Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Divi tūkstoši eiro par dzejoli

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Belen
B
ne katra plastikāta karte ir vienlīdzīga ar citām kartēm.Visa erlotekn, maestro un citas nav tehniskā un praktiskā nozīmēa0kredītkartes vienkārši norēķinu kartes.Norēķiniem starptautiski citur kā vien bankomātos un iespējami (ja paveicas) veikalos šie plastikāti ārpus mītnes zemes nav derīgi.Izskatas tas ir tā pēc dizaina un ar nodomu.pārbaudīt vai konkrētā karte derīga norēķiniem internetā starptautiski (pēdējie 3 vārdi vienlaicīgi) vislabāk var pie paša bankas
Shreya
S
Hey Daniel,Yup I just checked the fine print very coslely and it does look like its a borderline case there so please people, go ahead and change the footer to HeatMap Ads Theme' or HeatMap Theme' if this is a concern for you. Thanks for the Heads up Daniel! The next version of HeatMap Theme will change this by default to make sure we stay on the straight and narrow
Esakki
E
Hi,I just installed your Dropdown Menu Widget plguin and I love it. I just have a question. I want to create a slide up or drop up menu in the footer. I don't need a sticky footer menu (that is always present even if you haven't scrolled down to the footer).I need a slide up or drop up menu that can be found only when my visitors scroll all the way down to the footer. Can this plguin do this? Or can it be customized to slide up or drop up?Thanks!
Nurudeen
N
"I recieved a bill of a31230 from Vodafone. Do they not have a duty of care to notfiy you when there is unusual spending on the account and you have gone over your free minutes." From: Ofcom to investigate unexpectedly high mobile bills
Margarēta
M
Nu, ja naudas ir mazāk, varbūt jāpadomā, kas ir svarīgāk un kas mazāk svarīgi. Varbūt nevajag šķiesties radošiem braucieniem un visādiem loti īpatnējiem projektiem. Palūkojoties KKF mājaslapā, rodas iespaids, ka kultūra vēl aizvien ir joma, kuru krīze nav skārusi, īpaši tas sakāms par literatūru. Man nav saprotams, kāpēc KKF finansējums ir jāpiešķir tādu darbu tulkošanai, par kuriem ir zināms, ka tie būs populāri, tos pirks un izdevniecības mīnusos nepaliks?
elizabete k.
e
tikko Delfos izlasīju par kordiriģentu cīņu par cilvēcīgu atalgojumu - pagaidām bijuši vien solījumi, bet Dziesmu svētki tuvojas - tur ir tikpat "ģeniāli" komentāri kā šeit - par "roku vicināšanu" tauta nemaksāšot, lai vicina no īsta darba brīvajā laikā. Rokpeļna apzīmējums par 'zooloģisku naidu pret kultūru" ir precīzs. Svaukārt šādu komentētāju un "domātāju" nosaukšana par barbariem, troļļiem un apdirsējiem ir ļoti, ļoti - pat ļoti saudzējoša
hm
h
tāpēc arī igauņiem viss notiek, ka valsts atbalsts kultūrai ir 7 (!!!) reizes lielās nekā Latvijā, lai gan Igaunija ir mazāka valsts nekā Latvija!
  • 0
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Nu tā jau ir - lai tik kultūras darbinieki lamājās. Kā saka - kamēr vēl spēka ir un kamēr vēl ir uz ko lamāties ... jo naudu jau vajag arī aktieriem un teātriem un dejotājiem un dzejotājiem. Lai nu, kā saka - lamājās un plēšās - cik nu varēs izplēst katrs. Lūk, man apgalvo, ka tikko slavētā Želves grāmata iznākusi vien 500 eksemplāros un savukārt jau pēdējos pāris gados jebkura dzejas grāmata iznākot 200 -300 eksemplāros. Interesanti, tas patiešām tā ir ? Un te visu laiku apskauž igauņus. Cik es zinu - igauņi nelamā kritizētājus, bet iet un dara. Par kino rakstīju. Mizišs patētiski saka, ka kinoveidotāji Latvijā nospiesti uz ceļiem. Tai pat laikā - igauņi priekš sava kino tērē Eiropas naudu , mūsējie to nav pat pieprasījuši. Nav sīkas vaļas tam. Toties viens otru apbalvo un slavē un vēl tautu nolamā.
  • 2
  • 2
Kamēr
K
cilvēks ir jauns, ir jāizmanto laiks, lai iegūtu ne tikai vienu specialitāti, bet pēc iespējas vairāk. Par T.Kreicbergu pozitīvais moments ir tajā, ka ar neatslābstošu darbu un piepūli viņš ir apliecinājis sevi vairākās jomās, arī valodas apguvē ļoti augstā līmenī. Ne katrs to var. Jo daudzpusīgāks, jo labāk, tā ir pieredze, tas ir redzesloks, kas arī literātam nāk tikai par labu. Prieks par Tomu. Bet par finansējumu kultūrai - nebija jau trekno gadu pieredze normāla. Tā prakse, ka finansējuma sasniegšana tika vairāk izveicīgajiem, kaut kādu bezjēdzīgu projektu plūsmai, kur nauda kustin kusa... Un tieši tas ir radījis arī diskusijās pretestību ne vienmēr godīgai naudas sadalei. Tā ir pieredze, kas tik vienkārši nepazūd, jo bija pietiekami arī netaisnīguma. Ne jau tikai Poļiščukas piemērs, ļaudis uzvārdus ir iegaumējuši. Un tieši kultūras piemērs bija ļoti sāpīgs, jo tas, ka kultūras ļaudis, ne visi, bet bija tādi - izmantoja elkoņus tikai savam labumam. Jā,ja par nozarēm- teātri atspērās vēl treknajā laikā, viņu stāvoklis uzlabojās, bet tas jau nenozīmē, ka viņi šobrīd izpratīs tos, kam ir smagāka situācija, viņi prasa atkal, raksta deklarācijas. Treknie gadi apliecināja arī negausīguma piemērus kultūrā gluži tāpat kā citās jomās, diemžēl. Ja iestādes vadītājs saņem savai iestādei finansējumu tāpēc, ka viņš pratis iekarot tā brīža kultūras ministra/es simpātijas, nav normāli. Finansējuma sadalei jābūt nopietnākiem kritērijiem, nevis viena vai otra ministra personīgām īpašībām. Ļīdzekļi jau nerodas no jauna, samainot ministrus. Kā vienu no neglītākajiem piemēriem jāmin Cesvaines skolas jumtu, kam uz 1. septembri nepietika līdzekļu, jo neatbilda pašvaldības vadītāja partijas piederībai.
skribents007
s
Literatūru vajag. Vajag,lai civēkiem būtu ko lasīt..Vai vajag tiražēt to literatūru,ko reālie ,aktīvie lasītāji nemaz tā nealkst lasīt? Būsim atklāti-ar visu lielo bļaušanu ,ka literatūrai ir grūti, lasītājiem ir darbi ,ko lasīt.. Ir! Tas,ka lielākā daļa nealkst lasīt valsts nemītīgi stutētos autorus-tā ir problēma. Loģisks būtu atbalsts,kurš palīdz autoram un darbam iet pasaulē,bet mums jau ir vislaiku sevi neatpelnoši autori. Tajā pašā laikā ir pelnoši. Varbūt atbalstam izvēlēti ne tie ,kuri būtu pelnījuši? Atceros, viena ārzemju rakstniece teica,ka pie viņiem uz valsts atbalstu var cerēt jaunie un iesācēji. Pārējiem pēc tā starta finansiālā grūdiena ar valsts naudu pašiem jācīnās. Varbūt arī Latvijā vajadzētu tāpat? lPalīdzēt sākt.,un tad-ja ir talants, pats turpinās. Ja ne-visi ,kuri grib rakstīt, nekad nebūs diži rakstnieki,visi ,kuri grib gleznot nebūs ne Rembranti,ne Purvīši, visi ,kuri grib komponēt, nekad nebūs Vivaldi vai Vītoli. Varbūt nevajag literātu sabiedrības vienai daļai aizmālēt sev acis pašslavinoties. Varbūt reāli paskatīties uz savu varēšanu. Gribēšana ir. Ar to vien nepietiek.
neliterāts
n
diemžēl....diemžēl...līdzko kāds, kāda grupa, kādas sfēras cilvēki Latvijā atļaujas pacelt galvu un protestēt, kā arī pieprasīt likumīgu, adekvātu samaksu par savu darbu, tā atrodas vesels bars kliedzēju un nolicēju, kuru devīze ir - "redz, citiem arī iet grūti, bet viņi neprasa...un jūs, bezkaunīgie skolotāji, literāti, ārsti, zemnieki, pensionāri, māmiņas...uttutjp...- iedāmājaties, ka jums vajag..." Tā vietā, lai celtos VIENOTI un cits citu atbalstītu, latvieši VIENMĒR norej viens otru, nevis atbalsta. TIEŠI TĀPĒC mums te nekas nesanāk un nesanāks. tieši tāpēc mūs jāj, slauc un pazemo ar uzspiestu nabadzību - zinot, ka melno darbiņu ( nolikt gribētājus pie vietas) padarīs PATI TAUTA. kad vienreiz cilvēki to sapratīs? kad spēs būt vienoti un nevis noriet, bet atbalstīt to, kas protestē. un celsies protestēt arī paši par savām interesēm. naudas nav valstij? ir! jautājums tikai -KĀ to izlieto? jo vairāk riesim, jo slimāki un nabagāki būsim visi. izņemot amatpersonas, kuri TURAS VIENOTI savā frontē - jo ir gudrāki ;)
skribents007
s
Neviens neplūkā. ja nav pamanīts, pret Eipuru attieksme vislabākā no visiem literātiem. ļaudis vienkārši cenšasizprast. Varbūt nav tā rakstniecībai domātā nauda jādala tik sīki,kad jau tirāžu dēļ vien skadrs-projekts ir bez ienesīguma. LAikā,kad izdod daudz ,arī latviešu autoru , bez atbalsta , tas liek domāt. Saprotu,ka dažām abam darbam, autoram,tīri matemātiski trīskāršojot tirāžu radīsies vienkārši nevienam nevajadzīga makulatūra.varbūt tad vairāk strādāt gatavo darbu atbalsta,lai tas,kas var un prot tiek izdots kaut cik normālā tirāžā un kļūst zināms sabiedrībā kā autors. Ar 300-500 eksempāru tirāžām nestrādā pat tie,kas izdod paši savas grāmatas. Šādi apjomi tirāžās ir tikai ķeksīša dēļ-tādi autori ir, tiek izdoti. Viss. Reaālas atdeves literatūrai-nekādas.tad nu nākas autorēm joņot pa dzelteno žurnālu slejām,lai taiuta zinātu-ši kundze ir rakstniece!
0
0
Diezgan skumji - bars anonīmu mietpilsoņu plūkā autoru, kas atļāvies izteikt savu subjektīvo viedokli.
0
0
Jūs esat arī troļļi. Nesaprotu, kur jums atrodas laiks un enerģijas te dubļos vārtīties un trollēt. Būtu aizgājuši uz veikalu, nopirkuši kādu grāmatu un izlasījuši - tad varbūt nebūtu te jāžēlojas. Uzziņai:
  • 0
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Es tik vēl brīnos. Ir taču Rakstnieku Savienība, visādas radošās savienības. Vai tad tur tauta, sabiedrība traucēja kārtot jautājumus ? Un vēl mans iespaids, ir ka lai nu ko pārmet literātiem, bet ne jau to, ka viņi sakārtotu savas pensiju lietas, sociālās garantijas , izdotu savus žurnālus utt. Mans iespaids ir,ka viņi gaida , ka sabiedrība to izdarīs vinu vietā , ka pateicību par radošumu. Bet tā taču nav. Sabiedrībai pašai ir izdzīvošanas jautājumi.
  • 4
  • 1
Ar darba devējiem
A
draud, bet, kā ir būt par darba ņēmēju, nav jausmas.
  • 2
  • 0
Skaisle Jātaļniece
S
Par anonomitāti pārmest nevajag. Langai un Kolmanim mēs esam troļli un barbari, Naumanim - apdirsēji, savukārt Ikstena visu laiku draud ar darba devējiem. Kurš gan ies no laba prāta tam ļauties ? Par konkrēto autoru - pirmā doma man bija privāta - uzrakstīt, ka tas ir neprāts pirms pērkoņiem un zibeņiem četras reizes lekt Lielupē. Sirdstrieka, apsaldētas nieres un urīnceļi jau pirmās vainas, ko var tā dabūt, bet ir vēl citi riski. Bet tad padomāju - nu ko es , tik izlamās mani un tāpat visus nenosargāt. Tā kā 0 , tu spried vairāk kā subjektīvi. Bet skumji paliek. Tur es piekrītu. Jo nu jau pusgads būs apkārt, bet nekas nav mainījies - pensiju lietas rakstniekiem nekārtojās, algu un tirāžu lietas, apmaksas un tautas mīlas lietas - viss turpat kur bijis - nekas nav ne mainījies, ne izkustējies.
  • 4
  • 1
Aivars Eipurs
A
Lasiet ar izpratni. Tas bija tikai 1 reizi tā. Tas tikai tāpēc, ka uzvarēju. Tur daudzi dzejnieki piedalījās un viņiem nekādu vidējo mēneša algu Jūs neizrēķināsiet. Ne katrreiz uzvarētājs saņem naudu. Reiz piedalījos Kristīgās dzejas konkursā, kurā piedalījās 30 profesionāli dzejnieki, ap 100 cilvēku, kuri savas lūgšanas raksta stabiņos un vēl ap 100 jauniešu - tādas 3 kategorijas. Uzvarējām abi ar Jāni Baltvilku. Balvā bija humānā palīdzība - tukšas klades un dzeltens krekliņš, kurā tērpies, vēlāk Norvēģijā lasīju zemenes, no 6 rītā līdz 2 dienā,,uz cēļgaliem, neatlliecot muguru,arī pa lielu lietu, bez čurāšanas un pauzēm. Nevienu dzejioli šajā skaistajā zemē neuzrakstīju, jo strādāju citu darbu. Trīs vasaras.
skribents007
s
Es sapratu,ka itie 2000 nav reguārs ienākums, un nav visiem. Tas itr normāli ,ka visiem netiek.Neviens taču neapgalvos,ka katrs,kurš uzraksta dzejoli,noteikti ir talants. Arī lielajiem talantiem,ja būsim godīgi-no pat desmit krājumiem atmiņā tautai palikuši 10-20.Tas ir normāli . Katrā krājumā būs normāla kvalitāte un 2-5 ļoti labi dzejoļi ar pretenziju uz talantu.Tie 2-5 veidos priekšsttu par autoru paaudzēs. Bet! Pārējie arī turēja profesionālisma latiņu, to nenolaižot. Šodien šķiet,ka katrs burts ,kas uzrakstīts, autora prāt ir derīgs publikācijai. Var runāt par periodikas nepieciešamību,bet tad varbūt lai rakstnieku LAtvju Tekstu veidotājiem uzdod pa pakaļu, lai veido tā,ka žurnāla tirāža aug ar katru numuru. lai pasūta potenciālie lasītāji..pasūtītāju audzēšana ir vislabākais auditorijas paplašināšanas veids. Es savus numurus laižu apkārt lasīšanai. Diemžēl esošais žurnāls neaicina ieteikt citiem vēl un vēl. Ar saturu jāpiepilda. Pats esmu savulaik veidojis izdevumus,lasījis. VAr labi redzēt to,kurā ik vietiņa tiek izmantota,kur teikt ir vairāk kā vietas,kur ievietot. Latvju Teksti veido priekšstatu- -ar darbu 'izmētāšan' pa pustukšām lapām tiek izdarīts nepatīkams darbs algas saņemšaniai- kaut kā zipildītas paredzētās numura lapas.Bet tā ir 'vienīgā vieta,kur popularizēt literatūru! TAd darbs jācenšas paveikt izcili!
  • 4
  • 2
J.Vādons
J
var tomēr apskaust tos pašus igauņus, kuriem ir normāls periodikas klāsts. kas nozīmē, ka rakstniekiem ir iespējas regulāri publicēties - esejas, kritikas utt. savukārt, tas nozīmē reālu un regulāru ienākumu. turklāt katram izdevumam ir redakcija, kurā arī var nopelnīt. lūk, šāds papilddarbs noteikti būtu labs, jo tas ir tiešā veidā saistīts ar pamadarbības jomu: raktniecību. bet Latvijā situācija ir traka. dzejas publikācija Latvju Tekstos jāgaida gandrīz gadu. kritikas publicēšanai KD - arī gara rinda. tas nav ne normāli, ne labi, ne radošo vidi attīstoši.
  • 9
  • 1
nuja
n
un skribents & Co par to berzē rokas. sak, lai dara kārtīgu darbu, nevis vāvuļo. pa daļai mākslinieki paši vainīgi - izsenis pieradinājuši tautu pie domas, ka māksliniekam jau maizi nevajag, ka grūtības un trūkums rada labu augsni radošajam skarbumam. muļķības. tam jāpieliek punkts. mākslinieka darbs ir ļoti vērtīgs. un ne jau minimālās iztikas cenā!
  • 2
  • 1
ihaha
i
1. Latvijaa autora honoraars par jebkuru graamatu ir nozheelojams! Pelhnhu savaac izdevnieciibas. 2. Normaali buutu katraa aviizee – literaaraa lappuse, kur drukaatu slapjus dzejolhus, staastus. 3. Un normaali buutu, ka iznaak periodisks izdevums, kur autoriem drukaat savus dzejolhus, staastus, romaanu fragmentus.
lūk
l
tieši tā
  • 0
  • 0
Aivars Eipurs
A
Grāmatu laida klajā izdevniecība "Preses nams", kura sen vairs neeksistē.Es nesaņēmu nevienu procentu no pārdotā. Mana grāmata uzvarēja Preses nama, Rakstnieku Savienības un vēlāk bēdīgi slavenā Kultūras Fonda (nejaukt ar,Kultūrkapitāla fondu) kopīgi rīkotajā konkursā, kurš notika tikai, ja nemaldos, 3 gadus. Tas bija otrais konkursa gads. Saņēmu prēmijā 2000 latu, kas ir mans lielākais tāda apmēra vienreizējais atalgojums manu 9 grāmatu vēsturē - tas bija par trīs gadu darbu. Es šo ziņu saņēmu dienā, kad nogāzās Dvīņu torņi ASV.
skribent
s
kā ar aritmētiku? 2000 Ls dalot uz 3 gadiem - kādi 200 ls mēnesī? domāt, ka katru gadu var uzcept pa dzejas grāmatai - kārtējā aprobežotība. paskatieties, cik plāna ir Transtremera grāmata - toties ir Nobela prēmija. tā kā ne jau kvantitāte mākslā ir svarīga. bet te tiešām ir bezjēdzīgi diksutēt. skribents & Co tikai maļ vienu un to pašu. par to izpirkšanu jau sāk kļūt garlaicīgi lasīt. šobrīd pirktākā "vienkāršā" literatūra - pēc 100 gadiem tās grāmatiņas neviens pat neatcerēsies, ne tikai nelasīs. bet šāds viedoklis nepārsteidz. pops daudziem patīk. leijerkastnieki, tak rimstieties. sen jau ir skaidrs jūsu viedoklis, ka rakstnieks ir nekas, ka viņam jāstrādā citos darbos un vienīgā mākslas mēraukla ir tās pieprasījums. tiktpat garlaicīgi ir atkārtot, ka tā ir dīvaina un sekla izpratne. vien jāsarūgtina jūs - nu nerakstīs rakstnieki pēc jūsu pasūtījuma.
  • 3
  • 2
skribents007
s
2000latu ,ja grāmata iznāk reizi gadā- tas ir ap 180-200 latu mēnesī. Reāls atalgojums,kuru saņem daudzi Latvijā strādājošie. Tā,spriežot pēc darba sludinājumu piedāvājumiem ir vidējā tipiskā alga Latvijā.Tas ir normāli. varētu vairāk? Varētu. Tad vajag lielākas tirāžas,vairāk lasītāju. Varbūt- vairāk un biežāk jāiznāk jaunām grāmatām. Psiholoģiski ķīselis sākās ar to, kad brīvestības laikiem sākoties literāti nodomāja- taisām tik augšā vēl pāris žurnālus par literatūru.,kaut dārzībai augot, arī mūsu mājāpalika viens pat 'Karogs". . Kad izdevniecības, negribot uzrādīt sava darba reālos rezultātus, sāka neuzrādīt tirāžas. Tagad izvērtēt darba un autora popularitāti tīri matemātiski ir neiespējami. ne velti ir sācies tas cirks ar literātu savstarpēji glaimojošo vārdu spēli, saucot viens otru par "ģeniāliem'," izciliem",, "brīnišķīgiem". Situācijā, kad šie paši "izcilie , ģeniālie, brīnišķīgie" saka, ka viņus neizdod,nelasa, šādi epiteti izskatās 'vismaz nevietā, ja ne smieklīgi. Aicināt rakstniekus veidot savu izdevniecību- nav vērts. Būsim atklāti- cik ir un tas tādu darbu,kuri varētu pelnīt bez valsts liela atbalsta? Kad radīsies izcili darbi,kuriem izdevniecības ieliks gan izdošanas gadu, gan tirāžas lielumu ,lak konkurenti nodreb,redzot-izdevniecībai ir AUTORS! ja tādi radīsies, mums būs literatūra, kura nav jāiemāna ar visādu pabalstu un atbalstu palīdzību kā vecs sviests.i
  • 4
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
ja Jūs nesaņēmāt nevienu procentu no pārdotā, tad pameklējiet un pārlasiet konkursa noteikumus, kuros droši vien bija teikts [varbūt ar maziem burtiņiem lapas lejasmalā], ka konkursa uzvarētājs saņems 2000 latu plus Preses Nams izdos viņa grāmatu. Un tie 2000 lati tika ierēķināti grāmatas izdošanas izdevumu tāmē. Un, ja parasti izdevniecība autoram par pirmo metienu izmaksā plus mīnus 20%, tad - tālāk parēķiniet pats. Ko es ar to gribu teikt? - 1) to, ka Jums saņēmāt vismaz divreiz, ja ne trīsreiz vairāk nekā es par 3 gadu darbu; 2) to, ka rakstniekiem jāņem savs radošais liktenis savās rokās. Un tad, ja valsts kaut ko piešķir vai kultūrkapitālfonds vai Lauku Avīze vai kāds privāts mecenāts sarīko kādu konkursu, kurā izdodas uzvarēt, - to visu uzskatīt par patīkamu pārsteigumu!
  • 5
  • 1
Aivars Eipurs
A
Atceros, cik vērtīga man šķita grāmata, kas krievu valodā Padomju Savienībā bija izdota tikai 5000 vai 3000 mazā metienā.Motivācija to iegūt strauji auga.Man tādu ir vairāki desmiti. Par dzejas tirāžām mūsdienu Latvijā. Tā svārstās no 300 līdz 2000 eksemplāriem, biežāk tuvāk pirmajam skaitlim. Mans dzejoļu krājums "Es pagāju" 2001. gadā - 2000 eksemplāru. Ziedoņa Kopoto rakstu 13.sējums ap to pašu laiku -1000 eksemplāru. Ko Jums tas dod? Daudz dažādu citu apstākļu. Samainiet Dombrovski un Bērziņu ar kādu diktatoru un viņa režīmu, un būs vajadzīgi gan jauni Vācieši, gan dzejnieki politieslodzītie. Šobrīd mani vairāk traucē izdošanas gada nenorādīšana. Kad jautāju, man kāda ieinteresēta persona deva jocīgu atbildi. Kurš šobrīd pirkšot grāmatu, ja ieraudzīšot, ka tā iznākusi pagājušajā gadā.Savādi, vai ne? Nav taču kā veca avīze.
nīgrais
n
Kopotiem rakstiem noietu stipri samazina tas vienkāršais fakts,ka daudziem ir pilni plaukti ar kopoto rakstu autoru atsevišķo darbu izdevumiem, nu kam man vēlvienreiz tas pats? Un plauktā nav vairs vietas...
  • 1
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
(ir tā kā neērti, ka Jūs ar savu īsto vārdu, bet es ar segvārdu, bet - neņemiet ļaunā.) Labi. Jums izdeva 2000 eksemplārus pirms 11 gadiem. Cik maksāja grāmata un kādu procentu Jūs saņēmāt autorhonorārā? 15%, 20%, 25% no pārdošanas cenas? Kaut kur jau bija līdzīga diskusija - te Dienā vai Satori, kur ieminējos, ka dramaturgi ir nodibinājuši paši savu teātri. Kāpēc tad šajos kapitālisma apstākļos rakstnieki un dzejnieki nevarētu sanākt kopā un nodibināt SAVU IZDEVNIECĪBU?
  • 4
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja