Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Produktu izvietošana

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Skaisle atbilde vārdam
S
Noskatījos - un man prātā nāk vārdi no Raiņa U&N - par to Nevienam es Rīgas nedošu,kad Lāčplēsis ar plašu vērienu saaicina svešiniekus Rīgā, bet Spīdola kliedz - neuzticies - tie ir viltīgi un mūs apmāna. Un tad man nāk prātā mūsu bļodlaižas literāti, kuri pilnām mutēm stāsta, cik Rainis ir vecmodīgs. Jā .... Tāda dzīve , ko darīt. lai šis tev plīdz smiadīt https://www.youtube.com/watch?v=adHsieTdMH4 pirms 17 stundām, 2015.11.03 18:50
Väards - Skaislei
V
Kāds tad Strukai nopelns pie "Uguns un nakts". Viņas "nopelns" bija vēlme kļūt par dramaturģi un uztiept teātrim savu sliktas kvalitātes murgu, uzdodot to par Raiņa sapņiem.
  • 3
  • 0
>Skaislei
&
Gribi būt Spīdola? Tad aicini ļaudis šodien uz piketu pie Saeimas 16.Tu taču arī negribi, lai Latviju pārpludina muslimi!
  • 5
  • 0
Skaisle
S
Neskaisle - vēl kā es domāju. Raiņa - Kairiša - Zariņas un galu galā Stukas Ievas - Uguns un Nakts ir izcilākais - ideju un simbolu - jā tieši tā - ideju un simbolu iestudējums kopša paša Raiņa laikiem. Izcils šodienas latviešu sabiedrības šķērsgriezums ! Un es domāju - šī ir izrāde, kas ir lielisks pamats diskusijām - kas mēs esam, kā dzīvojam, kāpēc dzīvojam -tā kā dzīvojam, kādas ir mūsu kolektīvās nākotnes izredzes utt. utjprj. Bet - sabiedriskaja telpā par to valda klusums - apspriesti tiek tikai darbi ar saturu - kā es jūtos par to un kā es jūtos par šito. Un cik slikti citur pasaulē dzīvo cilvēki un cik ļauni homofobi ir latvieši. Nu tā kaut kā. Bet nu labi - seksīgu dieniņu - lai jau būtu vismaz tas !
  • 4
  • 0
Skaisle
S
nu vai zini Neskaisle! Kā ir. Izlasīju spīgelī par Pjetro Pazolini, kuru tur pirms cik desmitiem gadu, ļoti zvērīgi nogalināja pie Romas - Ostinā. Kas bija Pazolīni - intelektuālis un ļoti izcils režisors, bet - viņš bija no tās sugas - Raiņa un Spīdolas sugas cilvēkiem. Būtu baudījis dzīvi - savu vienīgo, savu skaisto, bet nē. Ko viņš darīja - stājās komunistos, vērsās pret mafiju, pret valdību, pret netaisnību un ļaunumu. Kas viņu uz to trieca, dzina, kas viņam to lika darīt un algā saņemt tādu nāvi? Joprojām esmu Uguns un Nakts varā. Ja es uz ielas satikšu Gunu Zariņu - es viņu saķeršu un dziļi un ilgi noskūpstīšu. Tā es domāju. Viņas dvēseli sūkšu. Padomā - kur ir jel kāda ēna vai dvesma no Spīdolas šodienas Latvijā? ! Nu kur ?! Nu saki man - kur?! Cenšos saprast,kas notiek mūsu galmā - it kā valdība Matīsa piedāvājumu pieņēma, Prudentia maksās kārtējos miljonus, bet it kā Matīsu atlaiž ? Vai tie nav tie Raiņa ģeniāli parādītie tumsas spēki, kas bez dvēseles , bez gara dzīvo? Nu kas tad viņi ir ? Nu cik gadus airbaltic ir kanāls pa , kuru aiztek mūsu nauda? Man nav taisnība ? Tad , kur tā ir , kāda tā ir? Zini, mīļā - nesen uz ielas satiku vienu naciķu politiķi - nu to skaistuli, kura ar vārdiem Rīgā - nu Rīgas Domē un arī kādā izcili dārgā valsts uzņēmuma valdē , nu lūk, tā , kura ar darbiem Rīgā, bet vārdiem aizkrāsnē. Debess - kāds viņai bija mētelis - pati pati modīgākā krāsa, smalkākais audums un stilīgākais piegriezums ! Saproti - es arī sekoju līdzi modei, bet tikai žurnālos... Un es atkal pie sevis nospriedu - jā - mānīja mūs ," uzmetās par baigāko" Spīdolu , bet patiesībā izrādījās .... nu lūk, tik prasti viss sanāk. Tauta turpina pamest valsti, vietā tiek aicināti enerģiski svešinieki un kāds par to saņem milzu naudu. Bet kāds skaudīgi noskatās pakaļ smukiem mēteļiem.
  • 5
  • 0
nu vai zini, Skaisle
n
Tu notiesas esi literāte, kaut šķietami nomocījusies, tomēr aizvien spārā/ cīņai gatava. Domāju, ne tikai palīdzēt gastava, bet pati to Lāplēsoni, kam vien ausīs spēks, patrenktu malā kā pērno mušu, un pate kā Spīdola kliegtu. Neba Lāčplēsis infantils, ne Tava kliegšanā vairāk jēgas kā Lapsai: kliedzu, kliedzu, nekā nevarēju padarīt! Viens, ko ar stulbu lepnumu vakaros tvīgsmīgi veicu, izslēdzu tv, jo pār pulti ir MANA valdīšana, lū!
  • 2
  • 1
No Facebook
N
Latvijas Rakstnieku savienība informē, ka latviešu dzejnieku Guntara Godiņa, Jura Kronberga un Liānas Langas dzeja Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un tās apkaimē publiski izlasāma pilsētvidē tur notiekošā projekta The Word’s Head ietvaros. Tajā iesaistīta prestiža divdesmit divu dzejnieku kompānija no dažādām valstīm, dominējot ziemeļniekiem: Anna Jederlunda, Ariana Reine, Kolins Brauns, Erlings Kitelsens, Džordans Abels, Linda Klakena, Terje Torsens, Viktorija Kjelande u.c. Tiek ziņots, ka projekts, kas atklāts pagājušās nedēļas nogalē, turpināsies līdz 5. decembrim. Viena no tā idejām ir izlikt dzeju, kas izdrukāta uz lielām izdrukām, publiskajā telpā, uz ēku brandmūriem un citviet, padarot to par daļu no pilsētvides. Kā informēja Liāna Langa, dzejoļi no viņas cikla Bezpiederīgie ir lasāmi uz Oslo pilsētas ēku brandmūriem. Projekta ietvaros tiks īstenotas dažādas aktivitātes pilsētā un sociālajos tīklos, kā arī gatavots katalogs, kas nāks klajā 6. decembrī. The Word’s Head īsteno apvienība, kas sevi dēvē par Oslo Pilot. Informācija par viņiem atrodama http://oslopilot.no un sociālajā tīklā Facebook.
Skaisle
S
Labrītiņ. Vakardien biju uz Raiņa - Kairiša -Vāgnera -Zariņas - Uguni un Nakti. Tā emocionālā sajūta man ir tāda , kā ka es būtu ilgi turēta pieelpotā un piedodiet nu atkal - piebezdētā telpā un beidzot dabūjusi svaiga , spirgta gaisa malku un cerību uz izdzīvošanu un pat dzīvošanu. Stingri nolēmu, ka krāšu naudu un pirkšu biļeti kādā no priekšējām rindām un skatīšos izrādi vēlreiz un aktieriem tieši acīs. Iespējams kādā brīdī lekšu uz skatuves un pieķeršos Zariņai pie rokas un skaitīšu līdzi. Saprotiet - kā lai citādi es jūtos, ja gar mani tik daudzi ģēniji nogrābstījās. Esmu laimīga un aizkustināta - es lidoju nevis sēžu. Tu nekad nespēj iedomāties , kurā brīdī un kādā veidā pie tevis atnāk - Laime - pie manis lūk - tā vakardien - Vāgnera Debešķīgo skaņu , Raiņa vārdu un Zariņas dvēseles izpildījumā. Paldies un vēlreiz paldies ! Kā man sāpēja sirds, kad Raini visādi nopulgoja un noķengāja - sasodītie sūda zemiskie skauģi un cik es esmu laimīga BEIDZOT !!!! - dzirdot paša Raiņa svētos vārdus. Es to salīdzinu kā iespēju piecelties no ikdienības, no piezemētības, no pelēkuma, no mazuma un ieraudzīt šo pasauli kā tādam ērglim - no Debesīm. Man ir 'ļoti detalizēti spriedumi par izrādi - par tiem - noteikti gribu uzrakstīt,bet vēlāk. Tagad - gribu vienkārši izbaudīt laimes pēcgaršu.
Vārds - Skaislei
V
Kāds tad Strukai nopelns pie "Uguns un nakts". Viņas "nopelns" bija vēlme kļūt par dramaturģi un uztiept teātrim savu sliktas kvalitātes murgu, uzdodot to par Raiņa sapņiem.
  • 2
  • 0
Skaisle
S
Nosauc taču sevi vārdā! Lūk, gribu lasīt un skatīties par bushido - bet ja to vārdu ievadi meklētājā jūtjūbī, tad desmitiem, ja ne simtiem lapas piedāvā imigrantu - tagad Vācijas pilsoni Bushido - dziedātāju, kurš cik esmu lasījusi SPiegelonline - tagad populārāks ir nevis kā dziedātājs, bet kā likumpārkāpējs, kuru īsti nevar notiesāt.
  • 3
  • 0
ģērbsimies!
ģ
Karstasputras strēbāja, kas ar pavārnīcu rokā pat sexīgus vakariņus bauda. Tas mans raksturojums, ja tev par m,ani skaidrāks par skaidru: Tu saproti, tu vispār pajēdz, kā tas ir,ka lielumu bāž zem segas un niecības un seklības aizskrien pa priekšu? Nē, tu to neajēdzi, tik daudz nu man arī skaidrs. Viduvējibas, niecības ieguvušas tādu spēku un apjomu, ka nav nemaz sievietei jābūt, lai ar ceļa rulli saplacinātu. Dažkārt nezinos kur sevi likt, ja , piemēram,. kā mācību spēki nupat sagvelza Daiņa grubes raidījumā ( 100 gr, nu, tas ir precīzi) jaukumus, kā Gruzdovs savā vaļsirdībā un plašajā, vēl nebijušajā cilvēkmīlā, blakus otrai pusītei Rogai zviedzot un asīm spīgojot. Laba DUNKA ne vienam vien ja līdzētu, lai kaut kur aizietu- ar jēgu.
  • 3
  • 0
Skaisle
S
Jā, par Raini esmu pārdzīvojusi un pārdzīvoju. Tas ir neticami, cik mēs paši -ne kremļa krievi, ne impēriskie amerikāņi, bet mēs paši , kā nonicinam savus ģēnijus. Būtībā - vismaz manas pārskatāmības robežās Rīgā - Uguns un Nakts ir vienīgais dzīvais Rainis. Tu saproti, tu vispār pajēdz, kā tas ir,ka lielumu bāž zem segas un niecības un seklības aizskrien pa priekšu? Nē, tu to neajēdzi, tik daudz nu man arī skaidrs. Par to man arī tā kā sirds nosāp. Lūk, starpbrīdī - tādam kautrīgam , šķiet lauku puisim , pusaudzim māte skaļā balsī prasa - nu kā patīk. Puisis kautrīgs saka - man ļoti patīk. Labāk par visu citu , ko teātrī redzējis esmu. Mamma vēl skaļākā balsī - nu nu kas ta te tev tā patika un cik ta tu vispār redzējis esi. Un puisītis iedeva dunka sānos skaļajai mammai un abi aizgāja. Ģērbjoties - jau pēc izrādes. Viena kundze saka otrai - nu Rainis nav mans autors, nācu " uz Kairišu" , bet izrādās,ka iepatikās tieši Rainis. To dzirdot es iekšēji gavilēju - it kā man tur kāda daļa vai nopelns. Nu lūk. Vārdu sakot - seksīgu vakariņu , ļoti jau vajag pēc visiem dienas pārbaudījumiem.
  • 4
  • 2
Kā man no tiesas žēl
K
Mīļā Skaisle, ja var ticēt uz vārda, tad Tavba sirds ir tiktāl nosāpināta, ka miokardus, lai Dies nogriež, ir neizbēgams. Prieks, ka Tu, piebezdētā vien telpā smakuse, esi gaisa šalti dabūjusi, kaut arī tikai iedomās. Pieķeries gan Zariņai pie rokas, es arī gribētu, tad vēl kāds, šai rokas kā kokam zari jāsāk audzēt, lai mēs varētu pieķerties. Ne es Raini izsmejies, ne nopulgājis, patlaban lasu Uguni un nakti kā pasaku lugu, citas ar, kas vien Raiņa iztēles augļi, ar realitāti nesaistāmi. Ja gribi pirkt biļeti pirmajā rindā, tad uz jauno Rogas vīra izrādi, Zane apgalvo, ka škirba no sēdamā esot skaidri redzama, zvani visāda lieluma apzvanīšot mūsu svētlaimi. Es RAIŅA dzeju augšup celtu un Jāzepu, mums laba filma padevusies no "Pūt, vējiņiem", pašdarbniekiem atvēlētu "Turaidas Rozi"... " Es to salīdzinu kā iespēju piecelties no ikdienības, no piezemētības, no pelēkuma, no mazuma un ieraudzīt šo pasauli kā tādam ērglim - no Debesīm. " Lai cik man gribētos ar Tevi līdzās stāt, tie Raiņa vārdi, ne ērglis no Debesīm, lai manīties mēs varētu, ir mūsu mūža laikam par īsu. Visu vājuzvedumu starpā tik vēl viens viduvējības apliecinājums ar spēkiem- aktieriem un visai komandai, kas spētu vairāk, dziļāk, būtiskāk dod. Mēs prastu saņemt. Ne tikai izliekties, ka šo to tīkliņos un somās stumdām. GARS paliek neizsmelts un tajā maz ir ieliets! Vēl jau nav atmiņā dzisis Kairiša Mērnieks, kas tā arī nejaudāja ne ko izskaidrot, ne nomērot, tik mutes bļodā slīcināties.
  • 5
  • 0
pilsonis
p
Kas notiek lielajās valstīs vienkārši neredzam. Zviedrijā rakstniekiem maksā honorāru pēc tā, cik reizes tā grāmatas ir paņemtas bibliotēkā lasīt. Tas ļauj uzturēt kvalitatīvu literatūru. Mūziķi saņem honorāru no radio - cik reizes spēlēts.
Svilpe
S
To pašu maksā arī pie mums, tikai rakstnieku gadījumā to sauc par patapinājuma atlīdzību, bet mūziķu gadījumā - par autoratlīdzību. Honorārs ir kaut kas pilnīgi cits.
  • 2
  • 1
lasītājs
l
vēl pietrūkst hibrīdmāte un surogātkarš
lasītājs
l
vēl pietrūkst hibrīdmāte un surogātkarš
Skaisle
S
Nezinu, negribu būt kategoriska, bet - es uzskatu , ka apzināti , t.i. - ar nacionāļu atbalstu tiek darīts viss,lai latviskā kultūra tiktu degradēta un diskritēta. Tikumības skandāla sakarā dzjedari skaļi kliedza,ka dzeja taču ir jālasa, lai to sāktu saprast, lai to iemīlētu. Padomājiet - nu jau simti tūkstoši aiziet tulkojumos,svešu tautu valodās, kur retais tās tulkotās grāmatas nopirks, toties piga un tukšpadsmit tiek latviešu skolēniem, latviešu lasītājiem. Kad rakstīju,ka mazpilsētu !!! - pat ne lauku , bibliotēkās nevar dabūt ne LALIGABAS , ne VKKF sponsorētās grāmatas , Anda Baklāne man atbildēja, ka tā neesot tiesa, ka viņi - nezinu gan kādi viņi, izsūtot uz visām bibliotēkām. Nezinu par visām, bet varu nosaukt tiesas priekšā - ļoti konkrētu bibliotēku, kurā vēl šovasar nebija - kaut vai tā pati Māra Bērziņa Svina garša, Aivara Kļavja grāmatas. Raiņa gads - tikko Mansards izdeva Mūžības temperamentu - paldies izdevējiem. Es šo grāmatu nebiju lasījusi - izlasīju - un man gribas kliegt - kāpēc , kāpēc šī grāmata, šīs grāmatas idejas tā arī palikušas grāmatā. Kāpēc Ziedonis Rainī spēja saskatīt , atpazīt un iemīlēt ģēniju, kāpēc mēs - sākot jau ar NT Raini spējam pataisīt tikai par tādu jampapiņu par, kuru uzjautrināties. Emocionāli - man par to sāp sirds un mana doma, ka par Raiņa nospārdīšanu un pazemināšanu ir atbildīgi literāti - bļodlaižas. Kuri baidās no Raiņa dižuma , kā sēnalas no uguns. Pirms pāris gadiem 100 gr kultūrā bija izcili raidījumi par literatūras vēsturi, par literātiem - dažādu varu kalpiem. Tie bija - tagad es teiktu -ģeniāli raidījumi, visur skanēja - šī mūsu pašu izzināšana jāturpina. Tagad nav pat diksusiju raidījumi. Ir pilns ar zviedzošiem jauniešiem, kur žokļi atkārti līdz krūtežai un notiek vooo un vaauuu. Un protams, pilns ar kulinārijas un ceļojumu raidījumiem. Kā saka - jo trulāka sabiedrība, jo labāk. Tas man šķiet traģiski, bet vēl traģiskāk, ka par to neviens neceļ trauksmi - par šo sabiedrikso TV - LTV1 trulumu un prastumu. Varu iedomāties cik apmierināti ir politiķi un bļodlaižas, cik viņiem satraucoši un nepatīkami bija tie raidījumi , kuros runāja par literātiem un politiķiem kolaborantiem. Nu tā kaut kā. Naciķi ir izvilkuši lielo lozi ar ministri - visiem kungiem pa prātam izrunās, visiem kungiem pa prātam izlocīsies, tikai sabiedriskais labums, tautas kultūras nākotne gan izskatās ir pavisam miermīlīgi nodota kremlim draudzīgas partijas pārziņā - lūk, arī rezultāts - kremli lamājam, bet daram tieši kā viņi. Skumji, jā , bet - paši vien vainīgi esam. Kaut vai Vilnis Vējš, samiernieciski rakstot, ka nauda iztērēta, bet paši tērētāji apmierināti, visi klusē. Nu klusējam.
Skaisle
S
mja - lūk, lūk. Būtībā ir jāceļ trauksme.
  • 2
  • 0
mja
m
tieši nupat ar draudzeni runājām par sabiedrisko TV - 100 un vairāk procentu taisnība ir Skaislei.Tas palicis tukšs un truls. Agrāk bija jēga skatīties vismaz 100 g kultūras un daži diskusiju raidījumi.Nesaprotami, kādai auditorijai domāti tie uzspēlētie, pārspīlētie un pašmērķīgie, paštīksminošie raidījumi ar tādiem pašiem vadītājiem. Diez vai jaunatnei, tie jau sen pārorientējušies uz citiem medijiem . Pārsteigums bija ieraudzīt, nepateikšu,kurā no ziņu raidījumiem - kultūras ziņu sadaļā, teicēju nosūtam sarkastiski ironizējošu sveicienu I.Rībenai sakarā ar to tikumības jezgu. Tas likās tik primitīvi un augstprātīgi no sabiedriska TV ziņu teicēja puses, KULTŪRAS, piedevām, ka palika šķērmi ap dūšu - tik "kruts" tas jauneklis tajā brīdī jutās...Nebija redzēts nekas līdzīgs nedz dzīvojot citā Eiropas valstī, nedz citā kontinentā . Un par Raini un mūsu rakstniecību ir arī 200 procentu taisnības. Par to naudas tērēšanu - interesanti būtu dati par pārdotajām grāmatām...par bibliotēkās lasītajām...
  • 5
  • 0
Skaisle
S
Nerri, tik mīļi, ka mani nosauc par Skaislīti. Vakardien biju uz Uguni un Nakti un es sapratu, kāpēc man šī luga īsti "nelasījās". Jo tā ir jāklausās. Tā ir jāspēlē. Es noteikti pirktu šī Kairiša uzveduma CD. To stāstu , jo šobrīd es baudu Heines dzeju džeza mūzikas aranžējumā. Gribi - tic, gribi -netici - bet tas ir tāds kaifs , tāda bauda! Kāpēc , lai es kreņķētos par latviešu nekaunīgajām bļodlaižām , viņu seklajām laizītāju domām un spriedumiem. Mana ģimene un toreizējā PSRS vara, man deva iespēju mācīties, es mācījos , apguvu valodas un tagad to baudu. Un jūtos pateicīga, jo latviski jau ir izdota viena vienīga langa un Ziedonis. Tad nu lūk - klausos to pašu Emīliju Diksoni - skatos kā pa Daugavu aizpeld kritušās lapas - kā tādā bizē savijušās , kā acis mirdz jauniem puišiem ... un man pietiek ... man beidzot dzīvē pietiek. Lūk:)) Bet ikstena - lai skrien pa gaisu - jo tālāk - jo labāk. Skumji, ka tāda cilvēka dēļ tiks bojāti valsts simtgades svētki ...
  • 5
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Neesmu kūdītājs, bet Tu, Skaislīt, kādā brīvā brīdī pameklē tīmeklī Rampas Ugunīs sarunu ar Tavu iemīļoto šūmēšanās objektu Ikstenu Noriņu, kura tur visā nopietnībā klārē, ka angļu esot viņas "otrā dzimtā valoda," ka Dzintars Sodums esot viņas skolotājs; ka nīstot Maslova piramīdu, jo, viņasprāt, tās piramīdas pamatakmenim būtu jābūt literatūrai nevis bioloģiskām pamatvajadzībām, kā pārtikai, piemēram. [Pati vārda māksliniece gan izskatās, ka pārāk daudz ēdienreižu savā mūžā nav izlaidusi, bet nu tas varētu būt no tās nemitīgās sēdēšanas pie rakstāmgalda.]
  • 9
  • 0
Vārds
V
Šis komentārs, nedaudz palabojot nelielus "grumbulīšus", bet , varbūt pat nē, ir publicējama raksta vērts.
  • 11
  • 0
Par liekulību
P
/Apsveicu ar uzdrīkstēšanos atklāt padomju laiku- vienu no visliekulīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē./ Dīvaini gan, vai tad DM neredz liekulību mūsdienās? Lai nu būtu padomju laikos, bet kultivēt liekulību mūsdienās?! Atcerēsimies to pašu Kultūras aliansi (īsto) un Kultūras aliansi (viltus - Gobzema, Ikstenas, Langas), no kuras norobežojās īstā. Tam visam blakus stāvēja D.Melbārde. Kā to visu saukt, ja ne par liekulību?
par viltus liekulību
p
Kā man tas Vēja k-gs savlaik simpatizēja, kad par bisexuāli izdaudzināts, skrēja Daugavā slīcināties, tad, izglābies, sācis tādus kā pasūtījumrakstiņus ceipēt augšām. Vai tas būtu no pārciestā šoka, lai arī draugi jau tūliņ kā izvilka, godīgi piedzirdīja? Raiņa gadā aiciņu: Vilni, mainies uz leju! Lai tie, kam jāceļas, atkal ceļas augšup!
  • 3
  • 11
Vārds
V
Ja par tēmu, tad man domāt, ka šķērsfinansējums nozīmē kaut ko it kā iespējamu, bet reizē neticami absurdu. Piemēram, situāciju, kad suns sāk asti vicināt vertikāli, vai, kas sievietes tā vietiņa ir šķērsām ierastajam.
Analīze
A
Jūs esat tā kārtīgi izanalizējis, kāda ir bijusi finansēto projektu konkursu atdeve pēdējo desmit, piecu, divu, gada laikā? Izskatās, ka ne, ja spriež pēc vāvuļošanas rakstā. Skaidrs, analīze prasa laiku, kā arī naudu (pērkot gada pārskatus un citu informāciju Lursoft datu bāzēs par biedrībām, fondiem un SIA), bet tas laikam ir par grūtu - vieglāk uzcept rakstiņu emociju uzplūdā.
Vārds
V
Vai tad tas nav naudu dalošo un kontrolējošo institūciju, nevis blogera uzdevums? Re, te jau raksta, ka viss esot izvērtēts un pārdalīts, bet kur ir oficiāla atbildīgo institūciju informācija par to?
  • 11
  • 0
polovcietis
p
Lasot par šīm aktualitātēm, ausīs allaž skan pantiņš par Čiekurkalnu un mis vēlēšanām.
Derglis
D
Draugs draugam laiku kavē...
  • 2
  • 0
Vārds
V
"Čiekurkalnā vēlē mis. Paši vēlē, paši p..."
  • 11
  • 2
viss notiek
v
Kā sadalītas LLC funkcijas, izrādās jau izlemts, funkcijas pārdalītas Rakstnieku mājai Ventspilī, Rakstnieku savienībai, Grāmatu izdevēju asociācijai (Londonas projekta vadītājas Ingas Bodnarjukas teiktais Frankfurtē raidījumā Kultūras rondo). Londonas grāmatu tirgus 2018 budžets Ventspils Rakstnieku mājas rokās - KM devusi zaļo gaismu, tas esot apstiprināts. Sakarā ar Londonas projektu finansējums netiekot samazināts, tas tikai pieaugot. Raidījumā tika runāts par pārvērtēšanu. I.Strautmane bikli iejautājās par zemūdens akmeņiem. Bet kūlenis esot apmests, notikusi pārvērtēšana, un pārvērtēšana esot pamats izaugsmei. Vai sabiedrībai skaidrs, kas pārvērtēts? V.Vējš saka, ka neko nezinot, kas centrā noticis. Varbūt sabiedrībai to pārvērtēšanu varētu darīt zināmu? P.S. Par finansējumuLondona 2018 NRA (5.aprīlis 2014, 20:02): Baltijas valstu dalībai Londonas grāmatu tirgū viesu valstu statusā 2018.gadā Latvijai būs vajadzīgi 1,99 miljoni eiro. Finansējums tiks tērēts piecu gadu laikā, gatavojoties dalībai grāmatu tirgū un īstenojot to. Šogad 100 000 eiro finansējums tiks nodrošināts ar Kultūras ministrijas (KM) valsts budžeta apakšprogrammām. Tas tiks izlietots tulkošanas programmai, Baltijas valstu semināram, kā arī Lielbritānijas izdevēju vizītēm Latvijā. Nākamajos divos gados - 2015.gadā un 2016.gadā - plānots, ka dalībai grāmatu tirgū katrā no gadiem būs vajadzīgi 220 000 eiro. 2017.gadā un 2018.gadā paredzēts, ka katrā no gadiem būs nepieciešams 725 000 eiro finansējums utt...
Par topiem
P
Rapas grāmatnīcā A.Danilāna grāmata pirmajā vietā. Bet Vīrs zilajā mētelīti vēl joprojām plauktā. Tas tā, garām ejot. Interesanti arī par tulkojumiem būtu uzzināt, kāds liktenis tām ārzemēs. Arī kādu info par Ardievu, Atlantīda! Ļoti vēlu saņēmās tulkošanai, grūti V.Freimanei gāja ar finansējumu. To naudu, ko izgāza par operu, būtu grāmatas izdošanai pasaulē piešķīruši. Ir milzu starpība starp NI saražotajiem biogrāfiskajiem darbiem un V.Freimanes grāmatu. Izcila.
  • 2
  • 0
incanti
i
būtu uzzināt, cik eestu bāliņi naudu atvēlējuši
  • 1
  • 0
Alla Borisovna Skaislei
A
Nu, 300 eksemplāru ir tāda tīri normāla tirāža laikam latviešu autora grāmatai. Tik smalki grāmatniecībai nesekoju. Paņēmu paskatīt pēdējo latviešu autora darbu, ko esmu pirkusi - visai interesanto M. Gūtmanes atmiņu par Veroniku Strēlerti. Izdevis Neputns, tirāža nav uzrādīta.
  • 1
  • 0
Vārds
V
Congratulations, Skaisle, keep typing, because you've got talent..
  • 2
  • 2
Skaisle
S
Alločka - visi jaunie latviešu romāni no sākuma ir paši pirktākie, gan tā paša Jundzes romāns, gan Ābeles, gan tā pati ķengu grāmata - Kas es esmu,gan Ozola Latvieši ir visur. Bet vai mēs varam teikt, ka tās ir lasītākās un pieprasitākās grāmatas ? Māras Zālītes romāns taču arī ir labi pirkts. Man nesen bija jāved lauku radiem. Ar riebumu to darīju un tā arī pateicu savu viedokli - kolabroacioniste uzrakstīju gaudu romānu un gaudu tauta steidz to lasīt, jo nekā labāka par raudāšanu sev novēlēt nespēj. Tā kā - te ir tas pats stāsts, kad grāmatu izdod 300 eksemplāros un tad autors lepni stāsta, ka viņa darbs ir "izķerts" un izdevniecība gatavo otro metienu, mīļie lasītāji - pērciet. Nav jau man ne interese, ne jēga - bet es tiešām varētu ar mobilo nobildēt un salikt tās nocenotās grāmatas un ar visām cenām.
  • 6
  • 1
Alla Borisovna >Vārdam
A
Vakar nogāju gar Rozes grāmatnīcu Alfā, tur bija izlikti pirktākās grāmatas, nu un pirmajā vietā bija - tieši Ikstenas kundzes darbs, neatceros, kurš. Tātad lasa gan.
  • 0
  • 2
Vārds
V
Vējš saka,ka rakstnieki esot apmierināti. Vai tad ir kādi citi mērķi kultūrpolitikai Latvijā? Galvenais,ka ikstenlangrepšēm labi. Vai latvieši lasa viņu grāmatas, kāda atdeve naudas tērēšanai priekš ārzemju lasītāja ? Kā padomju laikos, literātu uzdevums ir parādīt, cik izcila sabiedrība esam. Ministrija labi maksā, kāpēc lai rakstnieki tad necenstos. Pieredze jau no padomju laikiem ir. Tikai jāturpina.
  • 16
  • 0
Svilpe
S
... vai institūcijas pastāv mākslinieku atbalstam vai tomēr otrādi... Institūcijas, piedodiet, pastāv invalīdu un strādāt nespējīgu ļaužu atbalstam. Pieaugušam cilvēkam ir pašam jāprot nopelnīt sev iztiku arī mākslas un rakstniecības jomā. Pat sliktajās, kapitālistiskajās ārzemju valstīs ar mākslu spēj pelnīt tikai vistalantīgākie, pārējie strādā kādā pamatdarbā un neubagojas no institūcijām.
Alla Borisovna
A
Aizmirsu piebilst, ka bez institūciju atbalsta, ko jūs tā kritizējāt, iznāktu daudz mazāk grāmatu. Latvijā sevi atpelna, šķiet, tikai Mariņinas kriminālromāni; latviešu autoru grāmatas tiek izdotas ar institūciju atbalstu.
  • 0
  • 1
Alla Borisovna
A
Par tām institūcijām Jums nav gluži taisnība. Latviešu ir gaužām maz un bez institūciju atbalsta no dzejas mums būtu tikai Kornēlija Apškrūma, no prozas - nezinu pat, kas, nu un, piemēram, kino nepastāvētu vispār.
  • 2
  • 6
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Kā latviski saka "VAU" - šis saraksts liecina, kāda izpratne par KULTŪRU un tās redzamākajiem, autoritatīvākajiem pārstāvjiem ir madāmai ministrei Melbārzdei! Neviena mediķa; neviena uzņēmēja - rūpniecības un lauksaimniecības pārstāvja; neviena atlēta; pat neviena - kā nu tā? - mūziķa... Divi zinātnes pārstāvji, viena skolotāja, kas būtu OK, bet pārējie 70% rakstnieki, dzejnieki un kultūras ministrijas sponsorēto lieluzvedumu režisors!
  • 17
  • 0
Vārdam
V
D.Melbārde: Esam uzrunājuši desmit Latvijā pazīstamus kultūras darbiniekus un organizācijas ar lūgumu uzrakstīt savus vēstījumus Latvijas simtgadē: tie ir Latvijas un pasaules "3x3" kustība, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejnieki Māra Zālīte, Liāna Langa, Jānis Elsbergs un Sergejs Timofejevs, rakstniece Nora Ikstena, režisors Uģis Brikmanis, skolotāja Daina Sirmā un zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs. (3. novembris 2014 08:01, LA)
  • 1
  • 6
Vārds
V
Tādu rakstnieku kā ikstenlangarepšu slavināšana, kuru darbi un aktivitātes noder vien ļoti mazai sabiedrības daļai, ir liecība par kultūrpolitiku Latvijā,kuras uzdevums ir nevis sabiedrības vienošana ap kultūrvērtībā, bet tieši otrādi - sabiedrības šķelšana. Rakstnieki un viņiem naudu dodošie fukncionāri ir vienīgie, kuri ir sajūsmā par draugu būšanu un romāniem. Neviens no tiem nav kļuvis par tautā populāriem un iemīļotiem. To laikam sauc par maigo varu -sabiedrības šķelšanu un pretnostatīšanu, kremļa vērtību klusu un nemanāmu nostiprināšanu. Kuri tad būs tie,kas svinēs valsts simtgadi, varu apdziedošie un paši sevi slavinošie literātiņi, šobrīd nav pamats cerēt uz visas tautas svētkiem.
  • 16
  • 1
pašsaiņotājs
p
Būtu man teikšana, es viņas gan iesaiņotu, tās ikstenas, langas, repšes, ēlertes ka neviens tēviņš i' nemēģinātu šās izsaiņot, ja nu, tad brūķētu kādas stāv, neko no personības nost nenovelkot. Melbārde-krietns,. sirsnīgs cilvēks, par daudz šai runu nācies teikt, apjukusi, tāpat kā Vaira skaistāka bij puķainajā blūzīte kā tagadiņ samedotu valodu un saktām apkarinoties.
  • 11
  • 2
Produkta iesaiņošana
P
Vai arī uz savu darbu atvēršanām aicināt tajā brīdī esošo Kultūras ministri/u. Arī pašvaldības vadītāja klātbūtne nenāk par ļaunu. 22. oktobrī Ikšķiles tautas namā svinīgi atvērts Latvijas vēstures romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" devītais romāns - Nora Ikstena "Mātes piens". Savā apsveikuma runā Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde teica: „Mēs varam būt ļoti laimīgi, ka, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, pēc Gundegas Repšes iniciatīvas top grāmatu sējums "Mēs. Latvija, XX gadsimts" un tam pievienojas šis darbs. Tas ir lielisks veids, kā stāstīt Latvijas stāstu par mūsu cilvēku likteņiem, pārdzīvojumiem un notikumiem. Es ticu, ka šim sējumam ir jāatrodas katra mūsu iedzīvotāja mājā. [..] Apsveicu Noru ar uzdrīkstēšanos ievest mūs visus tik dziļā, intīmā pārdzīvojumu pasaulē, saistītu ar viņas dzimtas sieviešu attiecībām un pārdzīvoto. Apsveicu ar uzdrīkstēšanos atklāt padomju laiku- vienu no visliekulīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē. Tas prasa milzīgu spēku un godīgumu pašam pret sevi, lai to atklātu caur savas dzimtas vēsturi. [..] Vēlos pateikt paldies Ikšķiles pašvaldībai, kas no vienas reizes uz otru kļuvusi par latviešu literātu citadeli- mēs regulāri satiekamies šeit dažādos notikumos.” (portāls Ikšķiles pašvaldība) Šķiet, ka S.Ēlerte arī savā ministrēšanas laikā atvēra kādu no NI grāmatām, varbūt vēl kāda ministre... Vajag pārņemt labākā tradīcijas.
  • 7
  • 4
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Cienījamais autors gan varēja paskaidrot, kā tieši radies jēdziens "šķērsfinansējums" un vai tas pazīstams tikai mākslinieku vidē? Ja autoram pazīstamie mākslinieki beiži tērē savu naudu, lai nodrošinātu savu radošo darbību, tad, vai to drīzāk nav jādēvē par "pašfinansējumu"? Un - starp citu - gaužoties atkal jau par to, ka valsts nepiešķir māksliniekiem līdzekļus ģeniālu lieldarbu radīšanai, varbūt autoram derētu pasekot, piemēram, Miķeļa Fišera daiļrades attīstībai pēc - Latvijas apstākļiem milzīgās divdesmitastoņarpustūkstoš eiro balvas iegūšanas? Nu, tā vienkārši, lai pārliecinātos, cik pareiza ir šī teorija, ka liela māksla var rasties tikai tad, ja tajā iegulda lielus līdzekļus?...
:)
:
Neko nezinot, kas centrā noticis, biju gan novērojis, ka rakstnieki daudzus gadus izskatījās visai apmierināti, – solītie pasākumi notika, grāmatas un žurnāls Latvju Teksti iznāca.
Vai arī
V
apmierināti - pateicoties draņķīgai grāmatvedībai.
  • 6
  • 0
Tāds sīkums - finanses
T
Pēdējo gadu laikā kultūrai nauda plūdusi bagātīgi. Kultūras Galvaspilsēta Rīga, Prezidentūra, tagad jau plūst simtgadei, Londonas grāmatu tirgum 2018.... Reizēm šķiet, ka nebeidzamos svētkos notrallināti miljoni. Re Baltika varēja pieķerties arī kultūrai, cik jēdzīgi tērēta kultūras naudas plūsma.
  • 8
  • 2
Alla Borisovna
A
Tieši tā: nevar teikt, ka tas Latvijas literatūras centrs nebūtu atzīstami funkcionējis - par spīti draņķīgai grāmatvedībai.
  • 3
  • 3

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja