Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs
Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Kā iznirst latvieši

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

107 komentāri

Svilpe
S
Pirms turpināt šo diskusiju, lūdzu, nosauciet man kaut vai 3 klasikas zelta fonda darbus, kuri ir tapuši ar valsts finansējumu. Jebkuros laikos. Sokrāts? Dikenss? Markess? Ficdžeralds? Mūsu pašu brāļi Kaudzītes? Tas, ko gribēju teikt, skan apmēram tā: es daru to, ko daru, tāpēc, ka citādi nevaru. Ja rodas jautājums par to, vai kādu ārēju iemeslu dēļ vispār vajag /nevajag rakstīt/gleznot/tulkot, tad ir skaidrs, ka nevajag. Es savu darbu cenšos darīt, cik labi vien spēju, un noteikti nestrādāju tikai šauram savējo lokam. Ja es šo darbu darīšu labi, mani novērtēs - arī finansiāli. Ja nepratīšu - iespējams, man būs jāpārvērtē tas, vai atrodos savā vietā. Ar to, ko daru, es nepelnu daudz, taču tā apziņa, ka daru to, kas man sagādā patiesu prieku, kā arī brīvība un neatkarība nav aizstājama ne ar ko citu. Protams, es priecātos, ja man maksātu vairāk, taču es labi apzinos, ka mani šobrīd ierobežo manas dzimšanas vietas teritorija un manas dzimtās valodas lietotāju skaits. Man ir vairākas iespējas: 1) strādāt tik ģeniāli, lai mani darbi kļūtu pazīstami arī ārpus Latvijas robežām; 2) par darba valodu izvēlēties, piemēram, angļu vai ķīniešu; 3) nelēkt augstāk par savu, piedodiet, ***; 4) darīt kaut ko citu. Apmēram tā.
J.Vādons
J
manuprāt, šajā viedoklī ir vismaz dažas problēmātiskas lietas. pirmkārt, diez vai fakts, ka Mocarts radīja ģeniālas lietas nabadzībā, nozīmē, ka tas ir attieksmes modelis, pie kura jāturas, kas jākultivē un jāslavē - sak, sen zināms, ka dižais top tikai ciešanās un pazemojumos. tomēr varētu pieļaut, ka cilvēce tās organizētajā izpausmē - kā sabiedrība, kā nācija ar noteiktu pamatvērtību kopumu - tomēr nedaudz attīstās un kāpj augšup. otrkārt, šis stereotips kultivē nākamo - ka māksliniekam jau radīšanai neko nevajag vai pat - ka tas "kaut kas" (nauda, sociāls statuss kā noteiktas profgesijas stāvoklim utt.) traucētu radošajam procesam. lai gan drīzāk tur spiežas cauri kopējais uzstādījums uz to, ka mums ir viena sabiedrības, kas par darbu saņem samaksu un soc.garantijas, un tad kaut kur aizmirstās palienēs ganās literāti, kuriem atšķirībā no citu profesiju pārstāvjiem vispirms ir jārada kaut kas ģeniāls un - ieteicams - jānomirst, un tad varēs bīdīt cildenas runas par spalvas mēistaru devumu tautas gara bagāžai. rakstnieki jau drīkst rakstīt un darīt, tikai lai neiedomājas uz kaut ko pretendēt par šo darbu kā darbu! jo - nevar taču zināt, vai kādam tas vispār patiks un kas tur vispār būs. sanāk, ka mēs spējam saskatīt vērtību tikai retrospektīvi vai arī tikai tajā, kas attiecīgajā brīdī ģenerē acīmredzamu, materiālu labumu vai izraisa masu sajūsmu. visam citam tiek atvēlēta krēslas zona. un - sak, paši vien par sevi atbildīgi un paši vien vainīgi, ka tik netālredzīgi izvēlējušies šo arodu un neatbilst tiem iepriekšējiem nosacījumiem. treškārt, nevienā mūsu literāta rakstā neizlasīju šaubas par to, vai vajag/nevajag rakstīt/gleznot/tulkot. manuprāt, tieši no stingrās pārliecības, ka vajag, ir cēlusies šī diskusija. bet tīksmīgam samiernieciskumam, ka rakstnieki Latvijā taču vienmēr bijuši un būs bez-statusa radītāji (bet ja kāds kaut ko saņēma, tas tas - post-padomju aizspriedums!), nav nekāda objektīva iemesla. pasaules prakse rāda, ka var būt arī citādi.
  • 0
  • 0
Gaismai
G
Runājošo akmeņu laikā un to stāstos slaidi plūda miljoni. Projekti pēc projektiem tukšoja kopējo budžetu. Igaunija tā netērēja. Kāpēc tagad atsaukties uz Igaunijas budžetu? Viņi saprātīgi sataupīja, tagad viņiem ir no kā atsperties. Aizgāja KF māja Jūrmalā, vai kāds no rakstniekiem par to runāja? Vairākkārt J.Lūsēns intervijās ir sacījis, ka kultūrai Latvijā liela nauda iztērēta. Un tā jau var tērēt vēl un vēl.
Vārds
V
Sabiedrības sirdsapziņa šajos godaprāta un profesionalitātes deficīta apstākļos ir galīgi sadilusi.
  • 0
  • 0
Gaisma
G
Labi -tā bija, patiešām. Katrs plēsa cik varēja. Tomēr ... arī šodienas situācijā man pietrūkst mūsu inteliģences kā sabiedrības sirdsapziņas, cēlā gara, skaidro ideālu, kļūdu , pārpratumu, nelaimju utt. , paudējas. Man pietrūkst inteliģences, ja gribiet, konkrēti literātu līdzdalība šodienas sabiedrības dzīvē, dalīšanās ar savu tautu priekos un bēdās , cīņās un uzvarās un sakāvēs. Man tie gudrinieki vairāk šķiet tādi pašapmierināti snobi, kurus tauta jau nesaprot un viņiem jau to nemaz arī nevajag. Tā žēlabaini man rakstās - atkal. Ka man būtu tā gudrība pateikt , precīzi pateikt , ko mēs - nerakstnieki, gaidām un gribam no rakstniekiem ...
  • 1
  • 0
Aivars Eipurs
A
Man kaut ko tagad izsaka Jūsu vārds un uzvārds, Sanita Nemme. Jūs nosaucāt savu vārdu, un tas ir manas cieņas pret Jums sākums..
Gaisma-latviešu rakstniekiem
G
Aivar, man ir vismaz trīs vārda un uzvārda māsas. Tāpēc man tā cieņa manam vārdam un uzvārdam ir mazāk nozīmīga, kā mans viedoklis.
  • 2
  • 0
Gaisma-latviešu rakstniekiem
G
Vai Tev kaut ko izsaka vārds un uzvārds Sanita Nemme ?
Gaismai
G
Daudz būtiskāk ir tas, ko Jūs pateicāt. Paldies.
  • 1
  • 0
Kristīne Ulberga
K
Paldies par atklātību. Tagad izsaka.
  • 0
  • 0
Gaisma-latviešu rakstniekiem
G
Jauki, ka Tev arī ir viedoklis , Kristīne. Manis pēc sauc mani kaut vai par elles bufetnieci - tas nemaina manas domas par šodienas latviešu rakstniekiem.
čekistam
č
šaut no slēpņa - tas ir gudri, ka bail!
  • 0
  • 0
A bet
A
A.Kļimovičs Personiskajā Latvijā saka, es baidījos garām palaist iespēju, baidījos nokavēt un palikt vien ar savu īso padomu pasaulē... Es vienkārši gribēju sasiet paaudžu galus, kamēr vecā paaudze vēl aizsniedzama. Jūs jau neklausāties, ko Jums saka, Jūs pat nemanāt, ka nosaucat cienījamus ļaudis par atpalikušiem, par pagātnes cilvēkiem. Jūs pieņemat tikai sev izdevīgo viedokli, citu Jums nevajag.
  • 0
  • 0
kristīnei umbergai
k
Kādēļ tāds jautājums ČEKAS stilā. Vidoklis ir viedoklis tāpat kā dzejolis ir dzejolis un skaņdarbs ir skaņdarbs. Snobiem un aprobežotajiem svarīgākais ir zināt - savējais vai ne savējais, nezināmais, tātad nekontrolējams, varbūt saduļķos pīļdīķi. Varbūt saviešiem derīgi ir zināt arī nesasīrupotus viedokļus.
  • 5
  • 0
kristīne ulberga
k
A bet nevēlēšanās atklāt savu vārdu un uzvārdu ir, vai ne?
  • 0
  • 3
Gaisma-latviešu rakstniekiem
G
Esmu par to , lai jūs sakārtotu savus sociālo garantiju jautājumus,lai jums labi maksātu, lai jūs mīlētu un cienītu. Un tomēr ... šobrīd es gribu jautāt - par ko , lai jūs mīl, par ko lai jums maksā ? Par to, ka ne reizi , neviens nav atbalstījis streikojošos skolotājus ? Ka visi kā traki kauca līdzi demakovai, kad tā kārtoja vietējai celtnieku mafijai izdevīgo gaismas pils celtniecību ? Kad iedzīvotāju protestos , piketos nevienu no jums tur ne dzirdēju , ne redzēju ? Piemēram,kad cilvēki protestēja pret Neo apcietināšanu , tad viens vienīgs Gundars Godiņš izmisušu un skumju seju tajā noskatījās. Kur bija pārējie ? Ja ne ar savu klātbūtni, tad ar saviem vārdiem ? Jums grūti un slikti ? Ikstena pasauli piecreiz apbraukājusi un piecus romānus par savas kājstarpes piedzīvojumiem uzrakstījusi. Tas man ir vajadzīgs ? Pašpasludinātais latviešu prozas flagmaņkuģis ... Repše raksta, ka pirms Latvijas valsts dibināšanas bija latviešu Atmoda. Zini - Repše , pirms tam bija zemnieki, kas asinssviedriem pelnīja naudu , lai bērnus - nākamos Atmodas radītājus skolotu. Un tev nav kauns uz mūžseniem nopelniem atsaukties ? Vai Ābele - vai tiešām rakstnieks var būt tik aprobežots un tā jūsmot par grieķu trulo nevēlēšanos saprast, ka labklājībai ir sava cena , arī godīguma un nodokļu maksāšanas cena ? Vispār - dāmas un kungi , attopieties , paskatieties uz sevi spogulī , izlasiet vēlreiz savus un savu kolēģu darbus un tad sāksim diskutēt.
redzeslokā
r
Ļoti precīzs vērtējums. Jūs neesat vienīgā "tumsoņa", kā te raksta Kristīne Ulberga (vārs ar mazo burtu neliecina gan par sevišķu gaišumu) zinu vēl daudzus. Piekrītu rakstītajam un piebilstu, ka nomācoši daudz publicēts par Jūsu aprakstītajām dižvietu sajūtām, šoviskajiem piedzīvojumiem ar ento prinču apjūsmu un snobiski, augstprātīgas padižošanās par kaut kur pasaules apskrējienā redzēto. Šķiet, ka viņuprāt izdzīvot un pārdzīvot mūsu tautas eksistences problēmas un politiskās, tautai naidīgās batālijas, ir pārāk piezemēta, prasta un dižgariem necienīga nodarbe. Diemžēl, O. Vācieša, V. Belševicas vairs nav.
  • 4
  • 0
Vienkārši inteliģents cilvēks
V
Ļoti labs komentārs. Diemžēl šodienas rakstnieku vairākums ir tālu stāvoši no tā, ko sauc par Talantu, Drosmi, Gudrību. Piedodiet, ja varat!
  • 5
  • 0
kristīne ulberga
k
Atvainojos, taču Jūs esat tumsoņa, un Jūsu vecāki ir tumsoņas, ja tādu bērnu uzaudzinājuši un arī Jūsu bērni būs tumsoņas. Ne jau tāpēc, ka iestājaties pret Kultūru rakstniecības formā, bet gan tāpēc, ka meklējat iemeslu, kāpēc cilvēkiem vienam otrs jāmīl un jāatbaltsa. Dēļ tādiem kā Jūs, Latvija pasper vienu soli uz priekšu, bet divus atpakaļ - žults ir traki slidena. Vēlu Jums veseļoties!
  • 0
  • 1
Vita
V
Esmu liela lasītāja. Bet - pie lasīšanas tieku tikai tik cik iedod draugi ,vai paņemu bibliotēkā. Tagad Tornītis un CB ir slēgtas, pārlasu vecos krājumus. Man piemēram, aug parāds par apkuri. Esmu paņēmusi aizbildniecībā bērnu, kuram uzrodās viena veselības problēma pēc otras, visu samaksāt es nespēju, bet valsts iestādes man atbild - likums man neparedz palīdzību , jo dzīvošanai vēl paliek 172 ls. Un tas ir tiesa - var izdzīvot par tādu naudu, bet nevar apmaksāt medicīnu - un nesakiet ka tā ir bezmaksas mūsu valstī. Esmu ar mieru kaut intīmklubā piestrādāt - bet neņem , godavārds, visur pilns. Nezinu kur likties, ko darīt.
Bet
B
rakstnieka uzdevums - ar savu rakstīto tekstu - stiprināt valstij piederīgos, nevis visu laiku likt sabiedrībai dzīvot kloākas atmosfērā, ko uzbur šīs paaudzes latvju rakstnieki. Inga Ābele, vai Jūsu teksti ir stiprinājuši nācijas valstiskuma apziņu, lepnumu par savu valsti un tautu?
Ingai Ā
I
Ko darīt ar popkultūras un varas valodu, ja to ir bezjēdzīgi graut? Tajā nepiedalīties pašiem. Literātu gozēšanās glancētajos žurnālos, tā taču arī ir Jūsu vizītkarte. Taisnība GR, ka dialogu vajag, un vajadzēja priecāties, ka J.Liepiņš ar savu viedokli ienāca šeit un pateica savu domu. Nevajadzēja viņu uzreiz apklusināt, apvainot. Tik ilgi ir klusēts, pozitīvisma kampaņas nav aizgājušas, tas ir mūsu atmiņā. Vai tad J.Siliņa piedalīšanās Gods kalpot Rīgai nav mēģinājums tajā pašā virzienā? Un O.Rubenis, un I.Teterovskis? Kultūrai nepietiek naudas, bet Jāņi Daugavmalā laikam ir ļoti vilinoši. Un nav jau tā, ka tikai pa vieglo, prieks, kā ļaudis nobalsoja par kg kultūras. Gribas ko ļoti fundamentālu, tadu kā K.Padega izstāde un grāmata, kā Divas puses, kā Personiskā Latvija.
Griekija
G
Par Griekiju esi nosavusi galigi garam. Ta ir ja aizbrauc , ka turists un pasniedz rozaina gaisma arvalstis. Un tad vietejiem te Latvija liekas, ka mes esam suda brali, bet tur ara - tur gan ir labi. Inga, no 5 dienu turisma viedokla, tu nevari salidzinat dzivosanas realitati. Vismaz gudras meitenes ta nedaritu. Griekija ir smagi nosedusies - un tas viss ir tikai tapec, ka vini viens otru ir gatavi apest vakarinas, apzagt. Palasi griekijas vesturi pedejos 200 gadus. Kaut vai pec otra pasaules kara - ka ir veidijusies musdienu Griekija. Un nevis pasakas par Afroditem, Zeviem un Pegaziem. Iedzivotaja 12 gadus
J.Vādons
J
viena no lielajām problēmām mūsu valstī, ka lietas tiek darīt, neredzot kopainu. lai gan būtu jāredz kopaina, jānosaka mērķis un tad - jādara. bet pie mums dara un tad jau manīs, kas sanāks. valsts kultūrpolitikas rezultāts vistiešākajā mērā ir radies, neizprotot patieso kultūras lomu un devumu sabiedriskajos [izaugsmes] procesos. vēl viens iemesls – kropla izpratne par „atmaksāšanās” jēdzienu un pārmērīgi iztapīga to virzienu celšana saulītē, kuriem tam doti labāki priekšnosacījumi. literatūra nekad nebūt tikpat viegli manifestējama un izrādāma kā koncerts vai izrāde. un ja mēs neredzam klātbūtni kultūras procesos (radītāja vai patērētāja lomā) kā neatņemamu cilvēka/personības šķautni, tad mūsu valstij uzplaukumu nepieredzēt arī t.s. pelnošajās nozarēs. jo šajā zemē ir nepieciešami apstākļi, kurā izaug gudras un spilgtas personības. ja valsts to saprastu, līdzekļi kultūrai, tostarp literatūrai un tās radīšanas/lasīšanas nodrošināšanai, netiktu taupīti. jo tas atmaksājas un atmaksāsies ar uzviju. to neredz un nesaprot tikai aklais. un tas arī ir tikai bezkultūras patosa rezultāts. arī bibliotēku faktors ir ļoti nozīmīgs. joprojām uzskatu, ka Nac.bibliotēkas jaunais projekts ir laikmetam pilnīgi neatbilstošs. maksimāli ātri un kvalitatīvi bija jāstrādā resursu digitalizācijas jomā, lai man viss un jebkurā laikā, jebkuras valodas grāmata būtu pieejama elektroniski (arī piem., par samaksu). bija maksimāli ātri jāglābj grāmatas, kas iznīkst slikto apstākļu dēļ. jānodrošina bibliotēku darbs ne tikai darba dienās 9-17, maksimāli ērta resursu pieejamība reģionos utt. tas stiklotais monstrs (kura uzturēšanas izmaksas arī būs ko vērtas!) pats par sevi kultūrai nedos pilnīgi neko. drīzāk – dažiem ļoti izdevīgs ilgtermiņa biznesa projekts... par mūžīgo strīdu, kāda māksla sabiedrībai vajadzīga, pat nav jēgas izteikties. vienmēr būs tie, kas nīgri errosies par „nesaprotamo” un „augstprātīgo” mākslu, kas „vajadzīga tikai pašiem radītājiem”. bet no tā nemainās patiesība, ka vezums tomēr kustās uz priekšu. Ābele raxta, Langa arī. un daudzi citi. daži jaunie (Balode, Ostups, Viguls) – arī pavisam cerīgas un nozīmīgas lietas saka. un gan jau pēc gadiem arī par šiem darbiem teiks – sak, toreiz gan rakstīja! savukārt, ja neviens vairs nerakstīs un centīgi kasīsies „maizes” darbos, tad noteikti jauni Gadu gredzeni netaps. bet literatūras turēšana pamesla lomā noteikti prasa dumpi. Dziesmu svētku koncertā par 4 dziesmu ciklu komponistam – 6000 Ls honorārs. bet par grāmatas saņemšanu tas var būt pat precīzas 0 lielumā. un ne jau graši ir jāizdīc. ir jāpaceļ balss par nozīmīgo. jo literāts noteikti nav mazāk nozīmīgs kā veiksmīgs biznesmenis. varbūt pat - tieši otrādi...
Gundega Repše
G
Kaismīgie komentāri rāda, ka esam pie dzīvības, bet katrs ielasām otrā tikai un vienīgi sevi. Ja viens mēģina runāt par būtību, otrs izlasīs savtīgas intereses, ja trešs grib tikt galā ar pagātnes kupri, ceturtais viņam pārmetīs, ka rīt tāpēc nebūs saules. Temperatūra uzrāda problēmas svarīgumu, kas bijusi neaktuāla sabiedrībai līdz īstu nepatikšanu brīdim. Kolīdz referenduma histērija, kolīdz kāds izspīlē integrāciju un kaimiņa mīlēšanuu - kur rakstnieki?! - brēc katrs, kam nav slinkums. Rakstnieki, kuri neuzskata dzelteno preses telpu par sevi cienīgu savus uzskatus ir varējuši paust arvien dozētāk. Lūk, rezultāts, - komentāru vietne ir vienīgā vieta, kur publiski apmainīties domām. Stilistikas, protams, atšķiras. Manuprāt, ir krietni liels jautājumu loks par rakstnieku atbildību un aktivitātēm 20 gadu laikā, kas būtu savā starpā godīgi un ieinteresēti izrunājums, bet, tā kā nav vietas, kur to darīt, un Rakstnieku savienība ir butaforija, kas tērē mazus, bet pilnīgi bezjēdzīgus līdzekļus imitējot kādu kolektīvu esamību, Cilvēki vienojas stihiskās domubiedru grupās. Šī iniciatīva ( Langas inspirētais Saeimas apmeklējums) nav ubagu gājiens pēc riecientiņa, bet dumpis pret to, ka mēs esam laika liecinieki netaisnības leģitimizācijai. Latviešu literatūra vēsturiski bija pirms valsts! Tā valsti darīja iespējamu! Ir neizturami šādas aksiomas izrunāt kā piepešas atklāsmes! Ja šodien literatūra tiek lādēta, ka nav pildījusi valsts funkcijas, mums ir visas tiesības pašai valstij to pastāstīt. Cik nepārvērtējami svarīga ir nacionālā literatūra. Un rosīgiem radošuma ierēdņiem nodot sveicienus no Raiņa, Aspazijas, Akuratera, Skalbes, Brigaderes, desmitiem citu - kuri vēl agrāk aizietu no dzīves, nekā tas sanāca, ja būtu dzirdējuši, ka viņi dzīvo radošai industrijai, nevis dvēselei. Ingai un Sorokinam saku, ka neviena cilvēka domas neatceļ jautājumus un problēmas. Punktu liek tikai nāve.
Ieva Struka
I
Nu ja, Ilze Akmentiņa, Jums taisnība. Un tieši tāpēc jau tas valsts finansējums literatūrai ir vajadzīgs. Gan lai darbi taptu iepirkti bibliotēkās, gan lai to cena veikalu plauktos būtu samērīga, gan lai tie taptu izdoti, gan lai tie tiktu sarakstīti. Atalgojums literātam ir vajadzīgs ne tikai viņa dzīvokļu rēķina apmaksai (arī tai), bet arī tam, lai viņš varētu nopirkt kolēģu darbus un iepazīties ar to, kas notiek citās mākslas jomās. Radošā procesa nodrošinājums ir saistīts ar naudu, un daudzi darbi paliek neuzrakstīti, ja to potenciālie autori pelna dienišķo iztiku ar citiem darbiem.
žurka, īstenībā Ilze Akmentiņa
ž
es arī esmu par to, lai valsts finansētu rakstniekus. lai gan man liekas, ka šobrīd lielāks atbalsts ir vajadzīgs lasītājiem. vēl daži gadi ar šādu attieksmi un nebūs vairs lasošu latviešu. Gaismaspili varēs lietot citām , ekonomiski pamatotākām vajadzībām. es, kā lasītājs, gribētu, lai latviešu autora romāns nemaksā 10 Ls, kas ir pāri mana un daudzu latviešu budžeta iespējām. lai ik mēnesi iznāktu žurnāli ""Grāmata", "Avots" un, lai šādi žurnāli būtu arī bērniem un pusaudžiem, kuriem tagad jāpārtiek no samērā subkultūrīgajām "ilustrētajām zinātnēm un vēsturēm". lai latviešu valodā būtu vēl kāds raidījums, kā "Ielas garumā", kas parastam cilvēkam draudzīgā un saprotamā valodā stāsta par kultūras faktiem mums apkārt. nebūs lasīšanu veicinošas vides, nebūs lasītāju ... un , atvainojiet par banalitāti, bez lasītāja, autors ne tikai būs miris, tas vienkāŗši nepiedzims. :(
Māris Bērziņš
M
Grāmatas cenas arī ir sāpīga tēma. Kultūras pasākumu biļetēm nav PVN, bet grāmatām nez kādēļ ir. Turklāt veikala uzcenojums dažkārt grāmatas cenu pat dubulto. Uz teātri, vai koncertu divatā aiziet vienmēr iznāk dārgāk. Taču jāiet, dzīvu izrādi, vai koncertu bibliotēkā nepaņemsi. Grāmata gan tur tāda pati kā veikalā. Nu, ja vien bibliotēkai ir bijusi nauda par ko nopirkt.
  • 2
  • 0
Ilze Akmentiņa
I
Gadsimtiem ilgi??? nu vairāk par kādiem 150 latviešu literatūrai nekādi nesanāk...
  • 0
  • 0
Latviešu žurkai
L
Latvieši arvien ir bijuši lasītāji, kā gan būtu radusies un pastāvējusi gadsimtiem ilgi latviešu literatūra. Patreizējais personību un morāles standartu trūkums, marģinālu situāciju aprakstīšana, snobiska izteiskme un piezemētu ideālu atainojums mazina interesi lasīt. Cerams, ka finansējuma piešķīrums visu labos.
  • 0
  • 0
Inga Ā
I
Iesaku nopirkt un izlasīt žurnāla Ogoņok 30. janvāra numuru, kur ir intervija ar Vladimiru Sorokinu par literatūras, varas, TV valodu – tā gan skar Krieviju, bet tēma tieši par to, par ko šeit diskutējam. Daži citāti: "Ja iepriekšējo socreālisma un klasikas valodu varēja mēģināt graut un graušanas procesā radās attīroša enerģija, tad mūsdienu popkultūras un varas valoda ir tik ārkārtīgi prasta, ka to vienkārši nav jēgas graut." "Mūsdienu realitāti kaut kā vairs negribas aprakstīt. Provinciālas groteskas un pašparodijas koncentrācija Putina Krievijā ir tāda, ka tā pati par sevi jau it kā ir literatūra. Kamdēļ to vēl aprakstīt? Pietiek paskatīties ziņas... Starp citu, pievērsiet uzmanību, ka visi mēģinājumi aprakstīt mūsdienu realitāti pa tiešo skarbā prozas valodā ir neveiksmīgi. Vajadzīgs īpašs skatījums, īpaša valoda." "PSRS – tas ir milža - cilvēkēdāja līķis, kurš nav apglabāts. Ja salīdzinām ar pēckara Vāciju, tad, protams, tur Rietumi palīdzēja izrakt kapu un sagāzt iekšā visu nacistisko pagātni. Bet pie mums Jeļcina valdīšanas laikos līķi apbēra ar zāģu skaidām un pateica, ka pats sapūs, bet mums jāiet tālāk. Pēc tam izrādījās, ka miroņa metastāzes saindējušas mūsu tagadni. Un mēs nevaram tikt tālāk, kaut kā apiet. Tu gribi labiekārtot mājokli, pērc ziedus, sievai kleitu, torti, bet kaktā guļ smerdelis. Dari, ko gribi, smaka pa visu māju." "Deviņdesmitajos gados rati sāka ripot un kaut kur aizripoja, nebija skaidrs, kurp, bet bija ceļš kā brīvības iespēja. Cilvēkos pāri visam bija brīvība. Pēc tam ceļš salocījās un izsīka. (..) Tagad ir vistīrākā stagnācija. Tas viss atgādina 1984. gadu, Čerņenko. Tolaik arī bija hipergroteska līdz nelabumam un nākotnes vietā priekšā betona siena. Nebija kurp virzīties. Cilvēki ieslēdzās darbnīcās, klausījās "Amerikas Balsi", dzēra. Tagad brauc uz Maldivu salām, dzer tur, atgriežas un sastrēgumos lamājas: "Velns, kas tā par valsti?!" "Masu mītiņi – lieliska lieta, protams, bet problēma ir tajā, ka lielai daļai sabiedrības absolūti viss ir vienalga. 70 gadu laikā izaudzēta biomasa. Tā ir dzīva, vesela un, tāpat kā melnā matērija Visumā, tā pie mums ir 90 procenti." Domāju, ko atbildēt žurkai un liepiņam, tad atradu šo un sapratu, ka labāk nepateikšu. Bet Sorokins jau arī tikai jautā. Kurš zina atbildes? Kas izaudzēja vienaldzīgo biomasu, ja jau 70 padomju gadu laikā dzeju un prozu lasīja 100 reižu intensīvāk, rakstnieki jundīja sabiedrību un ko tik vēl nedarīja? Kāpēc arī pie mums tas milzis - cilvēkēdājs vēl aizvien smird neaprakts, kaut gan Lidija Lasmane–Doroņina gadiem klusā, bet neatlaidīgā balsī runā uz mums par attīrīšanās procesa vajadzību, par piedošanas iespējas nepieciešamību? Nekā, ne miņas no tā un nu jau laikam par vēlu. Ko darīt ar popkultūras un varas valodu, ja to ir bezjēdzīgi graut?
Maija Afanasjeva - Ingai Ā
M
P.S. par Sorokina citātiem - pirmoreiz lasot, škiet tik nevainīgi godīgi, bet otrajā jau viltīgi iemidzinoši, ka pretī varētu likt vien Hermaņa teikto Zatleram "Es nekad mūžā nepiekritīšu tam cilvēkam, kurš teica, ka Latvijas sabiedrība ir morāli pagrimusi. Kādi nu kuram ir tie draugi un paziņas, es nezinu." Kad metaforām atņem vispārinājumu šķidrautus, var izrādīties, ka gan tiem, kuri kaktā smirdina līķi, gan tiem, kuri to beidzot grib aprakt zem pamatīga kapakmens, ir gan vārdi, gan uzvārdi. Tāpat kā bija vārdi un uzvārdi, kuri par to vien sapņoja, lai Čerņenko laiki nekad nebeigtos, un tie, kuru dēļ tie tomēr beidzās.
  • 4
  • 0
Maija Afanasjeva
M
Paldies Jums, Inga, par šo rakstu un Sorokina citātiem, bet vislielākais paldies par "Paisumu", kurš uzrunāja ļoti dziļi un patiesi. Atceros, ka kāda neko daudz nesaprotoša kritiķe šeit pat "Dienā" bija sašutusi par vecmāmiņu pamperos. Laikam bija gaidījusi sirmu viedmāmiņu vai varbūt uzskatīja, ka bez vecu sakārņu aprakstīšans varētuiztikt. Epizodi ar kritiķi atcerējos tieši šīs diskusijas sakarā, jo, šķiet, ka Jūsu kolēģi un arī mēs citi šeit rakstošie "nesadzirdējām" Jūsu rakstīto par draudzeni pēc operācijas un Siguldas žurnālisti - tie ir cilvēki un domas iekavās, kuru likteņi izpelnās mazāku ievērību kā pasprucis vārds no 68. lappuses. Bet lai spētu pateikt ko ne tikai sev, bet arī citiem būtisku, šo iekavu saturu ir jāspēj redzēt un aprakstīt. Paldies par to, ka Jūs to spējat.
  • 4
  • 0
lasītājs
l
Nu tad jau neko. Lūgsim piešķirt līdzekļus, lai varam dzīvot tālāk un aprakstīt savas kāzas un bēres.
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja