Diskusiju un vislielākās problēmas rada tas, ka šajos grozījumos vārdu salikums "tikumiska audzināšana" ir cieši sasaistīts ar jēdzieniem "laulība", "ģimene", "aizliegt" un "negatīvi". Sabiedrība ir evolucionējusi un pieprasa pārskatīt oficiālo jēdzienu interpretāciju un paplašināt to izpratni, piemēram, ietverot partnerattiecības un citus ģimenes modeļus, arī viendzimuma attiecības. Attiecību un ģimeņu modeļi ir tik dažādi, ka tie visi nesatilpst "laulības" un "sieviete+vīrietis+ bērns=ģimene" jēdzienos. Turklāt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apmēram puse no Latvijā noslēgtajām laulībām tiek šķirtas. Pēc elementāriem aprēķiniem sanāk, ka tātad apmēram 50% agrāko tikumisko savienību (laulību un ģimeņu) tagad manifestē netikumiskas vērtības?!
Skolās, kur šī tikumiskā audzināšana norisināsies, bērni nāk no ļoti dažādām ģimenēm – laimīgām, šķirtām, otrajām ģimenēm, ģimenēm, kurās bērni ir adoptēti vai kurās bērnus audzina vecvecāki vai citi radinieki, kas nav vecāki, utt. Saskaņā ar jaunajiem likumgrozījumiem oficiāli tikumiska būtu tikai laulība, bet ja liela daļa bērnu nenāk no šādas vides?!
Vai valsts tiešām grasās turpināt ignorēt realitāti? Fantasmagoriskais mēģinājums novērst tikumiskās attīstības aizkavēšanu skolās, standartizējot, sašaurinot un ierobežojot cilvēcisko pieredzi, ir īsākais ceļš uz attīstības aizkavēšanu citās jomās. Galvenokārt tas atspēlēsies, aizkavējot sabiedrības humānisma vērtību attīstību – aizvien dzīvojot neiecietībā un diskriminācijā pret to, kas neatbilst novecojušām tēzēm, kuras sen vairs nesakrīt ar reālo situāciju. Šie likumgrozījumi paver vēl plašāku plaisu starp realitāti un likumiem; starp XXI gadsimta tagadni un konservatīvo tradīciju.
Vai valstī ar vienu no augstākajiem korupcijas, finanšu mahināciju, pašnāvību un zemākā atalgojuma rādītājiem deputātiem aptrūcies risināmo problēmu? Tāpēc nepieciešams pievērsties abstraktākām un metafiziskākām lietām, un tas tiek darīts populistisku iemeslu dēļ? Jo kurš gan nevēlas morāli augstvērtīgu sabiedrību?! Taču ne jau no aizliegumiem, ierobežojumiem un noliegumiem aug mūsu morāle un tikumība. Tā aug no izglītotības, informētības un parauga, kā izturēties iecietīgi un vienlīdzīgi, un tieši to šie grozījumi nedemonstrē, neparedz, ignorē un pat noliedz, jo tas, kas neatbilst grozījumu virzītāju totalitārajām vīzijām, tiek uztverts kā "negatīvu" ietekmi radošs. Šie likuma grozījumi patiesībā novedīs pie dažādības izskaušanas, neizglītotības šajos aspektos un ilgtermiņā pie tālākas sabiedrības šķelšanas.
Kāds seno latviešu mantojuma pētnieks savā aizraujošajā stāstījumā iemeta šādu tēzi: baznīca un daudzas garīgās doktrīnas pievēršas galvenokārt tikai garīgajam aspektam, bet senie latvieši uztraucās galvenokārt par materiālo – laukiem un lopiem – un seksuālo – ģimenes kuplināšanu un darbaroku pavairošanu. Tad jau sanāk, ka skolā latvju dainas arī vairs nevarēs mācīt. Ja pieņems šos likuma grozījumus, varbūt literatūras stundas vairs nenotiks, jo pieļauju, ka visa literatūra, skatoties caur piedāvāto grozījumu prizmu, tiktu novērtēta kā caurcaurēm netikumiska. Droši vien tiks slēgtas arī skolu bibliotēkas un skolas atteiksies no muzeju, izrāžu un citu kultūras pasākumu apmeklējumiem...
Mēs runājam par apvāršņu paplašināšanu, taču brīdī, kad apvārsnis neietilpst skatienā, tas tiek iznīcināts, aizsienot acis. Dažu mūsu deputātu rīcības dēļ mēs arvien vairāk akli virzāmies uz Eiropas nomali, jo mums piemīt netikums nespēt palūkoties uz lietām un uzķerties uz visiem āķiem pēc kārtas.