Visi pieteikušies būt par Dziesmu svētku medijiem – TV un internets kūsā, Latvijas Radio 3 Klasika pārraida lielisku mūziku no koru kariem un citiem koncertiem. Tik daudzi apgalvo, ka ļoti vēlas skatīties Dziesmu svētku tiešraides televīzijā. Visumu piepilda sociālo tīklu bildes un tādi sajūsmas dvesieni par televīzijas sniegumu, kādi sen nav dzirdēti. Skatu no malas uz svētku norisēm gan grūti ieraudzīt, jo visi ir iesaistīti.
Rīkotāju svētki
LTV Dziesmu svētku studija ir vieta dabā jeb Esplanādes radoši informatīvajā telpā, sociālajos tīklos un televīzijā. Pirmajos raidījumos uzstājās galvenokārt svētku rīkotāji un dažādu svētku virzienu vadītāji. Tie ir oficiālie svētki kā pārskats par galvenajām personām šajos svētkos. Tāpat kā citos kanālos, arī šeit ņirb fakti – vecākie, jaunākie, veiksmīgākie, skanīgākie. Emocijas, šķiet, izbauda tieši žurnālisti, kuri priecājas par lielo darbu. LTV ziņu reportāžas pat liekas iedvesmojošākas par studijas centieniem aptvert visus svētku notikumus. Īpaši skaists bija Gunāra Dūža gatavotais svētku arhīvu sižets, iespēja atcerēties dažādos Dziesmu svētku kontekstus.
Pagaidām pārāk maz un pārāk reti LTV uzmeklē dalībniekus, tos, kuri svētkus piepilda. Mazliet pietrūkst profesionālas distances, spējas paskatīties uz svētkiem vēsu prātu – tam vēl jānāk.
Dalībnieku svētki
LNT ziņo par Dziesmu svētkiem savā nule tapušajā raidījumā Dziesmu un deju svētki 2013, kas darbdienās kļūst par svētku dienasgrāmatu. Trīs žurnālisti mazliet oficiāli, mazliet kā lasīdami preses relīzes sāka savu stāstu. Sestdienas laidienā jaukākā bija saruna ar pieredzējušu dalībnieku par svētku praktiskās dzīves niansēm. Tas bija jauki un garšīgi, tas palīdzēja pietuvināties dalībnieku izjūtām.
Taču tālākais sniegums ir diezgan parasts. Centieni pastāstīt mazliet par visu svarīgāko noved pie tā, ka šajā raidījumā ir pārskrējiens pāri notikumiem, tiem pašiem, kas ir citos medijos. Pagaidām pietrūkst skaidra fokusa un sava rokraksta, taču vēlme savu formātu uzlikt tieši virsū LTV svētku projekta raidījumam svētdienas vakarā, atvainojiet, jau ir banalitāte.
LNT svētku raidījumā skatāms mazliet provinciāls žurnālistikas stils. Tas nācis mantojumā, atvadoties no kādreiz populārās Tautas balss. Dziesmu svētku raidījumā nav īpašu emociju, nav dziļas informētības un viedokļu daudzveidības, nav pat īstas iedvesmas, taču ir nevajadzīga familiaritāte un laišana pa virsu, diezgan viegli atstrādājot sponsora intereses. Raidījuma vadītāji rosās aktīvi, tomēr pietrūkst garšas. Gribas smaidīt par paviršību – intervētos cilvēkus nevis skaidri piesakot, bet titros rakstot, piemēram, "lepojas ar svētkiem". Stipri vienkārša – ar uzsvaru uz vārdu "vienkārša" – LNT žurnālistika. Par laimi, 900 sekundes un LNT ziņas ar šo stilu nav aplipušas.
Profesionāļu svētki
Svētku mudžeklis ir tik intensīvs, ka šķiet mazliet piemirsti tie cilvēki, kuri strādā diennaktīm, lai visi sajustu svētku tiešo pieskārienu. Tie ir operatori, režisori, montāžas meistari, neskaitāmi citi profesionāļi, kurus neredzam, taču bez kuriem šie svētki nebūtu ieraugāmi ne TV, ne citos ekrānos. Bez viņiem nebūtu arī emociju un mulsinošās fotogrāfiju ņirboņas svētku atklāšanas tiešraidē.
Šoreiz svētku raidījumu ir tik daudz, ka profesionāļi būt pelnījuši uzmanību ar savu stāstu. Ceru, esat ievērojuši, īpaša iedvesma un kvalitāte raksturo šīgada Dziesmu un deju svētku reportāžu attēlu. Tie ir labi skatāmi un labi parādīti svētki, kuru materiāls paliks vēsturei. Svētkos gūtā profesionālā pieredze līdzvērtīga vai pat labāka par līdzdalību olimpisko spēļu filmēšanā.
Jāmetas iekšā, jābauda, cik vien var, – ir skaisti!