Grāmatu ņirboņa

Nevēlējos neparakstīties. Tā vienkārši sanāca. Augšējais komentārs ir no manis.

Ja, bet mūs kā publiku makten uzbudina, kāpēc A.E. noliedz ka ir narkologs ar stāšu..., nu nav tur ko kaunēties,- nav jau proktologs ! Cīnīties ar zaļā pūķa nogāztajiem atraugām pieskābušos bunkuros ir varoņeposa iedzīvināsana praksē, meit.

Bet pēc tam nāca augšāmcelšanās, kāpēc to izlaidi? Ja vēli man nāvi, tad daļēji oponēšu: "Ja jau nu pomiraķ, to s muzikoj!" Mana piezīme irglīša,turklāt lasāma abām mūsu kopējās telpas minoritātēm.

Agrāk teica tā:"Pēc muldēšanas nāk miršana".....

Arī agrāktā ir palaiduši mutes, BET vienu esmu izmantojis aizlūzušās gultas kājas vietā, vienu kā miega zāles bez ieņemšanas,vienu lasīšanai nenoskārtā vajadzībā, trīs eglītes dekorēšanai, vienu- starojošāko, lapmiņas vietā, bet ļoti daudzas goda vietā, lai arī līdzās ir kopoti raksti ( K. S. "Es visam komplektam izurbies cauri un no visa man gribas vemt"- sabiezinājums un ekstravagance). Rūpalu aizsardzības biedrība izdevuse likumu- kas nespēj neko citu,lai nodarbojas ar reklāmu! Par marodieriem atkal Im. Ziedonis uzsaukumu zīmējis: Tad- ne par matu nepalīdziet! Un kara laukus netaisiet! (-) Lūdz Dievu, drīz lai gailis dzied! P. S. Vai Pruvers arī ir dzejnieks vai Brūvers? Un Eipurs skaitīja, vai no galvas? Es neko nedarīšu, tikai nopirkšu,būs labi?

Atšķirība starp lasītājiem un rakstītājiem, diemžēl nav tik izcila,kā varētu padomāt. Rakstītāji parasti izceļas ar to, ka veiklāk daudznozīmīgāk braukā pa vārdiem. To surogātterminu "viennozīmīgs"no latviešu valodas vajadzētu izskaust,mēs esam līdz šim iztikušu bez šī vārda,jo patiesi nesaskatu nevienu procesu/ parādību,kuru varētu klasificēt kā viennozīmīgu. Kas ir tas būtiskais un svarīgais? Varbūt tas, kas, piemēram, sakņojas mūsu kultūrā, tad,ko vajadzētu pārņemt no citu pieredzes, jo bagātina, varbūt tas, kas pārstāv daudzu intereses,ne viena iedomāto,lai gan arī tas nav absolūti, ja pajautātu, kas ir daudzu interesēs, iznāktu, ka lētais,ātri paveicamais, ātri,maksas veidā, iegrūžams savā kabatā. Problēma, manprāt, rodas tad, kad visapkārt ir bezgaldaudz blefots, melots, runāts puspatiesībās. Tad nāk viens, kurš saka taisnību/ savu dziļāko pārliecību, ko ar sirdi un asinīm nesājis un sastopas ar to, ka viņam netic. Jo neticēšana kļuvusi par mūsu neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Ja mākslinieks/ rakstnieks operē ar, viņa prāt, izgudriem kalamburiem, vai viņš vispār ir mākslinieks vai šarlatāns? Kā pārbaudīsim? Burvju loks. Kad atgriezīsies goda prāts, sirdsapziņa, savstarpēja cieņa un atbildība loks nepazudīs, bet tomēr būs skaidri redzams, kur ir pārrāvumi,kur ir nedalāms veselums. Pārāk daudz netalantīgu šeftmaņu, nav nemaz jātaisa aptauja,lai zinātu, ka VIDUVĒJĪBAS ar savu izmanību pašlaik soļo priekšgalā. Pie mums. Tāpēc talanti mūk uz ārzemēm, kur darbs tiek novērtēts pēc būtības, šeit iemaldoties kā ciemiņi. A. Nelsons, K. Opalais, E. Siliņš, I. Kalna, M. Rebeka, E. Garanča, M.Kovaļevska... Tie gan visi ir mūziķi, bet tas arī ir rādītājs,šeit var plosīties pārpalikumi. Literatūrā būtu tas pats, tulkotāji jau atradīsies, lai tik būtu paši literāti. Lai visiem veicas! Izkļūt no demagoģijas, kas valda šai iekārtojumā un interneta vietnēs.

Vienīgā problēma, ka patiesība nav nekas viennozīmīgs. Būtiskais un svarīgais - kuri ir tie, kuri noteiks , kas ir tas būtiskais un svarīgais. Vai tiešām neredziet to milzīgo atšķirību starp lasītājiem un rakstītājiem ?

Būtu labi, ja šeit ( pagaidām) vairs neatskanētu frāze par anonīmajiem komentētājiem, ja uzraksti savu vārdu, tad nākošie anonīmiķi, aiz kuriem skaidri jaušami arī viņu vārdi, šeit izsaka savas savas mēslīgās dvēseles, rakstot personiski adresētus apvainojumus,kā likums, bez motivācijas. Ja Savādajam ir vēl kādi jautājumi, pārskatiet blogus, tur atradīsit gan rakstu autoriem, gan komentētājiem veltītas , izmeklēti ļaunas piezīmes. Tādēļ Ziemsvētku laikā aicinu mazliet atkāpties no savādā, izkropļotā, zemiskā un vismaz tiekties pie izpausmēm, kas nebūtu atrautas/būtu daudzmaz sakarā ar elementārām ētiskām likumībām. Cerēsim, ka aizvien mazumā ies interneta vietņu "štata" biedri-iznīcinātāji, kā arī iedvesmosies un aktivizēsies ļaudis, kam patiesi ir kas būtisks un svarīgs mums visiem pasakāms, no tukšuma komplikācijās sirgstošiem varētu atpūsties.

Ir diagnostiņi,kuriem nav svešas ne padomju iekārtas mantojums, ne dažādu režīmu specializācijas būtība. Pēc kāda dzīvnieka varētu izskatītie viņi,lai neaizvainotu zvēru pasauli? Blaumanim 150: Vai, brāl, kā tu esi pārvērties!

Jauki,ka iedvēsme iegriezusies, ne jau velti Krūze raksta, ka cilvēks cilvēkam nelaimē palīdz, nesaprazdams,ka cepiena uzbudinājums saistīts ar citām kāda nekāda Lielā darbībām. Riktīga mistika, aplomba vai!? Kā saka, laba daudz nevajag, pusspaņņa, tad jau pietiek. Paldies, paldies, ak,cik jauki zemē manā, kur vēl otru tādu rod,pāri kalnam pretī panāk bērzi tāšu zābakos. Un rūķīšiem atkal tāšu micītes, arī baltas. Un atkal tukšsun kluss ir klajumā...Stulbie komentatori tādi,kaut zinu,ka arī viņu sirdīs šonakt balta roze zied.

Nevar būt, ka radusies konkurence "Venēcijas tirgotājam", viņš taču bij ebr-rrējs, bet Vēnecijas narkologs ( pagaidām rakstu bez ķepiņām, jo varbūt,ka tieku nests cauri). Par svaigo ziņu ( zvēri pie mana naža, saviem pautiem, ka nav jau iepelējusi)dāvinu Tev ebreju anekdotu: Nonācis ellē, Rabinovičs tūdaļ tiek uz pannas,kliedz,lamājas, jo iepriekšējo reizi bijuši- ardobiedrības ceļazīme, vīns un sievietes. Un te nu viņam saka: Nejauciet tūrismu ar migrāciju! Šogad pie eglītes jau nu negaudošu kaut kādu banālu kupleju: Es skaistu rozīt zinu", bet skaidri un gaiši "Iedzersim pa glāzei,kamēr jauni mēs!" Nu, tad priekā- par jums visiem, kas manā vēderā!

Skaidrs, A.e. ir strādajis ne tikaipar narkologu, bet par narkologu Irtalija, un brīnos kapēc vecais zens pie visām šitām zilzeķu un planpakausu gramatelēm nav pieminējis savējo vēl neizdoto autobiogrāfisko lugu "Venēcijas narkologs"

Alkolonizators, asistentors, ašpletizators, atrezmulators, dublikators, Neviens amats netiek lamāts.

Kādēļ aizskart Bizantiju un lopu kopējus, ja te darīšana ar sīkajiem ačiem?

Tie kas strādā ar dzērājiem, jau kopš 7. gadsimta ,Bizantijas cēzara Hērakliona laikiem ,saucās "Lopkopji".

Piedod,cienījamais,bet kā citādāk saucas cilvēks,kas strādājis pie dzērāju ārstēšanas Jelgavas slimnīcā.

Nezināju,ka god. literāts bijis narkologs, nu esmu radis izskaidrojumu viņa pievēršanos rakstu galiem, kā arī apzinājis,kāpēc konsultējošais speciālists darbojas ne tikai savā kabinetā, bet arī mīnuso Dienas sniegotos laukos.