Latvijas māksla iekaro Rietumeiropu

ļoti patīkami bija lasīt šo interviju, interesanta personība!

After read a couple of the posts on your site now, and I relaly like your way of blogging. I tag it to my favorites web site list and will be checking back soon. Please check out my web site as well and let me know your opinion.

Passei na frente e vi estes suetijos vociferando suas velhas palasvras de ordem. As velhas figuras toscas, com suas barbas desgrenhadas e estrelinhas vermelhas Tinha mesmo mais gente tirando foto destas criaturas do que manifestantes. Um f3timo sinal.Valeu pela mfasica desta segunda-feira! Fazia uma era geolf3gica que ne3o ouvia.

prātā Hansa Kristiana Andersena Pasaka par kailo karali. Laikam arī šajā gadījumā vajadzīgs kāds bērns, kas pateiktu patiesību. Un patiesība ir tāda: māksliniekam ir vajadzīgs vai nu talants, vai arī mākslas industrija, kas arī Rotko var uztaisīt par mākslinieku. Abu šo apstākļu sakopojums gadās ārkārtīgi reti.

atbilde ir tāda pati, kā, kāpēc LV mantojums nav tādās un tādās dizaina, mākslas, kultūras etc. vēstures grāmatās. Jo vietējie ļaudis vnk neapgrūtinās ar materiālu radīšanu svešvalodā (jo latviski pagaidām maz kas aiz LV robežām runā, abet gaidīt, kad kāds te baigi brauks, interesēsies un rakstīs mūsu vietā arī ir muļķīgi - cik pats nopublicē kko ārzemēs, noreferē konferencēs, tik arī zina..), kā arī neapgrūtinās ar PR ārpus LV robežas. Lietuvieši, piemēram, ļoti labi māk izrādīties, iegāzt piķi pokazuhās, kur nopērk labu vīniņu krutiem kuratoriem un recenzentiem un viņiem labi aiziet, lai arī tas, kas "aiziet", ne vienmēr ir tik neticami kruts un novatorisks. Latviešu darboņi tādā ziņā tiešām gana labi jūtas paši savā nodabā. p.s. par to, ka darbi nav lielajos ārvalstu muzejos, gan nevajag - ir gan, bet, augstākminēto 2 punku dēļ neko daudz ar tiem kolekcijās esošajiem darbiem iesākt nevar. p.s.s. lai gan palēnām viss mainās, razkruķās gan (vismaz cik man ir dots spriest par vēsturiskajiem materiāliem, nevis laikmetīgajiem autoriem) - palēnām ārvalstu kuratori ir salipinājuši sev kkādu bildi par Baltijas reģionu, kā arī šādas tādas kečfrāzes un kečīgus-autorus LV ir izdevies "notirgot" uz ārvalstīm, līdz ar ko caur tiem arī lēnām rodas sapratne un interese par visu citu. protams, ka to var darīt mērķtiecīgāk un organizētāk, šaubu nav..

kauns, Arni! šī tēma jau nu gan ir "atkrejota" n-tās reizes (tiem kuriem šis ir svešvārds skaidrojums atkrejot - pienam separēšanas procesā atdalīts krējums). nu tak, pēdējais laiks jau samierināties, ka dzimtenē Tevi neviens nespēj novērtēt. Ja jau taisies par "patiesības atklājēju", tad pārstāj lietot hipervispārinājuma formu savos rakstījumos. Lūdzu, konkrēti fakti, analīze un secinājumi. vainīgo atklāšana un netalantīgo atmaskošana. Un tad jau varbūt arī Tevi kāds sāks uzlūkot nopietnāk, vismaz parādīsies Tavs viedoklis. šis vairāk izskatās kā rupjā vārda ieskrāpējums skolas solā blakussēdētāja pusē, un pasūdzēšanās skolotājai, ka blakussēdētāja pusē nesmuks vārds uzrakstīts.

ar māksliniekiem Latvijā un viņu oriģinalitāti,darba,intelekta spējām problēmu nav.Viena no problēma ir tā,ka mēs dzīvojam,būsim atklāti,nabadzīgā valstī.Šeit nav mākslas industrijas tādā izpratnē kā tas ir Londonā, Parīzē, Berlīnē.Mums galu galā nav tik daudz cilvēku cik ir lielajās pilsētās.Tātad nav tik liels mākslas patērētāju pulks,kas būtu spējīgs pirkt mākslu, pieprasīt mākslu, saprast mākslu. Un ja mums te iekšienē viss nav sakārtots un industrijas nav, pat paši mākslinieki viens otru saukā par snobiem un nejēgām, tad par mums neviens arī nedzird. Jo pirmkārt,šeit katrs domā tikai par sevi, kuratori, kam interesē laikmetīgā māksla ir ļoti maz (un tie kas ir,ir malači,dara visu,ko var). Tātad kopumā esam sašķelti un mūsu ir maz. Rietumeiropā ir vairāk cilvēku un tātad vairāk kuratori. Parasti tieši kuratori aicina tos māksliniekus, kuri viņus interesē,kurus viņi ir redzējuši klātnienē. Tādi ''atklātie konkursi" ir ļoti reti, atskaitot fotogrāfiju, kas ir pieprasītāka, jo demokrātiskāka (tātad vieglāk uztverama,vieglāk patērējama). Uz Latviju šādi kuratori atbrauc reti, tāpēc arī mākslinieki netiek aicināti uz lielākām vietām taisīt izstādes.Un nebrauc tāpēc,ka te nav daudz, nav lielas izvēles, nav indusrijas.Tātad,ņemot vērā mūsu mazo valsti, tās nelielo mākslas patērētāju pārsvaru un vēl mazāko reālo mākslinieku,nevar gaidīt lai visos pasaules katalogos mūsu vārdi vien spīdētu,jo diemžēl visiem latviešiem par nožālu,Latvija nav pasaules centrs, Latvija nav arī Ziemassvētku eglītes dzimtene. Mēs esam maziņi,mūsu ir maz (uz Eiropas lielvalstu, Pasaules fona) un ir tikai normāli, ja mūsu mākslinieki netiek publicēti visos pasaules Laikmetīgās mākslas katalogos. Varbūt kaut kas mainīsies ja vienreiz paši mākslinieki un mākslas centri beigs viens otru zākāt par snobiem un neprašām.Ja mēs pieņemsim sevi, viens otru un veidosim tādu kultūrvidi uz kuru gribēs atbraukt gan krutie kuratori, gan vecie vācu tūristi, kurus interesē māksla.

laba pašironija, kas atklāj vienu lielu Latvijas mākslas problēmu - mākslu taisa tikai paši sev, bet tas "tikai sev" labākajā gadījumā ir šaurs cilvēku loks, sliktākajā - tas ir tikai pats mākslinieks.