Kino pasaulē ir dažas aktualitātes. Globālās – pagājušajā nedēļā publiskotās Oskara nominācijas – daudz necilāšu. Tik vien kā uzmundrināšu iet skatīties filmas, kas ASV Kinoakadēmijas biedru kolektīvā balsojuma rezultātā ir atzītas par izcilām, no kinoprodukcijas straumes īpaši izceļamām. Nav "senie laiki", kad līdz Latvijai nonāca minimāla daļa no Oskaram nominētajām filmām, arī kinoizrādītāji darbojas dinamiski, izmantojot ierobežoto laiku starp nomināciju paziņošanu un pašu ceremoniju (24. februārī) kā iespēju pievērst šīm filmām īpašu uzmanību.
Nākamās nedēļas beigās uz Rīgas kinoekrāniem parādīsies desmit Oskariem nominētā Favorīte – ironiska, temperamentīga galma drāma, ko veidojis ekstravagantais grieķis Jorgs Lantims. Favorīte un Netflix producētā Roma ir šā gada Oskara nomināciju līderes – abas filmas pretendē uz desmit balvām. Mudinu iet skatīties arī labākās ārzemju filmas kategorijā nominētos darbus, tās ir filmas, kuras savā veidā ir izkonkurējušas arī mūsu pārstāvi šajā sacensībā (Ivara Selecka Turpinājumu). Kinoteātros rāda gan stilistiski izsmalcināto, skaudro poļu melodrāmu Aukstais karš, gan japāņu Zaglēnus.
Arī Latvijas kino ir pavilcis svītru pērnā gada rezultātiem – šoreiz ne balvu un nomināciju, bet gan "sauso skaitļu" veidā. Rezultāti ir izcili, labākie kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kopumā Latvijā cilvēki uz kino ir devušies divarpus miljonu reižu (2 530 263 – NKC dati), un vairāk nekā pusmiljonu reižu viņi ir izvēlējušies skatīties Latvijā veidotās filmas. Pērn Latvijas filmas kinoteātros (nepieskaitot ne TV kanālu auditoriju, ne interneta platformas) noskatījušies 560 257 skatītāji (tieši tik biļešu ir nopirkts uz Latvijā radītajām filmām).
Kino izrādīšanas rezultātus var skatīt vairākos griezumos – gan pēc skatītāju skaita, gan pēc ieņēmumiem. Biļešu cenu diferenciācijas dēļ ne vienmēr tā filma, kura ir sapulcinājusi lielāko skatītāju skaitu, ir arī savākusi lielāko kasi. Par pērnā gada visvairāk skatīto Latvijas filmu (pēc kritērija – skatītāju skaits) ir kļuvusi filma Homo novus (91 109), nākamās – Nameja gredzens un Kriminālās ekselences fonds. Savukārt, ja sāksim salīdzināt kases ieņēmumus, vislielākie ir Kriminālās ekselences fondam.
Kaut arī "mērīšanās ar cipariņiem" ir uzbudinoša, daudz nozīmīgāk ir nevis samēroties savā starpā, bet apzināties, ka aiz katras Latvijas filmas panākumu rādītājiem slēpjas milzīgs darbs – filmas veidotāju, mārketinga speciālistu, izplatītāju, arī programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei veidotāju un koordinatoru darbs. Milzīgais, trīskāršotais lēciens gan auditorijas ziņā, gan tirgus daļas ziņā (salīdzinot kaut vai ar 2017. gada rādītājiem) lielā mērā ir skaidrojams ar filmu programmas LV 100 tapšanu un koncentrēto izrādīšanu. Neatkarīgās Latvijas kinovēsturē vēl nekad gada visvairāk skatīto filmu desmitniekā nav bijis tik daudz Latvijas filmu – piecas no desmit, tieši puse! Līdzās jau minētajām visvairāk skatīto filmu desmitniekā ir iekļuvusi arī Bille un Paradīze 89. Rekordi ir uzstādīti. Dodamies tālāk.