Pasaules operfestivālu grands – vasaras prestižākais mūzikas pasākums Zalcburgā – ne reizi vien šokējis publiku ar rekordiem, taču šogad būs sasniegts rekordu apogejs. Festivāls pirmo reizi ilgs pusotru mēnesi (19. jūlijs – 1. septembris), pirmo reizi tajā tiks izrādīts divarpus simti (!) muzikālteatrālu priekšnesumu, ierasto trīs četru operpremjeru vietā – septiņi jauniestudējumi – viss šis furors ļoti piestāv ambiciozajam Zalcburgas saimniekam intendantam Aleksandram Pereiram, kurš cita starpā kolekcionē luksusšķirņu izjādes zirgus miljonu vērtībā, piešķirot tiem operu varoņu vārdus – tīrsugas ērzelis Tanheizers vai ķēve Norma taču skan tik cēli! Pereiras elegantie žesti ir cienīgas atvadas, pirms šis operas erudīts pārceļas direktorēt leģendāro Milānas La Scala.
Taču Pereiras nopelni nav tikai estētiskās ekstravagances, ar kurām iepriecināt pagalam konservatīvo publikas segmentu – briljantiem apkarinātos senilos miljonārus. Pereiru ciena par viņa patiesi apbrīnojamo prasmi "izsist naudu" no Nestle, Audi, Siemens, Rolex un citām superbagātām globālajām ražotnēm (Zalcburgas festivāla budžets ir analogs visai mūsu valsts piešķirtajai gada naudai Latvijas kultūrā). Piemēram, intendanta aktuālākais nopelns ir izaicinošais projekts Ouverture spirituelle – garīgās mūzikas šedevri, kuros piedalās ne tikai pasaules izcilākie muzikālie kolektīvi un to līderi – Zubins Mehta, Mariss Jansons, Lorīns Māzels, Rikardo Muti, Antonio Papāno, Saimons Retls, Nikolauss Arnonkūrs un jaunais diriģents dievs Gustavo Dudamels ar savu ģeniālo projektu – muzikāli ārkārtīgi apdāvināto venecuēliešu jauniešu/bērnu orķestri El Sistema, bet arī garīdznieki – šoreiz budistu mūki, kuri kopīgi ar Maestro Arnonkūru darbosies Haidna Pasaules radīšanā. Vai Pereira budismā saredz cilvēces glābšanos, paliks mīkla. Garīgās atklāsmes caur mūziku un izcila bērnu muzikālā izglītošanas sistēma – lūk, Pereiras izaicinošais know-how, kam nu ar Zalcburgas konservatīvismu sakari mazi.
Zalcburgā dziedās arī mūsējā Inga Kalna (Mocarta operā Lucio Silla), bet galvenie varoņi, protams, būs gaviļnieki antipodi – Vāgners (Nirnbergas meistardziedoņi, Rienci) un Verdi (Falstafs, Dons Karloss, Žanna d’Arka, Nabuko). Lieki teikt, ka uz Mocarta, Verdi un Vāgnera operu izrādēm biļetes pazuda jau aprīlī, neraugoties uz pasakaino 200 latu cenu.
Protams, Latvijai godu un iemeslu lepnumam dara fakts, ka Zalcburgas operas sektora atklāšanas gods ir režisoram Alvim Hermanim, kurš kopā ar erudīto modernās opermūzikas interpretu diriģentu Ingo Mecmaheru iestudējis sera Harisona Bērtvisla (Birtwistle) operu Gevains/ Gawain (1991) – leģendu par vienu no karaļa Artūra Apaļā galda bruņiniekiem, kuru izrādē dziedās izcilais baritons Kristofers Maltmens – Zalcburgas absolūtais mīlulis kopš 2007. gadā te uzvestā Dona Žuana. Taču tas, ko Hermanis sacerējis uz jātniekskolas platformāta skatuves, neizskatās pēc pasaciņas. Kā atzīst pats režisors – sanācis hommage Jozefam Boisam. Tātad – vērienīga urbānā katastrofa vai varbūt nakts pirms apokalipses grandiozas gleznas, instalācijas un skaņu formās? Jāredz!