Vardarbīgajiem uzbrukumiem, ko Jaungada vakarā nācās piedzīvot lielam skaitam Ķelnes un vairāku citu Eiropas pilsētu sieviešu, būs tālejošas sekas. Šobrīd vēl grūti saprast, kas īsti šajās pilsētās noticis, jo sākotnējās ziņas liecina, ka uzbrukumi nebija iereibušu vīriešu pūļa impulsīva ārdīšanās, bet plānota rīcība. Ja uzbrukumi bija plānoti, tad droši vien ar tiem Vācijas vai Somijas imigranti gribēja kaut ko nodemonstrēt. Ko tieši – šobrīd var tikai minēt. Tās varētu būt dusmas, nicinājums, pazemojums, galu galā vilšanās, ka dzīve Eiropā nav izrādījusies tāda, kādu viņi bija iedomājušies, vai ka eiropieši ir gatavi viņiem piešķirt pabalstus, bet netaisās viņus uztvert kā līdzvērtīgus, droši vien arī sievietes.
Šādi uzbrukumi būtībā ir terora forma. Terora mērķis ir radīt bailes, un vāciešos, kā arī eiropiešos kopumā bailes ir modušās. Terorisms bieži vien ir vājāko pretošanās līdzeklis, bet šajā gadījumā vardarbība nevar būt efektīva pretestība, jo grūti iedomāties, kā šādā veidā varētu piespiest eiropiešus izturēties pret imigrantiem labāk. Tā ka ieguvums ir tikai gandarījums no iedomātā pretinieka pazemošanas. Visticamāk, sava nozīme ir arī nespējai saprast sabiedrību, kurā šie cilvēki ir nokļuvuši, kā arī nespējai palūkoties uz imigrācijas un bēgļu situāciju no "iedzimtā" eiropieša skatpunkta. Rezultātā par šo nesaprašanu imigrantiem tiks izsniegts kolektīvs rēķins.
Tomēr pārsteidzīgi secinājumi no eiropiešu puses arī būtu kļūda. No tā, kas notika Ķelnē, neizriet, ka Eiropai vai Latvijai nevajag uzņemt bēgļus. Protams, ja mēs primitīvi iedomājamies, teiksim, latviešu ciemu, kurā uzrodas igaunis, viegli iztēloties, kā saglabāt latviešu ciema latviskumu – igaunis jāpadzen, un ciems atgriežas latviskajā idillē. Tomēr reālā situācija ir daudz sarežģītāka. Iedomāsimies, ko tas nozīmētu, ja mēs nolemtu nevienu sīriešu bēgli Latvijā neielaist. Pirmkārt, visi mēģinājumi izveidot pretimigrantu cietokšņus parāda, ka pilnībā novērst nelegālo imigrāciju nav iespējams. Vai tiem, kas iekļuvuši Latvijā nelegāli, atļaut šeit dzīvot? Ja ne, tad kā mūsu vidū atpazīt nelegālos imigrantus? Vai ļausim, lai policija pārbauda jebkuru aizdomīgu (tumšādainu) cilvēku? Nosūdzēsim aizdomīgus kaimiņus varas iestādēm? Vai tas nozīmē, ka, piemēram, arābu izcelsmes Latvijas, Zviedrijas, Francijas vai Lielbritānijas pilsonim Latvijā jebkurā mirklī jābūt gatavam pierādīt savu pilsonību, bet pārējiem ne? Diez vai Lielbritānijas pilsoņi būs par šādu sistēmu sajūsmā.
Vai mēs ignorēsim kaimiņvalstu protestus? Varētu brutāli izlikt visus bēgļus un nelegālos imigrantus ārpus Latvijas robežām, bet tas nozīmētu pastāvīgu vardarbību. Vai līdzcietība ir gļēvuma pazīme? Ja Vācija mums lūgs solidarizēties, vai mēs vienkārši atteiksim? To var darīt, bet, visticamāk, par to būs jāmaksā. Vai no bēgļiem brīva Latvija ir jebkādas cenas vērta? Piemēram, vai tā ir Eiropas Savienības vērta? Bēgļu krīzi varētu mēģināt mazināt, okupējot Sīriju. Vai tas ir OK, ja latviešu kareivji iet bojā, lai tur ieviestu Latvijai izdevīgu režīmu? Diemžēl kompleksas problēmas prasa kompleksus, nevis primitīvus risinājumus.