiem pārsvarā mēdz reaģēt salīdzinoši talantīgākie... Tad arī daudz labprātāk gribas ticēt, ka raksts ir tapis vienkārši emociju iespaidā, nevis ar mērķi - negodīga konkurence - lai nevienam pat prātā neienāktu publicēties (nu labi - izdot grāmatu...) bez konsultācijām, t.i., bez šī raksta autora vai kāda cita RS pārstāvja konsultācijām, līdztekus pastāvot citām, iespējam vēl demokrātiskākām (šī vārda labākajā nozīmē) literātu biedrībām un apvienībām, par kuru pašpietiekamību arī katrs izdarīs secinājumus pēc sevis, kāds pats, tādi secinājumi. Bet, par izvēli starp Aivara Eipura dzejoļiem vai šāda rakstiem, turpmēk izvēlos viņa dzejoļus, jo pēc manām domām, šo dāvanu autoram nevar atņemt… Cepuri nost! Paldies!
jautājums
j
Tas jau paliek smieklīgi. Internetā publicēt drīkst, rakstīt drīkst , tikai grāmatu, pat par savu naudu, izdot nedrīkst. Turklāt tehnoloģiju laikmetā, kad advancētais Ķīlis pat skolas bērnus taisās no grāmatām pārlikt uz planšetniekiem. Tas izskatās pēc fetišiem. Grāmata nevis kā pašvērtība, bet gan kā statusa apliecinājums. Kā personiskās vērtības apliecinājums. Tikai noteiktas cunftes piederīgajiem drīkst būt. Kā Ludviķis XIV noteica, ka augstus papēžus drīkst nēsāt tikai aristokrāti, bet sarkanus tikai monarhs. Un kas vēl būtu, ja nosaukumi būtu atstāti...Nopelniem bagātais, Tautas dzejnieks un kas tur vēl nē... Tad bail pat padomāt , kas par kašķi būtu. Veidenbaumam , vēl dzīvam, viņa dzejoļu grāmata gan netika nodriķēta. Viņa dzejoļi vispār tika publicēti periodikā tikai pēc viņa nāves. Laikabiedri to lasīja rokrakstos, ko pārrakstīja un nodeva tālāk. Kāds uzdrošināsies apgalvot, ka Veidenbaums nav dzejnieks? Ja dzeja ir talantīga, tad kā jebkurš talantīgs darbs, tas bliež pa acīm. Ar talantīgu darbu ir kā ar pornogrāfiju...Tu vienkārši atpazīsti, kad redzi. Tu vienkārši zini. Bez ekspertiem un kritiķiem. Turklāt katras lietas vertība ir lasītāja acīs. un cilvēki ir dažādi...Katram savs! Nezinu...Es nekad lāgā neuztvēru Mārtiņa Freimaņa tekstus, viņam dzīvam esot. Laikam traucēja viņa dziedāšanas maniere un intonācija, visi tie saldie ša lai lai, bet...tagad, kad vienkārši lasu tekstu...Traģiska dzeja pieklājīgā līmenī. Nezinu, vai Freimanis grāmatiņu par savu naudu izdeva vai kā... Bet kāda tam galu galā nozīme.
Inai V
I
Bija reiz tāda anekdote par kundzīti, kura zvanīja policijai un žēlojās, ka no viņas loga atklājoties neķītrs skats uz vīriešu pirti ielas otrā pusē. Policija atnāca, paskatījās un sacīja - bet tur tačuneko nevar redzēt. Bet kundzīte atteica: jā, bet jūs pakāpieties uz krēsla, pastiepieties pa labi, atbalstieties uz skapja, tad vēl drusku pakāpieties uz palodzes, un tad tik jūs redzēsiet, kas tur par neķītrībām!! Piedodiet, bet jums šoreiz ir līdzīga attieksme. Lai šie cilvēki rosās, kāpēc jums ir jāskrien viņus klausīties, lamāt un nonievāt? Arī viņiem ir tiesības būt un pastāvēt, pat tad, ja kādam tas nepatīk, tieši tāpat, kā arī jums ir tiesības būt un pastāvēt, lai gan arī jūs noteikti kādam ļoti nepatīkat.
  • 5
  • 3
Ina V. jautājumam
I
Muļķības! Neuzdrošinieties ierobežot manu brīvību, tā nebeidzas un nesākas manā dzīvoklī, lai kā jums tas nepatiktu. Cilvēks ir sabiedriska būtne. Es eju visur, kur gribu. Pantiņu kalēji darbojas plašā ģeogrāfijā, ne tikai savos saietos, kuros tiešām būtu viņu īstā vieta. Jums diletanti patīk un jūs respektējat viņu tiesības būt arī jūsu tuvumā, bet man nepatīk. Un es nebaidos no jūsu indīgajiem salidzinājumiem, jo citu argumentu jums nav. Un vēl man nav vienalga, kāda veidojas Latvijas sabiedrība lasīšanas iespaidā. Nu ko darīt - tā vienkārši ir. Jums droši vien uz visu to nospļauties. Es domāju, viedokļi pilnīgi skaidri, lai diskusiju vairs neturpinātu!
  • 8
  • 5
jautājums
j
Kundze, Jūsu brīvība beidzas pie Jūsu grāmatplaukta- ko Jums būs lasīt, pie Jūsu guļamistabas-ko Jums būs mīlēt, un pie Jūsu virtuves durvīm- ko Jums būs ēst. Visu pārējo grāmatplaukti, guļamistabas un virtuves nav Jūsu darīšana, ja tajās viss ir likuma ietvaros. Nu neejiet uz pantiņu kalēju saietiem! Kas Jums tur pazudis? Un viņi neies uz Jūsu smalkajiem pasācieniem. Un viss demokrātiski un civilizēti. Vispār LTV 1iet tāds ļoti trāpīgs britu seriāls Smalkais stils. Paskatieties...Jo Hiacinte ir Jūsu dvēseles māsa.
  • 3
  • 2
Ina V. jautājumam
I
Nepiekrītu! Orvelam nebija vienalga, un viņš nebija tolerants! Beidziet man berzt degunā klasiku! Tolerance pret stulbumu, neizglītotību un trulumu ir nososdāma, lai kādas kuram raisītos politiskas asociāsijas. Es domāju, ka šī tolerance pret muļķību to arī veicina. Man arī ir kkādas tiesības uz brīvību? Piem., uz gudriem un interesantiem laikabiedriem? Aiziet uz pasākumu un dzirdēt labu dzeju, nevis grafomānu un diletantu pantiņus par savu priekšniecību! Bet katrs jau izvēlas savu saudzīguma un prasīguma pakāpi pret aprobežotību. Var jau saldi smaidīt un māt ar galvu. Var jau...
  • 5
  • 2
jautājums
j
Kundze, Jūs tādu terminu sirdsapziņas brīvība esat dzirdējusi? ----------------------------------------- Zelta uzvedìbas likums ir savstarpēja iecietība, apzinoties, ka mēs visi nekad nedomāsim vienādi un katrs redzam Patiesību fragmentāri un no dažādiem skatpunktiem. Sirdsapziņa visiem nenozīmē vienu un to pašu. Tā gan ir labs padomdevējs indivīda rīcībai, taču šādas rīcības uzspiešana pārējiem būtu neciešama iejaukšanās katra cilvēka sirdsapziņas brīvībā. Mahatma Gandijs ------------------------------------------------------------------------------------ Ja kāds grib lasīt lētus kriminālromānus vai lubenes, vai fantasy bojevikus, tad tās ir viņa konstitucionālās cilvēktiesības un brīvības. Tieši tāpat kā skatīties Ugunsgrēku vai realitātes šovus, vai Jauno vilni Un Jūsu cīņa pret diletantismu SVEŠOS grāmatplauktos stingri velk uz autoritārisma un totalitārisma režīma pamatpostulātiem Kur sāk Saules pilsētas celt, tur bez koncentrācijas nometnēm neiztikt... Varbūt Orvelu palasiet. Ļoti augstas klases literatūra.
  • 6
  • 5
Ina V.
I
Bet ir tik daudz māju un ģimeņu, kuru plauktus pilda tieši šitas vājprāts, pieņemu, ka to viņi arī lasa, un viņu bērni aug ar šito grafomāniju un diletantismu, un tad izsitas un kļūst par kkādiem ierēdņiem vai kultministriem, un tad visis brīnās, no kurienes viņi tādi. Literatūra taču spēj veidot cilvēka apziņu, garu, dvēseli beigu beigās. Nē, diletantismam - NĒ. Nevar par sabiedrībā, publiskajā telpā palaistiem mākslas darbiem vai pretedentiem uz to statusu teikt- lai, uz mani tas neattiecas. Attiecas, jo arī es dzīvoju šai sabiedrībā, mani bērni, draugi, laikabiedri, un man nav vienalga, kāda literatūra ir šai telpā. Tas nekas, ka es tās šausmas nelasīšu.
  • 6
  • 3
jautājums
j
Jums kāds zem kalašņikova stobra liek ko lasīt? Jūs taču neapgalvosiet, ka nopērkat un izlasat visu, kas stāv grāmatnīcu plauktos? Un tur stāv daudz briesmīgākas lietas par šaubīgu dzeju....Tur plauktu plauktiem stāv tā sauktie sieviešu romāni ', kaudzes ar ezotērisko literatūru un kas tik vēl nē... Tas padomju laikos grāmatas bija deficīts, kad grāba , ko dabūja , kad grāmatbodes plauktā, ja nu vienīgi Brežņeva Mazā zeme un Ļeņina kopotie raksti stāvēja. Tagad grāmatas ir dārgas un cilvēki ļoti pārdomā, ko pirkt. Un iekāroto grāmatiņu ilgi apgroza rokās, īpaši tas attiecās uz dzeju. Un ja kāds ir izlēmis kādu grāmatu pirkt, tad neviens nav tiesīgs tur iejaukties. Ja dzejas grāmatu neviens nepirks, tad autors tiks sodīts ar savas naudas zaudēšanu. Un arī tad tas būs daudz nekaitīgāk nekā pie spekulācijām ar nekustamajiem īpašumiem. Bet cilvēks būs piepildījis savu sapni, vai varbūt ambīcijas, bet ļaunums sabiedrībai gan no tā nekāds nav nodarīts. Kad sīkos audzināt, tad radošums, kreativitāte, uzņēmība....Bet kā uzdrošinās , tā spārnus cērtam? Par Freimani....kā teicu...Katram savs!
  • 7
  • 1
Ina V.
I
Tev "bliež", tu redzi, bet vairums lasītāju domā, ka, ja ir grāmata, tad tā ir laba literatūra. Grāmata arī ir apliecinājums rakstnieka tapšanai. Tāpat kā izstāde māksliniekam. Runa nav par cunfti, bet par kaunu, kurš pārņem, lasot grāmatu. Runa jau nav tikai par dzeju. Vispār ļoti mazs procents no izdotā ir tiešām labs. Piemēram, arī Freimaņa dzeja man neliekas ne pieklājīga, ne laba. Bet mans vērtējums nav profesionāls, protams. Reiz jautāju J. Rozes apgāda darbiniecei, kāpēc viņa izdod Koelju. Atbilde bija, ka tas viņai dod iespēju izdot labu literatūru, jo Koelju pērk.
  • 4
  • 4
Ina V.
I
Nu, jūs ko, vispār? Lai katrs dara, ko grib? Lai dara, bet lai nebāžas grāmatās! kāpēc jāizdod NE-manta? Kāpēc visi šķendējas par slikti izvārītu putru vai slikti uzliktu asfaltu?Kāpēc muļķīgi, primitīvi un tukši pantiņi jāizdod grāmatā? Lai izpriecājas savu fanu pulciņā un kopā ar saviem pielūdzējiem! Mūsu pilsētā izdeva pilsētas dzejnieku grāmatu. Tā ir smieklīgākā un dumjākā grāmata, ko rādīt viesiem. Labi, es zinu, ka tas, ko rādu, ir anekdote. Bet tik daudzi šo izdevumu uztver nopietni, un ja nu starp viesiem gadās lit-ras garšas pazinējs un viņam visā nopietnībā kāds lepni rāda šo grāmatu? Jā, ko tad? Ar ģīmi dubļos? Vai tiešām jūs neuzticaties dzejniekiem ar vārdu? Vai kritiķiem? Tie taču visos laikos bijuši vētītāji!
st.
s
un vēl tas simptomātiskais teksts "pie profesionalitātes rādītājiem noteikti pieskaitāms tas, ka tu kaut vai par nelielu savas daiļrades daļu saņem atalgojumu honorāra veidā vai arī nelielu nodrošinājumu stipendiju veidā". aiz tā jau loģiski seko - ne tikai "kā man maksā, tā es dziedu", bet vēl "kas man maksā, tam es dziedu". tā tik turpini, eipur. lieli mākslinieki jau ir tie, kuri bučo dibenu sistēmai, lai tik labi samaksā. nauda jau mums ir galvenais rādītājs. citādi tak nebūs par ko tos mīkstos radziņus pirkt.
tam st.
t
Vecais, tu esi galīgi samīzies, ja, visu pasauli mācīdams, pats savu vārdu nevari atklāt. Laikam tas pats grafomāns vien būsi, dzīvo klasiķu nenovērtētais.
  • 2
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja