Lai gan nosaukums par to neliecina, patiesībā raidījums Iepirkšanās pavēlnieces ieturēts labākajās gandrīz ideālo randiņu un vakariņu tradīcijās. Ēšanu nomainījusi staigāšana pa veikaliem, amizanto Artūru Skrastiņu aizstājis sieviešu mīlulis Leons, piedodiet, Ģirts Ķesteris, taču citādi doma tā pati – centrā četri dalībnieki, kuri cits cita aktivitātes komentē un beigās novērtē ar atzīmi. Arī šoreiz aizkadra balss uzdevums ir izteikt dalībniekiem maigi ironiskas piezīmes un reizi pa reizei ar viņiem it kā jautri papļāpāt. Diemžēl jāatzīst, ka Artūram Skrastiņam piemeklēt īstās intonācijas un izklausīties ieinteresētam, lai tas viss liktos pa īstam, noteikti izdevās labāk. Ģirta Ķestera samtainās balss gurdenums liek pārāk uzkrītoši manīt, ka savus tekstus viņš paklausīgi lasa no lapiņas un visā uz ekrāna notiekošajā ir vēl mazāk ieinteresēts par nejaušu skatītāju. Ak, aizmirsu piebilst, ka šajā raidījumā nebūs jāiepērkas vienīgi Rimi – dalībnieka rīcībā būs visi tirdzniecības centrā Galleria Rīga pieejamie veikali un skaistumkopšanas saloni.
Labākās draudzenes kāzas
Pirmās nedēļas raidījuma četras galvenās varones ir jau sabiedrībā daudz maz apbružājušās dāmas: ekscentriskā geiša Ieva Adamss, TV personība Anna Lieckalniņa, sabiedrisko attiecību konsultante un bārmene Una Ulme un seksa sleju autore Zane Pabērza. Noteikumi paredz, ka dāmas drīkst iepirkties ne ilgāk par trim stundām un misijas izdevumi nedrīkst pārsniegt 350 eiro. Katru nedēļu iepirkšanās uzdevums būs saposties kādam konkrētam pasākumam, un šajā reizē par tādu izvēlētas labākās draudzenes kāzas. Ieva Adamss uzreiz paziņo, ka viņai visas draudzenes ir rokeres, liekot noprast, ka taisnā ceļā dosies uz kādu ādas (cerams, mākslīgās!) apģērbu veikalu.
Tomēr laimīgā loze pirmajai izvēlēties apģērbu krīt Annai Lieckalniņai, un viņa, braucot pa eskalatora kāpnēm, atklāj, ka ir pārliecināta par vienu – viņas labākā draudzene pavisam noteikti nav rokere (Ieva Adamss gan pēc iepirkšanās uzdos jautājumu, vai šī draudzene ir no laukiem. Nē, neesot gan). Anna uzskata iepirkšanos par smagu darbu un jau pašā raidījuma sākumā izskatās apbēdināta, ka vispār piekritusi piedalīties. Tā nu sākas šova intriģējošākā daļa – varam vērot, kā Anna izvēlas apģērbu, piemērī šādas un tādas kleitas, un paralēli uzzinām, ko aizkulisēs par visu notiekošo domā pārējās dalībnieces, Ģirts Ķesteris un stiliste Anita Altmane.
Ar lūpu krāsu uz spoguļa
Spēles gaitā atklājas, ka Anna ir ļoti praktiska sieviete – viņa ne tikai iegādājas kleitu, ko pēc instrukcijas var pārtaisīt vēl vismaz piecos variantos, bet nokaulē tās cenu, iegūst 50% atlaidi kurpju veikalā, kura īpašnieks ir viņas draugs, nopērk kaudzi zelta bižutērijas, paspēj ieskriet pie friziera un arī... uzvelk kleitai pa virsu trikotāžas jaciņu (jo ir salīga, un kāzas taču februārī!).
Jaciņa diemžēl nepatīk nevienai no pārējām dalībniecēm, jo svētki un trikotāža – tas der tikai draudzenēm no laukiem, uzskata visas trīs pārliecinātās urbānistes. Jaciņu ar visu kleitu un ilgviļņiem Anna atrāda, defilējot šurpu turpu pa mēli, bet pēc tam viņai jāuzklausa āķīgie konkurenšu jautājumi. Piemēram, kāpēc jaunā kleita ir tik līdzīga tai, kurā viņa jau no rīta ieradusies uz šovu. Izrādās – viņa šajā dzīves periodā šādās kleitās jūtas visērtāk, un tas Unu Ulmi pārliecina Annai tomēr ielikt augstāku vērtējumu. "Ielikt" šajā gadījumā nozīmē skaitli ar lūpu krāsu uztriept uz spoguļa, lai skatītājam vēlreiz nepārprotami atgādinātu, kas ir raidījuma mērķauditorija.
Tehniski nesaprotu tikai vienu – raidījums it kā notiek četras dienas pēc kārtas, taču, ieskatoties nedēļas pēdējā raidījumā ar Ievu Adamss galvenajā lomā, novēroju, ka Anna Lieckalniņa komentārus par konkurentes iepirkšanos sniedz, joprojām lepni sēžot savā svētku tērpā. Tātad, visticamāk, raidījums tomēr tiek filmēts vienā dienā, bet – vai tiešām kāds būtu spējīgs labprātīgi piedalīties šādā avantūrā vismaz 12 stundu garumā (to aprēķināju, sareizinot trīs stundas ar četrām dāmām)? Turklāt lielveikali (pat Galleria Rīga!) tik daudz stundu nemaz nestrādā. Šis aspekts raidījumā man tiešām šķiet burvju trika cienīgs, tāpēc savā vērtējumā esmu gatava par to pielikt vismaz vienu balli klāt.
Kopumā – līdzīgi kā ar visiem iepriekšējiem gandrīz ideālajiem raidījumiem, to interesantuma pakāpe ir lielā mērā atkarīga no cilvēkiem, kuri tajos piedalās. Raidījumu veidotāju uzdevums ir šos cilvēkus atrast, salikt atraktīvās kombinācijās un stimulēt izdarīt ko šokējošu vai muļķīgu, atstājot reālo sižeta līniju otrajā plānā. Taču, ja šī līnija tomēr paliek pirmajā plānā, man gribētos ticēt, ka lielai daļai cilvēku sekot līdzi 40 minūšu (raidījuma ilgums) iepirkšanās sesijai varētu šķist tikpat aizraujoši, kā vērot kādu braucam mājās ar mašīnu, ēdam kafejnīcā pusdienas vai sēžam darbā pie datora. Katrā ziņā – es tā vietā laikam labāk vērotu, kā dienu aizvada mana vai kāda cita draudzene no laukiem.